«Kas izglābs pasauli? Skaistums un bites!» tā, stāstot par bišu saimes iekopšanu Zviedrijas vēstniecības dārzā Rīgā, azartiski teic Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.
«Pirmajā brīdī lielai daļai cilvēku bites asociēsies ar medu. Jā, tas ir garšīgs un veselīgs. Taču pats svarīgākais ir tas, ka, apputeksnējot augus, bites nodrošina, ka mūsu planēta ir plaukstoša un auglīga,» runājot par to, kāpēc ir svarīgi kopt bites, atzīst vēstnieks, vēl piebilstot: «Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka gadījumā, ja bišu populācija ietu bojā, planēta iznīktu 3-5 gadu laikā.»
Tas, ka Zviedrijas vēstniecība ar ieceri par bišu saimi savā dārzā vērsās pie dravnieka Uģa Mālnieka, nav nejaušība. Viņš ir viens no tiem biškopjiem, kas saimes tur un medu ievāc arī pilsētā. No viņa top skaidrs, ka bišu saime vēstniecībā būs ne tikai smukumam vai pasaules glābšanai. Proti, Rīga ir ļoti zaļa pilsēta, bet liepas ir viens no labākajiem nektāraugiem. Līdz ar to labvēlīgos laika apstākļos no šīs saimes var plānot 30 un pat vairāk kilogramus liepziedu medus. Bet vai pilsētas medus nav piesārņots? «Nē, un tās nav tikai iedomas, bet gan analīžu rezultāti, kas apliecina, ka ar Rīgas medu viss ir vislabākajā kārtībā,» runājot par šīm aizdomām, teic bitenieks. Turklāt Rīgā neesot rūpniecības, bet attiecībā uz automašīnu izplūdes gāzēm biškopis teic, ka Francijā ir veikti pētījumi, kuros noskaidrots, ka bites ir iemanījušās filtrēt kaitīgos izmešus. Parīzē šādu urbāno bitenieku ir gandrīz pustūkstotis. Arī citās Eiropas galvaspilsētās tā nav neierasta parādība, un, piemēram, Londonā katru gadu notiek pat īpaši pilsētas biškopju svētki.
«Kvantitātē mēs citus eiropiešus diez vai panāksim. Taču kvalitātē mēs jau esam priekšā,» runājot par biškopību pilsētvidē Rīgā, teic Uģis. «Mūsu liepziedu medus ir niknāks nekā, piemēram, Berlīnes. Kāpēc? Tāpēc, ka mums ir niknākas ziemas.»
Uz šo sezonu gan U. Mālniekam nav diez ko priecīgs skats. Bēdīgs gan viņš nav, jo teic, ka biškopim jeb lauksaimniekam ir jābūt romantiķim: «Tas ir līdzīgi kā ar sievietēm, kuru untumus tāpat kā dabu un laika apstākļus mēs nevaram ietekmēt.»
Šobrīd jau bites ir sākušas ieskrieties, taču, ņemot vērā slikto ziemu un pagalam draņķīgo aprīli, saimju attīstība bija aizkavējusies. «Kā būs tālāk? To pat bites nezina. Bet ja jau ir palikušas pie saimnieka, tad droši vien mums vēl ir cerība.».
