Rīgas centrā atjaunoto ielu ietves klāj dekoratīvs bruģis, nevis asfalts.
Rīgas domes Satiksmes departamentā atzīst, ka šāds ieklājums ir dārgāks, jo bruģēšana ir roku darbs, toties ietves ir glītāk dizainētas, tiek nodrošināta vides pieejamība un avāriju vai remontu gadījumā ir vieglāk izņemt un arī ieklāt bruģakmeņus vai plātnes, nevis noplēst un pēc tam ielāpu ielāpiem liet asfaltu. No bruģakmeņiem veido tā dēvētos brīvos tuneļus, kas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām signalizē, kur ir šķēršļi, lai tos apietu vai apbrauktu.
Ārpus Rīgas centra ietves gan joprojām ir asfaltētas, arī Ērgļu iela nesen remontēta uzturēšanas darbu ietvaros, un ietve ir asfaltēta, nevis bruģēta. Savukārt pilētas centra ielas netiek bruģētas kā pagadās, bet gan pēc projekta. Krišjāņa Barona ielas dizainu izstrādāja ainavu arhitekte Helēna Gūtmane, konsultējoties ar invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) un Rīgas domes institūcijām. Šīs ielas ietvju segums ir veidots tā, lai pārvietošanās būtu ērtāka cilvēkiem ratiņkrēslos un vājredzīgajiem.
Šovasar bruģēto lielāko un satiksmei svarīgāko ielu ietves klāj nevis bruģakmeņi, bet palielas plātnes, lai gājējiem un velobraucējiem būtu patīkamāka iešana un braukšana. Ielu seguma atjaunošanas darbus projektēja SIA BRD projekts, konsultējoties ar VKPAI speciālistiem un ainavu arhitektiem.
