Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, redzam, ka šogad aprit 50 gadi kopš 1967. gada 17.-18. oktobra vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
1967. gada oktobra vidū Eiropā valdīja lieli gaisa temperatūras kontrasti.
Virs Norvēģu jūras atradās auksta gaisa masa, kas virzījās Lielbritānijas virzienā, savukārt uz dienvidiem no tās atradās šim laika periodam netipiski siltas gaisa masas, kā rezultātā 17. oktobra rītā pie Lielbritānijas austrumu piekrastes izveidojās spēcīgs ciklons, kas pārvietojās austrumu virzienā. 17. oktobra vakarā, kad ciklona centrs atradās virs Dānijas, tā priekšā izveidojās jauns ciklons, tādēļ turpmāk pāri Zviedrijas dienvidiem, Baltijas jūras centrālajai daļai un Somu līcim pārvietojās ciklonu pāris.
Zviedrijas dienvidos vētra visspēcīgākā bija Ēlandes salā, kur vidējais vēja ātrums sasniedza 40 m/s, kas ir lielākais novērotais vidējais vēja ātrums Zviedrijā ārpus augstkalnu reģioniem. Latvijas teritoriju vētra sasniedza naktī uz 18. oktobri.
Latvijā vētra pārvietojās ziemeļaustrumu virzienā, vislielāko vēja ātrumu brāzmās Kurzemē sasniedzot naktī uz 18. oktobri, centrālajos rajonos visstiprākās brāzmas tika novērotas 18. oktobra rītā, savukārt austrumu rajonos - dienā. Vēlāk vētra pierima, bet Kurzemes rietumu piekrastē vētras stipruma brāzmas tika novērotas arī 19.-20. oktobrī. Visstiprāk vētra skāra valsts dienvidrietumus un dienvidus. Liepājā tika reģistrētas maksimālās vēja brāzmas ar ātrumu 48 m/s, kas joprojām ir maksimālo vēja brāzmu rekords Latvijā, tikmēr Rucavā un Bauskā maksimālais vēja ātrums brāzmās sasniedza 40 m/s, daudzviet iekšzemē 26-34 m/s.
meteo.lv
Vētras ietekmē Baltijas jūras piekrastē tika novēroti plūdi. Ventspilī ūdenslīmenis sasniedza 148 cm, savukārt Liepājā pat 174 cm BS, kas vēl joprojām ir maksimālo ūdenslīmeņu rekordi šajās pilsētās, kā arī tie bija augstākie ūdenslīmeņi Ventspilī un Liepājā kopš 19. gadsimta beigām.
Vislielākos postījumus vētra radīja mežsaimniecībai Latvijas dienvidu rajonos no Liepājas līdz Jēkabpilij, kā arī infrastruktūrai un citām tautsaimniecības nozarēm Kurzemes pašos dienvidos, izmainot šī reģiona turpmāko attīstību un pat saimniecisko darbību. Šīs vētras un 1969. gada vētras ietekmē tika palielināta piekrastes mežu aizsardzība, kā arī sākās piekrastes nostiprināšana pret turpmāko vētru postījumiem. Šie un citi ar šīm vētrām saistītie lēmumi netieši ir pirmie valstiskā līmenī pieņemtie lēmumi klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai.
