Liepājas piekrastē uziets šopavasar pirmais roņu mazulis
 
©F64 Photo Agency

Līdz ar pavasarīga laika iestāšanos, jūras piekrastē sāk parādīties pirmie šī gada roņu mazuļi un Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pievērst uzmanību - vai piekrastē sastaptais ir veselīgs, savvaļā izdzīvot spējīgs ronēns, vai tomēr tam nepieciešama palīdzība.

Jāuzsver, ka palīdzība nepieciešama tikai novārgušajiem ronēniem. Šādā gadījumā lūgums zvanīt Pārvaldei pa tālruni 29198590. Nedēļas nogalē Dabas aizsardzības pārvalde jau saņēmusi ziņas par pirmo piekrastē sastapto roņu mazuli - pūkains ronēns sastapts Liepājā, Karostas rajonā, vizuāli novērtējot tas bija veselīgs dzīvnieks, kuram cilvēka palīdzība nebija vajadzīga.

Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ļauts glābt. Atrastu mirušu roņu gadījumā savukārt jāinformē vietējā pašvaldība, jo beigto dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās.

"Bieži vien liedagā guļošs, vientuļš ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi dažādos veidos palīdzēt, taču jāatceras, ka ne vienmēr šāds ronēns ir bezpalīdzīgs. Iespējams, viņš izlīdis no ūdens sasildīties un pagulēt, tādēļ pirmais un būtiskākais priekšnosacījums, atrodot roņu mazuli, ir novērtēt situāciju. Jāzina atšķirība starp ronēnu, kuram nepieciešama palīdzība, no ronēna, kurš itin labi var izdzīvot arī bez cilvēku iejaukšanās," skaidro Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.

Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Savukārt, ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldei. Speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Lai palīdzētu novērtēt roņu mazuļu stāvokli, visbiežāk apmeklētajās Rīgas jūras līča piekrastes teritorijās būs izvietoti arī informatīvi plakāti.

Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Martā un aprīlī pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.

"Salīdzinot ar pērnajiem gadiem, kad ziema bija samērā silta, šogad prognozējams, ka ronēni drīzāk Rīgas jūras līča piekrasti varētu sasniegt uz ledus gabaliem. Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem, jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukaudu slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī - visticamāk tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus," uzsver V. Pilāts.

Roņu eksperts arī norāda, ka šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt savus četrkājainos draugus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā. Turklāt jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs.

Patlaban DAP īsteno projektu „Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb „Dabas skaitīšana". Projektā tiek izstrādāts arī aizsardzības plāns arī sugu grupai „Roņi". Viens no plāna uzdevumiem ir izvērtēt un izstrādāt ieteikumus pavasarī pludmalē sastopamo roņu mazuļu aizsardzības pasākumiem un nejauši bojāgājušo roņu utilizēšanai un uzskaites nodrošināšanai.