Salaspiliete Anita Vaivode nopriecājās par akciju LV100 Dižošanās, kura aizsākās pagājušā gada vasarā un kuras laikā iecerēts papildināt Latvijas dižkoku reģistru. Viņa akcijas tīmekļa vietnē ierakstījusi 30 dižkoku, bet ir neapmierināta, jo lietotājam šī lapa ir neērta. Tajā nav iespējams ievietot informāciju no mobilās lietotnes tieši no notikuma vietas.
Dabas aktīviste norāda, ka arī bez pompa un simtgades pasākumiem paredzētā finansējuma tiek uzturēta dabas un kultūrvēstures lapa Daba.dziedava.lv, kurā tiek apkopota informācija arī par Latvijas dižkokiem. To veido Julita un Atis Kluši kopā ar domubiedriem, un šajā privātajā datu bāzē ir plaša informācija par Latvijas dižākajiem kokiem. Julita gan viena, gan kopā ar vīru apsekojusi apmēram 800 koku. Viņa 2015. gadā atklājusi Latvijas un Baltijas dižāko egli - tās apkārtmērs ir 4,63 m, garums - 45,2 m, kas to ierindo arī starp Latvijas pašām garākajām eglēm, garākā apzinātā no kurām ir aptuveni 47 m gara. J. Kluša ir dalījusies ar savām pārdomām par to, cik negaidītās vietās var uziet dižkokus: «Mežos starp Krimuldas pili un Krimuldas baznīcu dižkoki meklēti jau piekto reizi divu gadu laikā, līdz atrasta šī dižegle. Tā atrasta bijušā Krimuldas parka, kas kā dabas krāšņums ņemts valsts aizsardzībā jau 1922. gadā, teritorijā. Pārsteidzoši, ka Krimuldas egle atrasta vien 200 m no tuvākā braucamā ceļa tūristu bieži apmeklētā pilsētā - Siguldā, tiesa, šī konkrētā vieta līdz šim nebija iekļauta tūristu maršrutos. Latvijā egle ir dižkoks, sasniedzot 3 m apkārtmēru (1,3 m augstumā) vai 37 m garumu.»
Kultūras ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes Dižošanās akcija varētu būt stimuls Latvijas iedzīvotājiem vērot dabu un meklēt dižkokus. Uzreiz pēc akcijas izsludināšanas Dabas aizsardzības pārvaldē priecājās, ka atsaucība esot liela. Līdz pērnajai vasarai, kad akcija sākās, Latvijā bija saskaitīti aptuveni 5000 dižkoku, bet tā varētu būt vien ceturtā daļa no dižkokiem. Dabas aizsardzības pārvalde rīko dižkoku apzināšanas talkas, kurās iesaista arī skolēnus. Līdz šim visvairāk atrastie dižkoki ir ozoli, priedes un liepas. Mazāk apzinātas ir egles un bērzi. Koku meklētāji vēlas noskaidrot, kas notiek ar viņu sagādāto informāciju Dižošanās akcijas ietvaros. Dabas aizsardzības pārvaldē Neatkarīgajai solīja informāciju par iedzīvotāju iesniegto dižkoku skaitu un to pārbaudēm, bet vairāku dienu laikā laikraksts informāciju nesaņēma. Pašlaik nav zināms, cik ilgā laikā būs iespējams izmērīt iedzīvotāju atrastos dižkokus, lai konstatētu, vai tie atbilst dižkoka parametriem. Vides inspektori informāciju pārbaudot iespēju robežās.
***
KĀ MĒRĪT
• Koka apkārtmēru mēra 1,3 m augstumā (apmēram pieauguša cilvēka krūšu augstumā) no koka stumbra sākuma pēc iespējas perpendikulāri stumbram.
• Ja 1,3 m augstumā koka stumbrs ir resnāks nekā zem tā, tad koka apkārtmēru mēra tievākajā vietā.
• Ja koka stumbrs zem 1,3 m sadalās vairākos stumbros, tad mēra resnākā stumbra apkārtmēru.
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
***
PAR DIŽKOKIEM
Līdz šim ar dižkoka apkārtmēru visvairāk atrasti ozoli - 43,03%, priedes - 15,34%, liepas - 15,24%.
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
