Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Velosipēdistiem nav cerību iekarot Rīgā arī Brīvības ielu

ŠAURĪBA. Trīs mēnešus gadā draudzīga satiksmes dalībnieku sadzīvošana Brīvības ielā ir tikpat kā neiespējama. Velosipēdiem trūkst savas teritorijas, un visšaurākā vieta ir Gaisa tilts. Tur konflikti starp gājējiem un velosipēdistiem ir ikdiena © F64

Kamēr Rīgai netiks uzbūvēts apbraucamais loks un pilsētas centru nebūs iespējams apbraukt pa Austrumu maģistrāli, Brīvības ielā velosipēdu satiksmei netiks veidoti speciāli uzlabojumi. Pašvaldība savā nostājā ir kategoriska, un veloentuziastu vāktie paraksti sabiedrības iniciatīvu vietnē Mana balss to nekādi nemainīs.

Par velosipēdistu skaitu galvaspilsētas ielās atrodami visdažādākie dati, tik atšķirīgi, ka to ticamība ir minimāla - daži avoti apgalvo, ka ar velosipēdu ikdienā pārvietojas pat līdz 16% iedzīvotāju. Tomēr jāņem vērā, ka riteņbraukšana ir izteikti sezonāla nodarbe - slapjā un aukstā laikā uz riteņa kāpj galvenokārt kurjeri un fanātiķi. Savukārt labos laika apstākļos velosipēdu ir ļoti daudz, un vietās, kur par tiem nav īpaši padomāts, tie nonāk pastāvīgā konfliktā ar citiem satiksmes dalībniekiem. Uz ietves traucē gājējiem, uz brauktuves sabiedriskajam transportam, un rezultātā visi nīgri un neapmierināti. Tā gluži nav, ka Rīgā nekas nav darīts velosatiksmes sakārtošanai, tomēr galvenā problēma nav atrisināta - var labi pavizināties, bet nevar izbraukt cauri pilsētai pa taisno - pa Brīvības ielu. Dažādās aptaujās, kur apzinātas riteņbraucēju vajadzības, tieši Brīvības iela tradicionāli tiek nosaukta par svarīgāko, kur nepieciešama veloinfrastruktūra. Rīgas domei tas darīts zināms ar dažādiem mājieniem jau gadiem ilgi, tostarp ar nelegāli uzkrāsotu velojoslu vienā posmā šopavasar. Horizontālie apzīmējumi tika ātri vien nokasīti, taču tie kalpoja par pamudinājumu atkal plašāk apspriest Brīvības ielas ietilpību.

Apvienības Pilsēta cilvēkiem iesniegtās iniciatīvas aprakstā teikts: «(..) politiķi un ierēdņi uzstājas ar runām un publicē rakstus, klāstot, ka velosipēdu un sabiedriskā transporta joslas Brīvības ielā nav iespējams ieviest bez ielas pārbūves, taču nesen notikusī akcija ar velojoslu uzkrāsošanu un pirms trim gadiem detalizēti izstrādātais projekts pierāda pretējo - jau šogad Brīvības iela var kļūt cilvēcīgāka, trūkst nevis ielas platuma, bet gan politiskās gribas un izlēmības.» Aktīvisti rosina pēc pašlaik notiekošo remontu pabeigšanas Brīvības ielā uzkrāsot velo un sabiedriskā transporta joslas.

Pašvaldības Satiksmes departaments norāda: «Brīvības ielas platums nav pietiekams, lai, neveicot ielas pārbūvi, izveidotu nepārtrauktu velojoslu visa minētā posma garumā - atsevišķi posmi ir pārāk šauri, lai nodrošinātu satiksmei nepieciešamo joslu platumu un vēl ierīkotu normatīviem atbilstošas velojoslas.»

No drošības viedokļa sava rekomendācija būtu arī Ceļu satiksmes drošības direkcijai - maģistrālās ielās ar intensīvu satiksmi ar iekrāsotu joslu nepietiek. Nepieciešams atsevišķi nodalīts veloceļš, kur braucēji būtu pasargāti no mašīnām - ar žodziņu, mietiņiem, zāles joslu vai kā tamlīdzīgi. Tāpat jau trīs vasaras mēnešos Latvijā notiek tikpat daudz satiksmes negadījumu ar velosipēdistu iesaisti cik pārējos deviņos mēnešos kopā. Līdz jūnijam kopumā cietuši 148 velosipēdisti un pieci sabraukti.

Vakar portālā Mana balss par velojoslām Brīvības ielā bija parakstījušies aptuveni 1400 iedzīvotāju. Kad būs savākti 2000 parakstu, tos iesniegs Rīgas domei. Pietiekami reprezentabls daudzums. Pašvaldība solās iesniegumu skatīt vispārējā kārtībā, taču gaidāms, ka uz šo ierosinājumu atbildēs ar . Satiksmes departaments informē, ka uzlabojumus velosatiksmei Brīvības ielā varēs veikt tikai pēc tam, kad mazināsies Brīvības ielas nozīme pilsētas satiksmē. Iztrūkstošo Austrumu maģistrāles posmu plānots uzbūvēt līdz 2020. gadam. Tātad ne agrāk.