Minimālās algas straujā kāpuma dēļ mazāk turīgām pašvaldībām nāksies apcirpt savus štatus vai samazināt pakalpojumu daudzumu un kvalitāti. Par to brīdina Reģionālo attīstības centru apvienība.
Šī organizācija dibināta 2015. gadā ar mērķi «apvienot 21 Latvijas novadu, lai nodrošinātu biedru interešu pārstāvību attiecībās ar privātām un publiskām institūcijām». Nodokļu reforma šīs intereses būtiski aizskar.
Valsts pārvalde jau pāris gadus vēzējas jaunai lieko ierēdņu un tukšo štata vietu samazināšanai un nekādi nevar atvēzēties. Toties nodokļu reforma var atņemt darbu reģionos pašvaldību iestādēs strādājošajiem, kur darba jau tāpat ir par maz. Valkas mēra Venta Armanda Kraukļa vadītā Reģionālo attīstības centru apvienība ir vienīgā pašvaldību organizācija, kas atļaujas publiski nepriecāties par minimālās algas paaugstināšanu. Precīzāk - tik strauju tās kāpumu - uzreiz 50 eiro, no 380 uz 430 mēnesī.
Jāsaglabā algu trepe
Pašvaldībās salīdzinoši daudzi cilvēki saņem minimālo algu. Apkopējas, sētnieki, dežuranti, kurinātāji, katrā skolā vien tie esot pieci seši cilvēki. Ja vēl piemājas saimniecībā var ēdienu izaudzēt un kādu vistu turēt, viņi lauku izpratnē ir pat gana turīgi cilvēki. Taču ne tikai viņiem alga būs jāpalielina. Pašlaik atšķirība starp kurinātāja un muzeja darbinieka atalgojumu bija aptuveni 100 eiro. Lai šo trepi saglabātu, algu nāksies palielināt arī tiem darbiniekiem, kuri atrodas uz nākamā pakāpiena pēc minimālās algas.
Tas, ka cilvēki vairāk saņems un vairāk tērēs, ir labi. Taču problēma - kur šo naudu ņemt. Vidēji lielā pašvaldībā, kuras gada budžets ir zem 10 miljoniem eiro, nodokļu reformas rezultātā veidosies divus miljonus eiro dziļš robs. Arī degvielas akcīzes pieauguma dēļ tēriņi augs. Tāpēc valstij pienāktos domāt par kompensējošiem pasākumiem. Pagaidām gan nekas konkrēts solīts netiek.
Izdevumi jākompensē
«Finanšu ministrija saka - būs nauda izdzīvošanai, bet mums vajag arī naudu attīstībai,» skaidro Krauklis. Viņš pats gan atzīst - pastāv uzskats, ka pašvaldības tiek pārfinansētas. Taču rekordlielie ieņēmumi veidojoties Pierīgas pašvaldībās un dažās lielajās pilsētās. Pārējām savukārt nekāda debesmanna nesanāk, un tagad, pārliekot būtiskas izdevumu pozīcijas uz algām, tiek apdraudēta pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāte. Vai nu cilvēki jāatlaiž, vai kaut kādu pakalpojumu apjoms jāsamazina. Apvienības vadītājs apšauba, ka pašvaldībās līdzīgi kā valsts iestādēs tiek apzināti pieturētas tukšas štata vietas. Tomēr tieši ar personāla revīziju darbu sākuši divi jauniecelti pašvaldību vadītāji - Talsu novada mērs Edgars Zelderis un Gulbenes mērs Andris Vējiņš. «Ir jau arī mums savas rezerves - izrevidējot personālu, ir liekas darba vietas un tādas, kur darbinieki jāpieņem no jauna. Taču kompensējošais mehānisms ir nepieciešams.» Gulbenei pašvaldības darbinieku minimālo algu celšanai būs nepieciešami 270 tūkstoši. Un tas - neskaitot tos darbiniekus, kuri algu trepē ir nākamie. Talsiem vajadzēs vairāk - pusmiljonu eiro. Edgars Zelderis gan cer, ka lielu daļu izdosies atgūt caur iedzīvotāju ienākumu nodokli. Par to savukārt skeptisks ir Valkas mērs. Valkai algu palielināšanai jāatrod 200 tūkstoši.
Lai vecīšiem labi
Protams, bankrots neiestāsies. Iepriekšējo minimālās algas kāpumu pašvaldības izturēja, izturēs arī šo. Taču, diskusijām ar valdību atliekoties uz laiku, kad tiks veidots jaunais valsts budžets, reģionu attīstības centri vēlas pieturēt šo tematu karstu. Jo īpaši tādēļ, ka nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienībā, kas ir lielākā pašvaldību organizācija un interešu aizstāve, gaidāma vadības maiņa, un tas organizācijas cīņas sparu nevairo.
Skaitīt naudu svešos makos daudziem patīk, un nav jābūt ekonomikas zinātņu doktoram, lai konstatētu, ka greiderēt pārdesmit kilometru ceļu uz trim nomaļām lauku mājām ir pilnīgi nerentabla nodarbe, tāpat kā daudzi citi pašvaldību sniegtie pakalpojumi. Taču, tam iebilstot, Vents Armands Krauklis uzzīmē tradicionālu lauku ainiņu. Šajā lauku mājā dzīvo divi vecīši. Sociālais dienests viņus cenšas pierunāt pārcelties uz sociālo māju, bet tas neizdodas pat tad, kad dzīvesbiedrs nomirst un māmuļa paliek viena: «Viņi pie savas vietas turas līdz pēdējam, un mūsu pienākums ir ļaut tiem cilvēkiem dzīvot, kur viņi vēlas. Visu nevar rēķināt naudā un likt tabulās.» Savu vecīšu dēļ pašvaldībām tagad jākaulējas ar valsti. Lai minimālās algas darbiniekiem paceltas un arī pašvaldības funkcijām naudas pietiek.
