Siltā laikā labi noslogotais veloceļš no Mežaparka uz Vecāķiem rāda, ka populārs varētu kļūt arī Daugavas kreisajā pusē iecerētais maršruts Imanta–Daugavgrīva. Cilvēkiem labpatīk braukt uz jūru, un abas apkaimes ir saistītas arī lietišķiem kontaktiem. Imantā guļ, Daugavgrīvā un Bolderājā strādā.
Pašvaldības Satiksmes departaments sāka pētīt iespējamo maršrutu jau 2013. gadā - pēc iedzīvotāju ierosinājuma. Sākotnēji versijas bija vairākas, taču finālā palika viena. Gar dzelzceļu veloceļu nevarēja izveidot, gar Daugavgrīvas šoseju to būtu iespējams taisīt vien reizē ar kapitālu autoceļa pārbūvi, kas nav paredzēta. Galu galā satiksmes plānotāji izvēlējušies palaist ceļu caur Kleistiem - nostāk no brīvostas industriālās zonas. Daļa maršruta vedīs arī cauri mežam. Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītāja Beāta Dambīte stāsta, ka šis velomaršruts būs ieguvums sabiedrībai. To varēs izmantot gan atpūtas braucieniem, gan arī lietišķai velobraukšanai, lai nokļūtu Daugavgrīvā un Bolderājā. Iedzīvotāju skaits, kam būs pieejama jaunā infrastruktūra, ir aptuveni 113 000. Optimistiski pieņemot, ka velosipēdu labā laikā lieto ap 10% iedzīvotāju, var cerēt uz kādiem 11 tūkstošiem lietotāju. Veloceļa būvniecība tiks sākta nākamajā gadā, šogad - projektēšana un būvniecības iepirkums. Precīzas izmaksas parādīs konkursa iepirkums, bet pašlaik aptuveni iezīmēti 2,6 miljoni par 12 kilometriem. Tātad 216 tūkstoši par kilometru. Šajā summā ietilpst arī pāris krustojumu izbūve un pieturvietas. Tātad savs labums arī autovadītājiem. Otrs lielais nākamā gada veloprojekts ir Centrs-Ziepniekkalns.
Rīgas velosatiksmes plānotāji ir saņēmuši krietnu kritikas devu no velobraucējiem un biedrības Pilsēta cilvēkiem par to, ka tiek taisīti maršruti perifērijā, bet centrā pārvietošanās ar riteni ir problemātiska. Nule laikrakstā Diena par šo tematu izpaudies arhitekts Oto Ozols. Taču, kā Neatkarīgā jau vēstīja - pašreizējā satiksmes intensitātē Brīvības ielā visā garumā veloceļa ierīkošana nav iespējama, bet iekrāsota velojosla neatrisina ielas šauro vietu un sabiedriskā transporta pieturu problēmu. Toties velosatiksmei pavisam labi izmantojama rekomendējošā velojosla Krišjāņa Barona ielā. Segums tur gan varēja būt kvalitatīvāk iestrādāts.
Velodarbi 2017. gadā
Būvniecība:
1) veloceļa izbūve un seguma atjaunošana Turgeņeva ielā. Bija plānots izbūvēt jau 2016. gadā, bet būvprojektam paralēli tika izstrādāts SIA Rīgas ūdens tīklu atjaunošanas projekts, līdz ar to realizācija tika atlikta, lai darbus varētu veikt secīgi;
2) Centrs-Ziepniekkalns (Mūkusalas iela-Akmeņu iela-Jelgavas iela- Vienības gatve-Telts iela-Valdeķu iela).
3) Velojosla Lāčplēša ielā.
Projektēšana:
1) veloceļš Centrs-Purvciems-Pļavnieki;
2) veloceļš Vecmīlgrāvis-Vecāķi, kā arī citus maršrutus.
Velodarbi 2018. gadā:
1) velojoslu ierīkošana Dzirnavu ielā posmā no Tērbatas līdz Skolas ielai. Bija plānots izbūvēt 2016. gadā, bet projekta satiksmes organizācijas risinājumus negribēja skaņot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Notika vairākas sanāksmes, līdz tika panākts kompromisa variants, bet tas prasa būtisku projekta pārstrādi.
2) veloceļa Imanta-Daugavgrīva (Kleistu iela-Mazā Kleistu iela-Lielā iela -Flotes iela-Lēpju iela) būvniecība.
Avots: Rīgas domes Satiksmes departaments
