Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Atrasts veids, kā cīnīties ar ostās radītajām smakām

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Plānots, ka no 2022.gada 1.janvāra Latvijas ostu termināliem, kas nodarbojas ar naftas produktu vai bīstamu ķīmisku vielu pārkraušanu, būs jāievieš izgarojumu emisijas kontroles sistēmas, to paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi likuma "Par piesārņojumu".

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, grozījumi izstrādāti ar mērķi ierobežot gaistošo ķīmisko savienojumu emisiju un smakas, kas rodas ostu termināļos, veicot naftas produktu un bīstamu ķīmisku vielu kravu iekraušanu tankkuģos.

Grozījumi paredz, ka operatoram no 2022.gada 1.janvāra jāuzstāda kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas, ja tiek pārkrauti naftas produkti un bīstamas ķīmiskas vielas, kuru tvaika spiediens, mērot pēc Reida metodes, ir 27,6 kilopaskāli vai vairāk. Šīs sistēmas būs jāuzstāda arī tad, ja šādu produktu un vielu maksimālais apgrozījums terminālī ir lielāks par 200 000 tonnām gadā.

Ministrijā informē, ka, piemēram, Ventspilī jau šobrīd ir spēka noteikumi, kas nosaka, ka no 2018.gada 31.maija operatoriem, kas veic naftas produktu vai ķīmisko vielu, kuru tvaika spiediens ir 27,6 kilopaskāli vai vairāk iekraušanu kuģī, obligāti jāizmanto kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas. Attiecīgos gadījumos operatoram ir jāveic arī gaistošo organisko šķīdinātāju emisija un smaku monitorings.

Plānots, ka pēc grozījumu stāšanās spēkā vietējās pašvaldības savās teritorijās varēs noteikt vēl stingrākas kontroles prasības.

Ministru kabinets šos grozījumus jau ir akceptējis, taču par tiem vēl lems Saeimā.