Kopš šā gada 7. septembra par SIA Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju ir ievēlēts Artis Druvinieks. Kāpēc pieņēmis šo amatu un kāda ir jaunā priekšsēdētāja vīzija par tirgus attīstību, vaicājām pašam Artim Druviniekam.
- Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja amatā esat ievēlēts pirms nedaudz vairāk nekā mēneša. Iepazīstiniet sabiedrību ar savu iepriekšēja darba pieredzi un kā tikāt ievēlēts šajā amatā?
- Mana iepriekšējā darba pieredze ir bijusi dažāda, un lielu uzņēmumu vadīšana man nav jaunums. Esmu strādājis kompānijā L ekspresis - tā ir privātā kapitāla dzelzceļa nozares kompānija, kas nodrošina starptautiskos pasažieru pārvadājumus no Rīgas uz Maskavu, Pēterburgu un Minsku, kā arī realizē kravu un pasažieru vilcienu vagonu remontu un būvi. Uzņēmums ir pietiekami liels, ar pozitīvu vēsturi un ar ievērojamu gada apgrozījumu. Šajā darbavietā septiņus gadus ieņēmu gan valdes locekļa, gan biznesa attīstības direktora amatus. Pirms tam darba pieredze saistās ar LMT, kurā sešus gadus strādāju par iepirkumu daļas speciālistu, kā arī paralēli desmit gadus vadīju Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, kas pēc būtības ir cieši saistīta ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Līdz ar nominēšanu Rīgas Centrāltirgus valdes amatam no kooperatīvās sabiedrības vadības esmu atteicies.
- Pieteikšanās konkursam uz Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja amatu, manuprāt, ir visai liels izaicinājums, jo nav noslēpums, ka tirgum ir visai sarežģīta pārvaldības vēsture.
- Tā tas ir, bet, pārfrāzējot teicienu no krievu valodas, varu teikt: es vieglus ceļus nemeklēju. Protams, tas ir izaicinājums, bet tas ir pamatots. Es nolēmu, ka varu mēģināt šo lietu sakārtot un attīstīt. Neesmu no tiem, kuri no pēdējās rindas kliedz, ka visi visu dara nepareizi - tā nav nekāda māksla. Ja redzu, ka varu kaut ko darīt lietas labā, tad eju un daru. Es ceru, ka man izdosies. Kopā ar mani konkursā uz vakanto amatu piedalījās, ja nemaldos, 19 pretendentu. Pašvaldība kā uzņēmuma akcionārs lēma, ka esmu vispiemērotākā kandidatūra, un tagad mēs šeit sēžam un runājam par tirgus nākotni.
- Viena lieta ir apmeklēt tirgu kā pircējam, bet pavisam cita - vadīt šo plašo saimniecību, kurā ir ļoti daudz jomu. Vai varat teikt, ka mēneša laikā esat pilnība aptvēris, ko īsti nozīmē tirgus?
- Šobrīd ir daudz lietu, kas jāapgūst, un daudz specifikas, kas ir atšķirīga no iepriekšējām darbavietām, bet šeit īsti vietā sakāmvārds: acis darba izbijās, rokas darba nebijās. Ja esmu tam pieķēries, tad arī izdarīšu.
- Tirgū šobrīd ir projektu laiks - vieni ir tikko noslēgušies, citi realizācijas stadijā, vēl nākamie padomā. Vai plānojat saglabāt iepriekšējo tirgus vadītāju izstrādātos plānus un termiņus projektu realizācijā?
- Es nevaru atbildēt par projektu un laika plāniem, kādi ir bijuši ilgāku laiku atpakaļ, jo tirgus vide ir «sensitīva» un sarežģīta gan pēc savas struktūras, gan vēstures. Es vairāk fokusējos uz sava priekšgājēja Andra Morozova (red. piezīme: Andris Morozovs amatu pameta līdz ar darba uzsākšanu Saeimā) redzējumu par tirgus attīstību. Morozova kunga redzējums man ir saprotams un manā izpratnē kā pareizs attīstāms tālāk. Pirms stājos šajā amatā, esmu ar savu priekšgājēju pārrunājis tirgus darba specifiku, sapratis, ka mūsu redzējumi ir vienā virzienā vērsti, kā arī saņēmis pietiekami izsmeļošas konsultācijas par tirgus specifiku. Tāpēc varu teikt, ka kardināli nemainīšu iepriekšējā priekšsēdētāja izstrādātos rīcības plānus.
- Šobrīd norit Gastronomijas paviljona rekonstrukcija. Cik tālu tā ir, un kad pircēji un pārdevēji varēs atgriezties šajā paviljonā?
- Tik nopietna rekonstrukcija, kāda šobrīd norit Gastronomijas paviljonā, līdz šim nav bijusi nevienā no tirgus vēsturiskajām ēkām. Pēc rekonstrukcijas tas viennozīmīgi būs kvalitatīvākais un estētiskākais no tirgus paviljoniem. Var teikt, ka rekonstrukcijas darbi ir nonākuši līdz saredzamai finiša taisnei - ir nomainīts grīdas segums, nostiprinātas metāla konstrukcijas, aizdarītas jumta šuves un paveikti vēl citi darbi. Plānojam, ka darbi noslēgsies pavasara otrā pusē, respektīvi, jau pirms vasaras sezonas varēsim atvērt paviljonu pavisam citā skatā un kvalitātē. Rekonstrukcijas, kā arī nepieciešamā aprīkojuma uzstādīšanas kopējās izmaksas ir ap 1,5 miljoniem eiro. Tā ir paša Centrāltirgus vairāku gadu periodā mērķtiecīgi uzkrātā nauda.
- Vai paviljona vizuālajam noformējumam tiks pieaicināti dizaineri?
- Jā, sadarbība ar dizaineriem un arhitektiem norit jau labu laiku - mēs esam apzinājuši savas vēlmes un nodevuši tās šīs jomas speciālistiem. Plānojam, ka pēc Jaungada jau sāksies iekštelpu labiekārtošana - mēbeļu, aukstuma vitrīnu un interjera izbūve un iekārtošana, lai paspētu laikus atvērt paviljonu apmeklētājiem.
- Vai pēc rekonstrukcijas vietas saglabās apģērbu tirgotāji un Superneto veikals, kas, manuprāt, atradās ļoti nepiemērotā vietā un izjauca tirgus atmosfēru?
- Noteikti nē, nedz apģērbu tirgotāju, nedz Superneto veikala atjaunotajā paviljonā nebūs. Viens no jaunumiem, kāds līdz šim Rīgas tirgū nav bijis, būs ēdināšanas zona - vieta, kur būs plašs ēdienu piedāvājums - tā nebūs no tirdzniecības zonas strikti nodalīta vieta, bet gan integrēsies kopējā tirgus vidē un atmosfērā. Līdz ar to, ka tirgus ieņem arvien lielāku lomu Rīgas tūrisma piedāvājumā un ik dienu šeit ierodas simtiem tūristu, ēdināšanas jautājums kļūst arvien aktuālāks. Arī rīdziniekiem tā būs neierasta pieredze, ko vērts izbaudīt. Piebildīšu, ka esošie sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji paliks savās iepriekšējās vietās, piemēram, ēdnīca Perons nr.1 Gaļas paviljonā un Dillīte un siļķīte starp Zivju un Dārzeņu paviljoniem.
- Tā sauktie lupatnieki un Superneto aizņēma salīdzinoši lielu teritoriju. Vai ir pietiekami potenciālo nomnieku, lai aizpildītu visu paviljonu?
- Interese par tirdzniecības vietām ir lielāka par mūsu iespējām, tāpēc rūpīgi izvērtējam pieteikumus un atstājam labākos - tos, kuri atbilst mūsu vīzijai par tirgus attīstību. Būtiskākais kritērijs, izvēloties tirgotājus, ir tas, ka piedāvātajai produkcijai ir jāatbilst paviljona nosaukumam, tātad tās ir pārtikas preces - gastronomija un bakaleja. Es domāju, ka kopējais piedāvājums pircējiem būs gana interesants, jo tirgū savu darbību uzsāks arī tādi labi zināmi Latvijas zīmoli kā Skārnis un Dimdiņi. Visus noslēpumus es šodien jums neatklāšu. Ja jūs man jautājat, vai priekšroka ir vietējiem tirgotājiem vai arī ārvalstniekiem, tad teikšu: priekšroka, protams, ir vietējiem ražotājiem, bet, tā kā tirgum ir jāspēj piedāvāt ļoti plašu sortimentu, neatraidām arī ārvalstu tirgotājus, ražotājus un pakalpojumu sniedzējus. Tādējādi būtiski palielinās piedāvāto preču sortiments un tirgus kļūst vēl kolorītāks.
- Vai pēc Gastronomijas paviljona atklāšanas rekonstrukcija ieplānota kādā citā paviljonā?
- Turpinājums uzsāktajam procesam noteikti būs, bet pagaidām mēs laužam šķēpus, kurš būs nākamais, kam ķersimies klāt. Gala lēmums vēl nav pieņemts - pēc Jaungada varēšu jums precīzi un pamatoti to pateikt.
- Āra teritorija starp Gaļas un Piena paviljoniem, kā arī Nēģu laukums un tuvākā apkārtne ir piedzīvojusi patīkamas pārmaiņas, taču vēl arvien nesimpātiska ir tā sauktā slēgtā teritorija iepretim paviljonu ieejām. Vai plānots mainīt arī to?
- Iepriekšējos gados atklātajā teritorijā ir investēti lieli līdzekļi un ieguldīts liels darbs, kas rezultējies ar nomainītu segumu, izveidotu lietusūdeņu savākšanas sistēmu, no jauna izveidotiem apstādījumiem, soliņiem un atkritumu urnām. Kopumā rekonstrukcijai bija pakļauti vairāk nekā 8500 kvadrātmetru, kuros ieguldījām vairāk nekā pusmiljonu eiro.
Runājot par jūsu pieminēto slēgto teritoriju, jāatzīmē, ka šobrīd norit tiesas process, un, kamēr nebūs īstas skaidrības, kā tas beigsies, nekādas nopietnās investīcijas nav paredzēts veikt. Atgādināšu, ka bijušie teritorijas nomnieki, kas nemaksāja nolīgto summu, ka arī ar savu darba stilu radīja negatīvas sekas kopējam tirgus tēlam, neatbilda mūsu izpratnei par pozitīvu sadarbību. 2016. gadā tika lauzts nomas līgums, un gan bijušais nomnieks, gan arī mēs esam viens pret otru iesnieguši prasību tiesā. Tiesvedība nav noslēgusies, bet ļoti ceram, ka visas juridiskās peripetijas noslēgsies jau nākamgad un mēs varēsim plānot arī šīs teritorijas sakārtošanu.
- Viens no rūpju bērniem ir Āgenskalna tirgus - redzams, ka norit būvdarbi. Cik lielā apjomā, un kas ar šo tirgu notiks tālāk?
- Āgenskalna tirgus tāpat kā Centrāltirgus ēkas ir kultūrvēstures pieminekļi. Āgenskalna tirgu ilgus gadus apsaimniekoja nomnieks, bet līdz ar to, ka nomnieks nepildīja uzņemtās saistības un neieguldīja līdzekļus tirgus tehniskā stāvokļa uzlabošanā, SIA Rīgas Centrāltirgus to pagājušajā gadā pārņēma savā apsaimniekošanā. Jāsaka, ka tehniskais stāvoklis tirgus paviljonam ir slikts un mēs esam ieguldījuši diezgan lielus līdzekļus, lai situācija nebūtu katastrofāla. Taču ar esošajiem ieguldījumiem ir par maz, lai tirgum atgrieztu gan funkcionalitāti, gan vizuālo skatu. Šobrīd jautājums ir par globālu Āgenskalna ēkas un teritorijas atjaunošanu - tas ir viens no mūsu aktuālākajiem jautājumiem. Konkrētāk mēs par to varēsim runāt nākamā gada pirmajā pusē - šobrīd esam izpētes stadijā un meklējam finansējuma piesaistes mehānismus. Provizoriskās aplēses liecina, ka ēkas un teritorijas atjaunošanai nepieciešami 3,5 līdz 4 miljoni eiro.
Mēs ļoti ceram, ka arī Āgenskalna tirgus atjaunošanai līdzekļus atradīsim un tas nezaudēs savu funkcionālo un vēsturisko vērtību.
