LAU Jelgavas ceļu rajonā bedrīšu remonts drīz būs pabeigts
 
PĻAUŠANAS ROKA jau ir iemēģināta pagājušā rudens pļaušanas laikā – tas ir labs palīgs un ļoti atvieglo ceļinieku darbu, uzsver Valdis Tijons ©Ojārs Lūsis

Kopumā LAU Jelgavas ceļu rajona, tajā skaitā Bauskas, Dobeles un Jelgavas nodaļās, pārziņā ir 1840 kilometru valsts autoceļu, no tiem 820 kilometriem ir asfalta segums, grants ceļu kopgarums sastāda 1020 kilometru, kas ir 56% no Jelgavas ceļu rajona apkalpošanas zonas ceļu kopgaruma. Ceļu kvalitāte uzlabojas, vairākos kritiskajos posmos šovasar notiks rekonstrukcijas darbi, savukārt bedru uz asfalta segām paliek arvien mazāk.

Saruna ar LAU Jelgavas ceļu rajona vadītāju Valdi Tijonu.

- Pavasara aktualitāte ir asfalta bedrīšu remonts. Vairākos ceļu rajonos man ir apgalvojuši, ka bedru remonts ar katru gadu ir nepieciešams mazāk - to sekmē Latvijas Valsts ceļu realizētie projekti. Vai arī Jelgavas ceļu rajonā bedru remonti vairs nav tik vērienīgi?

- Arī Jelgavas ceļu rajonā asfalta ceļu kvalitāte uzlabojas, līdz ar to bedru remonts vairs nav tik vērienīgs kā vairākus gadus iepriekš - ar katru gadu saremontēto bedru apjoms samazinās. Šogad faktiskā darba izpilde rāda, ka ziema ir bijusi saudzīga un bedru ir vēl mazāk nekā iepriekšējos gados. Tāpat kā citviet, tas saistāms ar valsts ceļu pārvaldītāja Latvijas Valsts ceļi realizētajiem projektiem, rezultātā slikto asfalta segu ceļu kļūst arvien mazāk. Varu atzīmēt, ka uz A klases ceļiem bedru remonts ir jau pabeigts Bauskas un Dobeles nodaļā, bet Jelgavas nodaļā palikuši vien nelieli darbi - kaut arī noteikumi paredz, ka remonts jāpabeidz līdz 1. jūnijam, praktiski jau maija pusē bijām ar to tikuši galā. Droši vien arī uz B uzturēšanas klases ceļiem bedru remontu pabeigsim ātrāk par noteikto termiņu - 15. jūniju.

- Ar ko jārēķinās un kā jārīkojas autovadītājiem laikā, kamēr visā Latvijā norit bedru remontdarbi?

- Bedru remonta laikā satiksme netiek slēgta, bet tiek noteikti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi - sašaurināta brauktuve, ieviesti ātruma ierobežojumi. Mēs darām visu iespējamo, lai maksimāli operatīvi paveiktu savu darbu. Remontdarbu vietas aprīkojam saskaņā ar normatīvajos dokumentos par darba vietu aprīkošanu uz autoceļiem noteikto, lai LAU tehnika būtu labāk redzama, piemēram, papildus izmantojam LED mirgojošās bultas. Pērn bija reizes, kad autobraucēji neievēroja brīdinājuma un ātruma ierobežojošās zīmes, un notika nelaimes gadījumi, kuros cieta LAU darbinieki un tehnika. Tādēļ aicinām autovadītājus ievērot braukšanas ātrumu un distanci starp automašīnām uz ceļa.

- Publiskajā telpā izskanēja informācija, ka LAU darbi kļūs sabiedrībai redzamāki. Varat pastāstīt ko vairāk?

- Tas tiesa! Gan attiecībā uz bedru remontu, gan grants ceļiem jāpiemin patīkams jaunums, kas vērsts uz to, lai uzlabotu satiksmes drošību un informētu ceļu lietotājus par LAU veiktajiem ikdienas uzturēšanas darbiem - LAU tehnika tiek aprīkota ar GPS iekārtām, un bedru remontbrigādes un LAU greideri darbu veikšanas laikā tiešsaistes režīmā būs redzami VAS Latvijas Valsts ceļi interaktīvajā kartē un autobraucēju iecienītajā aplikācijā Waze. Iepriekš ziemas sezonā kartē un Waze bija redzamas LAU ziemas dienesta automašīnas, kas veica sniega tīrīšanas un slideno ceļu kaisīšanas darbus ziemā. Bedru remontdarbu parādīšanās interaktīvajā kartē ceļu lietotājiem varētu palīdzēt plānot sava brauciena maršrutu vai laiku, kas būs nepieciešams ceļa veikšanai. Sākotnēji kartē būs redzama tehnika, kura strādā Pierīgā, bet pēc mēneša LAU veiktie darbi tiešsaistes režīmā būs redzami visā valsts teritorijā.

- Vai LAU Jelgavas ceļu rajonā šogad ieplānota arī grants segu ceļu sakārtošana?

- Jā, tāpat kā asfalta seguma ceļu atjaunošanai, tā arī grants seguma ceļu stāvokļa uzlabošanai arī šogad tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Mēs paši - LAU - plānojam dubulto virsmu uzklāt 400 metru posmam Tērvetes centrā. Objekts nav liels, bet tā realizācija atstās būtisku ietekmi gan uz braucēju komfortu, gan iedzīvotāju labsajūtu - aiz automašīnām vairs nepacelsies putekļu mākoņi. Dubultās virsmas tehnoloģiju izmanto uz ceļiem ar nelielu satiksmes intensitāti (vietējas nozīmes autoceļi, ciemati). Galvenie ieguvumi no šāda ceļa seguma ir iedzīvotājiem, kuri dzīvo autoceļu apkaimē, un autovadītājiem, jo ceļa segums vairs neput, tiek nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi un ceļš nav jāgreiderē, kā arī tiek pagarināta autoceļa ilgtspēja. Pirms darba veikšanas autoceļiem tiek sakārtota ūdens atvade no ceļa seguma - tīrītas caurtekas, grāvji, noņemti nomaļu uzaugumi, cirsti krūmi, kā arī novērsti iesēdumi un bedres. Seguma kalpošanas ilgums ir atkarīgs no satiksmes intensitātes un no kravas autotransporta pārvietošanās biežuma. Vidēji seguma noturība ir pieci līdz desmit gadu, pēc tam virsmas apstrāde jāveic atkārtoti. Grants autoceļa virsmas segums iegūst asfaltam līdzīgu segumu, tiesa, segums nav pielīdzināms asfalta seguma noturībai.

- Pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēti posmi, kur uzklāt dubulto virsmu, ko nezinātājs neatšķirs no asfalta seguma?

- Kritēriji ir dažādi, bet mums ir svarīgi ieklausīties pašvaldībās, kas pie mums vēršas ar savām vēlmēm, kurām, savukārt, savas vajadzības izteikuši iedzīvotāji. Mēdz būt arī situācijas, kad mēs vēršamies pašvaldībās - ja redzam, ka konkrētajā posmā būtu vēlama ceļa atputekļošana vai dubultās virsmas uzklāšana, ejam uz pašvaldību ar savu piedāvājumu un kopā lemjam, ko un kā vislabāk izdarīt. Šai vasarai ir paredzēta atputekļošana ar kalcija hlorīdu kopumā desmit kilometriem ceļu un aptuveni desmit ceļu posmiem apdzīvotās vietās un lauku māju tiešā tuvumā. Par atputekļošanu saņemam pozitīvas iedzīvotāju atsauksmes, jo arī karstās un sausās vasarās uz ilgu laiku tādējādi tiek novērsta ceļu putēšana.

- Redzu, ka uzņēmuma teritorijā jau pļaujat zālīti. Vai zāles pļaušana ir sākusies arī uz autoceļu nodalījuma joslām, jo līdz ar silto laiku zāle aug griezdamās?

- Mēs strādājam MK 224. noteikumu ietvaros, kas paredz, ka sezonas laikā uz A klases ceļiem zāle jānopļauj divas reizes, uz B klases ceļiem vienu reizi sezonā. Tradicionāli ir pieņemts, ka pirmo reizi līdz Jāņiem visas ceļmalas ir jānopļauj. Lai ātri un maziem resursiem paveiktu šos darbus, esam iegādājušies divas traktoriem uzkarināmās mehanizētās pļaušanas iekārtas -tā sauktās rokas. Viena no tām strādās Dobeles pusē, otra Jelgavā. Jelgavā jauno iekārtu jau iemēģinājām pagājušā rudens pļaušanas laikā, bet dobelnieki tikai tagad to saņēma. Piebildīšu, ka līdz šim Jelgavas ceļu rajona rīcībā bija viena šāda tipa mehanizētās pļaušanas iekārta, taču daudz mazāka un vecāka. Jaunā pļaušanas iekārta būtiski atvieglos mūsu darbu, taču tas neizslēdz, ka pilnībā varēsim atteikties no roku darba - ap ceļa stabiņiem, zem barjerām, ap ceļa zīmēm un citur vēl arvien būs vajadzīgs cilvēks ar trimmeri, kas pielīdzina un nopļauj tur, kur tehnika klāt netiek.

Papildus šai tehnikai jau daudzus gadus Bauskas nodaļas rīcībā ir zāles pļaušanas robots Spider, kas vadāms ar pulti. To visbiežāk izmanto dzelzceļa uzbēruma appļaušanai, jo cita tehnika vai cilvēks šo darbu padarīt nevar.

- Pagājušā lietainā vasara izgaismoja vietas, kur nepieciešama steidzama rīcība. Vai esat apzinājuši vietas, kur šogad noteikti jāveic uzlabojumi - jārok grāvji, jānoņem apaugums, jāmaina caurtekas vai jāveic citi darbi?

- Mūsu valstī kopumā prioritāte ir grants ceļi - šovasar Latvijas Valsts ceļi ieplānojuši grants ceļu remontu, kas ietver grāvju tīrīšanu, apauguma noņemšanu, krūmu ciršanu, caurteku nomaiņu un apmēram sešu centimetru biezumā šķembu virskārtas atjaunošanu sešos ceļu posmos ar kopgarumu 45,7 kilometri. Nevar noliegt, ka sāk trūkt šoferu un traktoristu - viņus pārvilina būvkompānijas, kas sola lielākas algas. Ekskavatorists un dampera vadītājs vajadzīgi arī karjerā Akmescūciņas, diemžēl ir ļoti maz cilvēku, kuri spējīgi veikt šādus darbus, jo darbs karjerā ir ļoti specifisks.

- Jelgavas ceļu rajona pārziņā ir arī dolomīta karjers Akmenscūciņas. Vai tas saglabā savu aktualitāti? Ir pieprasījums?

- Karjers aktīvi strādā - ražojam dažādu frakciju dolomīta šķembas. Jāteic, ka pieprasījums ir ļoti liels - šobrīd vislielākie pircēji ir ceļu būves kompānijas, kā arī pašvaldības, savu ceļu atjaunošanai. Sagatavotais materiāls ir droši izmantojams vietējo ceļu atjaunošanai un būvniecībai, jo atbilst noteiktiem kritērijiem. Iespējams, ka pašvaldību pieaugošā interese par mūsu karjerā sagatavoto materiālu ir saistīta ar pārbaudošo institūciju aktivitāti, pieprasot ceļu atjaunošanai izmantoto materiālu sertifikātus. Arī kopumā varu teikt, ka būvniecības tirgus ir atdzīvojies un pieprasījums pieaug.

- Kā jūs raksturotu ceļu stāvokli Jelgavas ceļu rajonā?

- Vislabāk to pasaka skaitļi - no kopējā grants seguma ceļiem, kuru kopgarums mūsu ceļu rajonā ir 1840 kilometru, avārijas stāvoklī ir 940 kilometru - faktiski tā ir puse. No visiem avārijas stāvoklī esošajiem ceļu posmiem 231 kilometrs ir ar melno segumu, 693 kilometri ar grants segumu. Avārijas stāvoklī esošo melnā seguma ceļu ar katru gadu paliek mazāk - arī šovasar remontē ceļu Jelgava-Iecava, kur tiek veikta pamatīga rekonstrukcija, savukārt Jelgavas-Tukuma ceļa remonts sadalīts vairākos posmos - pirmajos piecos kilometros notiks kapitāla rekonstrukcija, tālāk 19 kilometriem paredzēta virskārtas seguma atjaunošana. Šos darbus veic būvnieki, kas šos pasūtījumus ieguvuši Latvijas Valsts ceļu izsludinātā iepirkuma konkursa rezultātā. Uzsvēršu, ka iepriekšminētie ceļi bija kritiskā stāvoklī un to atjaunošana bija akūti nepieciešama.

- Vai līdz ar šo projektu īstenošanu kritiskākie ceļu posmi Jelgavas ceļu rajona ietvaros būs savesti kārtībā?

- Kopumā situācija ar katru gadu uzlabojas, arī kritisko posmu skaits sarūk, tiesa, sarežģīta situācija vēl saglabājas uz autoceļa Bauska-Dobele Vilces un Mūrmuižas apkārtnē. Soli pa solim kritiskie posmi tiek sakārtoti.