Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

IESKATIES, ko piedāvā Gulbenes novada muzejs

AUdUmA UZViLkšANA Vecgulbenes tautas tērpa balto villaiņu aušanai ar VKKF atbalstu iegādātajās un restaurētajās Pētera Viļumsona pusautomātiskajās vienpaminu stellēs © Publicitātes foto

Atzīmējot novadnieka Leo Svempa 120 gadu jubileju, Gulbenes vēstures un mākslas muzejs šovasar piedāvā divas ekspozīcijas, kas vairāk vai mazāk saistītas ar ievērojamo Latvijas profesionālo gleznotāju.

Stāmerienas pils uzņem Leo Svempu

Par šā gada ievērojamāko notikumu Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja darbā var uzskatīt Stāmerienas pilī iekārtoto Leo Svempa izstādi, kas pretendē uz memoriālu ekspozīciju. Muzeja direktore Valda Vorza stāsta: «Ekspozīcijā ir apskatāmas vairākas Leo Svempa gleznas no mūsu muzeja krājuma, ko izdevies restaurēt ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu, kā arī deponētie darbi - privātās lietas un mēbeles no Rundāles pils muzeja krājuma, kas ir šo lietu glabātājs. Šī ir lieliska iespēja redzēt tādus ievērojamā mākslinieka darbus kā, piemēram, Gauja, Pavasaris Strazdumuižā.» Ekspozīcija Stāmerienas pilī būs skatāma līdz 30. septembrim.

Novadnieki pulcējas oranžērijā

No Gulbenes puses ir nākuši vairāki profesionāli un augstu atzinību pasaulē guvuši mākslinieki, kas ar zelta burtiem ierakstīti Latvijas mākslas vēsturē. Vēstures un mākslas muzeja telpās Vecgulbenes muižas oranžērijā patlaban ir apkopots šo mākslinieku mantojums - vienviet skatāmi Jūlija Madernieka, Jūlija Straumes, Paula Duškina, Ludolfa Liberta, Leo Svempa, Voldemāra Irbes (Irbītes), Ilgas Vanagas, Jāņa Brektes un Ilonas Brektes darbi. Izstādei dots nosaukums Novada mākslinieki no 1818.... Nosaukums savā ziņā ir intriģējošs, bet skaidrojums visai vienkāršs - 1818. gadā dzimis pirmais latviešu cilmes profesionālais gleznotājs Oto Bērtiņš, tātad nosaukums nav nejaušība, bet skaista likumsakarība.

Vienlaikus ar izstādi oranžērijā minēto mākslinieku darbu lielformāta reprodukcijas rotā arī Gulbenes Valsts ģimnāzijas vestibila logus.

OrANŽĒriJĀ. «Rietumu bankas labdarības fonda» dāvinājums Ludolfa Liberta (1995-1959) glezna Mākslinieka vecāku portrets / Publicitātes foto

Uz Viļumsona stellēm top villaines

Muzeja klētī turpinās aktīva rosība visā, kas saistās ar amatniecību, tostarp pērn uzsāktais nodarbību cikls Vilna. Tā ietvaros interesenti tiekas, lai kopā darītu un mācītos visu vilnas apstrādes procesu līdz pat gatavam iznākumam. Kā viens no ievērojamākajiem notikumiem jāpiemin restaurētās Pētera Viļumsona stelles, kādas Latvijā ir saglabājušās labi ja desmit. Šobrīd stellēs top baltās villaines, bet pēc to pabeigšanas tiks uzvilkts platāks audekls un pilnībā tiks izmantotas šo steļļu iespējas. Muzeja direktore teic: «Esmu ļoti ieinteresēta aušanas procesā un noteikti iemēģināšu roku jaunā audekla aušanā.»

Klēts labprāt uzņem arī viesus, kuru, jāteic, šeit netrūkst - klētī ierodas rokdarbnieki un amatnieki, lai iepazītos ar senajām darbu tehnikām. Interesanta nodarbe te kāzu dienā ir arī jaunajiem pāriem ar vedējiem un viesiem.