Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

VEF Kultūras pils atjaunošana: dārgāk, bet bez aizķeršanās

VĒSTURISKI UN MŪSDIENĪGI. Būvniecības gaitā konstatēts, ka pagājušā gadsimta 60. gados VEF Kultūras pils celtniecībā izmantoti arī būvgruži, kas radušies Melngalvju nama un Pētera baznīcas bombardēšanas laikā. Vakar VEF Kultūras pilī paveikto apskatīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Ameriks, domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, būvniecības kompānijas Velve un VEF Kultūras pils pārstāvji. Turpmāk te varēs rīkot pasaules līmeņa mākslinieku koncertus © Ilze Zvēra/F64

VEF Kultūras pili pēc renovācijas plānots nodot ekspluatācijā šā gada oktobrī, un Vecgada vakarā renovētajā ēkā jau pieteikta balle. To nerīkos Kultūras pils renovācijas darbu pasūtītājs Rīgas dome, precīzāk – pašvaldības Īpašuma departaments, bet gan izklaides pasākumu kompānija, un balles producenti informējuši, ka «eleganta Jaungada sagaidīšana» notiks piecās VEF Kultūras pils zālēs. VEF Kultūras pilī ir paveikti 80 procenti no plānotajiem būvdarbiem.

Ir atjaunota fasāde, izbūvēts jumta segums, drīz uz jumta parādīsies vēsturiskā VEF zīme. Tiek atjaunoti granīta pakāpieni, montēti cokola elementi, mainīta Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, papildus izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie risinājumi Lielās zāles skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Kad sākās ēkas atjaunošana, būvnieki konstatēja, ka savulaik Kultūras pils būvniecībā izmantoti gan nekvalitatīvi dēļi, gan būvgruži, smilšu uzbērumi un šķembas. Tika konstatētas būtiskas nepilnības esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstība ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Tālab projekta galīgās izmaksas būs lielākas nekā plānots, un par papildu līdzekļiem tiks lemts tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē, bet zināms, ka kopējās izmaksas būs 12 100 000 eiro.

LAUVAS TIESA PADARĪTA. VEF Kultūras pils rekonstrukcija tika uzsākta 2016. gada 2. maijā. Darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic SIA Velve. Ēkas rekonstrukcijā izlietoti Rīgas pašvaldības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Eiropas fondu līdzekļi. Tuvākajā laikā uz kultūras pils jumta tiks novietota vēsturiskā VEF zīme / Ilze Zvēra/F64

Pēc rekonstrukcijas VEF Kultūras pils Lielajā zālē būs 805 skatītāju vietas, tajā skaitā 18 cilvēkiem ar kustību traucējumiem, Mazajā zālē - 97 vietas un trīs vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Radošo kolektīvu telpās vienlaikus varēs atrasties ap 400 dalībnieku.

VEF Kultūras pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka būvēta no 1951. līdz 1960. gadam. Visu šo laiku ēka dzīvoja bez kapitālā remonta. Tās kopējā platība ir 6878 kvadrātmetri. VEF Kultūras pils sāka darboties 1960. gada 1. martā un ir lielākā Latvijas kultūras iestāde ar vairāk nekā 50 mākslinieciskajiem kolektīviem, studijām un interešu klubiem, kuros darbojas ap 3000 cilvēku.