Rīgā valdošā, bet Saeimā gadiem ilgi opozīcijā strādājošā Saskaņa, kas nesen pārtrauca sadarbības līgumu ar Krievijas varas partiju Vienotā Krievija, pavisam drīz kļūs par pilntiesīgu Eiropas Sociālistu partijas biedru. Taču partijas līderim Nilam Ušakovam ceļā uz nākamajām vēlēšanām ar to ir par maz. Viņš centies panākt bezprecedenta vienošanos par pašvaldības sadarbību ar NATO.
N. Ušakova nesenais paziņojums par līguma ar Vienoto Krieviju pārtraukšanu izraisīja viedokļu lavīnu, kurā dominēja tēze, ka šādi Saskaņa pirms 13. Saeimas vēlēšanām cenšas saraut publiskās saites ar Krieviju, bet neoficiāli turpinās būt tās sabiedrotā. Iespējams, tieši šī neticība mudināja N. Ušakovu uz vēl radikālāku, Saskaņu no Krievijas vismaz nomināli tālāk atstumjošu soli - uz ciešāku saišu veidošanu ar NATO. Lai to panāktu, N. Ušakovs iedarbināja kontaktus Eiropas Sociālistu partijā (ESP), lai noorganizētu personīgu tikšanos ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.
Jāatgādina, ka Saskaņu ar J. Stoltenbergu saista tas, ka NATO ģenerālsekretārs savas politiskās karjeras laikā bija Norvēģijas Darba partijas, kas ir pilntiesīga ESP biedre, priekšsēdētājs. Pēc neoficiālas informācijas, N. Ušakovs sazinājies ar ESP līderiem un lūdzis, lai tie palīdz noorganizēt viņam têteàtête tikšanos ar sociāldemokrātisko domubiedru. Savu iespēju robežās ESP līderi patiešām palīdzējuši, taču N. Ušakovs nebija ņēmis vērā NATO dzelžaino nostāju par neiejaukšanos dalībvalstu iekšējās lietās.
«Viņu uzņēma tā, kā uzņemtu jebkuru pašvaldības pārstāvi,» saka labi informēts avots. Ar Rīgas mēru NATO mītnē Briselē tikās zemāka ranga alianses pārstāvis - ģenerālsekretāra pārstāvis publiskajā diplomātijā Takans Ildems. Turklāt, ievērojot procedūru, NATO administrācija par šo tikšanos informējusi Latviju un tikšanās laikā pieaicināti mūsu diplomātisko dienestu pārstāvji.
Savukārt izbrīnu NATO pārstāvjos un Latvijas diplomātos izraisījusi N. Ušakova vēlme izveidot Ziemeļatlantijas alianses sadarbību ar Rīgas pašvaldību. Rīgas mērs bija iecerējis, ka sadarbības ietvaros alianses kareivji iesaistītos Rīgas domes izveidotā jauniešu izglītības un integrācijas programmā. Karavīri viesotos krievvalodīgajās skolās, lai ar saviem stāstiem un klātbūtni tuvinātu jauniešus rietumnieciskajām vērtībām un veicinātu uzticību šai organizācijai. Uz piedāvājumu N. Ušakovs saņēmis pieklājīgu atteikumu.
N. Ušakovam šī, iespējams, bija tikai nenozīmīga neveiksme laikus sāktajā priekšvēlēšanu kampaņā, taču ESP rindās tā radījusi vērā ņemamu rezonansi. Ņemot vērā ar NATO darbības pamatprincipiem nesavienojamo Rīgas mēra priekšlikumu un Saskaņas reputāciju, tiek pat pieļauts, ka tā ir provokācija. Proti, uz iekustinātās izglītības sistēmas reformas fona par 100% latviešu valodas ieviešanu krievvalodīgajās vidusskolās NATO karavīru viesošanos izglītības iestādēs ieinteresētās puses varētu pasniegt ar diametrāli pretēju vēstījumu N. Ušakova deklarētajam. ESP iespēja, ka šādā scenārijā atklātos viņu līderu iesaistīšanās, ne mazākajā mērā nešķiet pievilcīga. Bet par to, ka N. Ušakova iniciatīva varētu būt traktēta tieši šādi, liecina tas, ka par viņa tikšanos un tajā paustajām vēlmēm informēti arī Latvijas drošības dienesti.
Jautāts, kāds šādai iniciatīvai bijis mērķis, Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un partijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs atbildēja, ka nav informēts par N. Ušakova ar NATO saistītu plānu eksistenci. Iespējams, šis apgalvojums atbilst patiesībai, jo arī par līguma ar Vienoto Krieviju laušanu N. Ušakovs paziņoja, ar partijas biedriem iepriekš nekonsultējoties.
Savukārt pats N. Ušakovs ar preses sekretāres Lailas Īvānas starpniecību izvairījās atbildēt uz Neatkarīgās jautājumu, ar kādu mērķi viņš devies uz NATO mītni un vai tas sasniegts?
«N. Ušakovs kā Latvijas lielākās partijas vadītājs tiekas ar dažādu valstu un rangu politiķiem un izpildinstitūciju pārstāvjiem, lai apmainītos ar viedokļiem un pārrunātu aktualitātes. Briselē N. Ušakovam bija divpusējā tikšanās ar NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pārstāvi publiskajā diplomātijā, vēstnieku Takanu Ildemu,» Rīgas mēra vārdā atbildēja L. Īvāna.
«Te iezīmējas Saskaņas vēlme tikt valdošajā koalīcijā pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām. Tās iepriekšējie vektori neformālajā ārpolitikā, ko Ušakovs mēģināja īstenot kā mērs, bijuši pārāk uzkrītoši Maskavas virzienā,» saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors un norāda, ka N. Ušakova ārpolitika līdz šim krietni pārsniegusi pašvaldību robežas.
Eksperts uzskata - Rīgas mēra sadarbības meklējumi ar NATO liecina, ka N. Ušakovs un Saskaņa iekšpolitikā jūt tektonisko plātņu kustības, kas vairo dzīvotspēju optimismam par iespējām pēc 13. Saeimas vēlēšanām iekļūt koalīcijā. A. Kudors atgādina, ka arī 2011. gada rudenī, kad pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām, pēc kurām jaunu partiju dibinājušais Valsts prezidents Valdis Zatlers mudināja koalīcijā uzņemt Saskaņu, N. Ušakovs veica reveransu latviskajam elektorātam un Latvijas sabiedrotajiem Rietumos, Rīgas konferences laikā pirmo reizi atzīstot, ka Padomju Savienība okupēja Latviju. Līdz tam no šī vēsturisko notikumu apzīmējuma politiķis bija izvairījies.
A. Kudors gan apšauba, ka N. Ušakovam šādi izdosies neitralizēt vēlētājā līdz šim ar Saskaņu radītās asociācijas.
