Šogad Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldei (NĪP), vienam no progresīvākajiem un kvalitatīvākajiem nekustamā īpašuma pārvaldniekiem Latvijā, aprit 20 gadu. Par uzņēmuma sākumu un šodienu stāsta Jelgavas NĪP valdes loceklis Juris Vidžis.
- Kā un kāpēc tika radīts NĪP jeb Nekustamā īpašuma pārvalde?
- Četru namu pārvalžu apvienošana bija pirmais solis uz nekustamā īpašuma pārvaldīšanas izmaksu samazināšanu. Saprotams, ka sākums bija grūts, jo tolaik neviens īsti nezināja, kas jādara apsaimniekotājam, kas dzīvokļu īpašniekam - normatīvās bāzes nebija un nesaprotamas bija kompetences un atbildība.
- Vai dzīvokļu īpašnieki uzticējās jaunizveidotajam uzņēmumam?
- Man šķiet, ka uzticību mēs iemantojām tikai pēc gadiem pieciem, jo pirmie bija neziņas un neizpratnes gadi. Valdīja uzskats, ka profesionāls pārvaldnieks nemaz nav vajadzīgs - visi dzīvokļu īpašnieki apvienosies biedrībās un paši apsaimniekos savas mājas. Šo gadu laikā ir pierādījies, ka līdzvērtīgi var darboties gan profesionāli pārvaldnieki, gan dzīvokļu īpašnieku izveidotās biedrības.
- Jelgavas NĪP pārvalda 415 dzīvojamo māju ar 14 500 dzīvokļiem. Vai tas ir daudz vai maz?
- Neviens nav nodefinējis, cik lielam jābūt namu pārvaldīšanas uzņēmumam. Mēs domājam, ka tuvojamies optimālajam pārvaldīto namu skaitam. Veiksmīgam apsaimniekošanas procesam ir svarīga arī iedzīvotāju vēlme saņemt kvalitatīvu pakalpojumu un maksāt par to adekvātu cenu. Nevar noliegt, ka starp mūsu klientiem ir dažas mājas, no kuru pārvaldīšanas mēs labprāt atteiktos, jo mūsu kā pārvaldnieku ideja par to, kā ilgtermiņā ir jāveic mājas apsaimniekošana, nesakrīt ar klientu domām. Piebildīšu, ka Jelgavā 97% māju pārvaldīšanas tiesības savās rokās ir pārņēmuši dzīvokļu īpašnieki un mūsu uzdevums ir uz līguma pamata īstenot viņu izteiktās vēlmes un vajadzības. No savas puses mēs nosakām māju tehnisko stāvokli un piedāvājam loģiskāko māju atjaunošanas procesu, nosakot prioritātes, bet dzīvokļu īpašnieki lemj, kad šos darbus veikt.
Nepārņemtos īpašumus pārvaldām pašvaldības uzdevumā. Svarīgi zināt, ka mājās, kuru apsaimniekošanu nav pārņēmuši dzīvokļu īpašnieki, jaunie MK noteikumi paredz tiesības apsaimniekošanas maksā iekļaut arī mājas atjaunošanas izmaksas, tādējādi no šā gada daudzām mājām apsaimniekošanas maksa ir pieaugusi.
- Ko jūs sakāt par mājas uzkrājumu veidošanu remontdarbiem?
- To var darīt, taču mēs saviem klientiem piedāvājam vispirms veikt darbus un tad par tiem pakāpeniski norēķināties. Nav jau noslēpums, ka pastāv inflācija - būvniecības izmaksas kāpj un materiāli paliek dārgāki. Tādējādi desmit gadu laikā uzkrātie līdzekļi pakāpeniski zaudē savu vērtību, turklāt, ja mājai vajadzīgs jumts, tad nevar gaidīt desmit gadu, kamēr tiks sakrāta nepieciešamā summa. NĪP ir noslēgusi līgumus ar kredītiestādēm par kredītlīnijas pieejamību, ko izmantojam, lai finansētu nepieciešamo darbu veikšanu - iedzīvotāji par padarīto norēķinās vēlāk.
- Patlaban ir pieejams ES un valsts līdzfinansējums ēku energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī vairākas iespējas piedāvā vietējā pašvaldība. Vai dzīvokļu īpašnieki aktīvi izmanto šīs iespējas?
- Jelgava bija pilsēta, kurā veica ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus, pirms bija pieejama valsts atbalsta programma. Pēdējos gados īpašnieku aktivitāte bija apsīkusi, bet nu atkal pieprasījums pieaudzis. Šķiet, ka cilvēki ir sapratuši - valsts un ES atbalsts nebūs mūžīgs, pēc tam visu nāksies apmaksāt par saviem līdzekļiem. Jau pagājušajā gadā uzsākām ēkas atjaunošanas projektu Vīgriežu ielā, bet šai vasarai paredzēta vairāku projektu realizācija, tajā skaitā divu māju siltināšana Lāčplēša ielā. Piebildīšu, ka Lāčplēša iela veidojas par tādu kā oāzi - gandrīz visas kvartālā esošās mājas drīz būs sakārtotas. Tāpat aicinām iedzīvotājus izmantot pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu pagalmu labiekārtošanai un pieslēgumu izveidošanai centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Mūsu kā pārvaldnieka uzdevums ir piedāvāt risinājumus, bet īpašnieku pienākums ir rūpēties par savu īpašumu, pieņemot lēmumus.
