Eglīšu un adventes vainagu dedzināšanas nedēļa tuvojas straujiem soļiem, un statistika pamazām pildās ar sveču ugunsgrēkiem. Katrai sezonai savas aktualitātes – lai tās analizētu, nozares profesionāļi vakar pulcējās uz ikgadējo ugunsdrošības konferenci.
Galvenie aplūkojamie jautājumi ir, kāpēc deg. Ko darīt, lai nedegtu? Kā samazināt upuru skaitu, kuru ziņā tieši Rīga ir pasaules līderos (5,1 bojā gājušais uz 100 000 iedzīvotājiem)? Kā rīkoties uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kuri pirmie saskaras ar negaidītas uguns sekām. Apdrošināšanas kompānijas Gjensidige Latvija risku inženieris Juris Puriņš piedāvā universālu formulu, kas īpaši noderīga lauku apvidiem: «Ja ugunsdzēsēji atbrauks pēc 10 minūtēm, jāpaļaujas uz pašu spēkiem, atceroties par savu drošību un spējām.» Tātad visiem jāmācās dzēst, evakuēties un saprātīgi rīkoties ārkārtas situācijās. No 2019. gada civilā aizsardzība tiek integrēta mācību iestāžu izglītības saturā. Šo priekšmetu sauks cilvēkdrošība.
Latvijā aptuveni puse ugunsgrēku notiek dzīvojamajā sektorā, otra puse komercsektorā. 11 mēnešos kopumā notikuši 8238, un, vērtējot vairāku gadu šķērsgriezumā, situācija pakāpeniski uzlabojas. Bojā gājušo cilvēku skaits pa gadiem svārstās starp 80 un 100. Šogad šis drūmais skaitītājs ticis līdz 75. (Cita joma, taču arī VUGD pārziņā: vēl 89 cilvēki ir noslīkuši.)
Ugunsnelaimju apstākļus un turpmākos rīcības virzienus konferencē ieskicēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks ģenerālis Kristaps Eklons. Gandrīz 61% gadījumu nelaimi izraisa neuzmanīga apiešanās ar uguni. No visiem bojā gājušajiem 35 cilvēkiem liktenīga bijusi smēķēšana. Aizmiga, smēķis turpat blakus nokrita. Vēl zīmīgi, ka lielākā daļa bija vecumā virs 60 gadiem, pamatā trūcīgi cilvēki. Katrā ziņā būt vecam smēķētājam ir ugunsbīstami dzīvībai. Otrs izplatītākais ugunsgrēku cēlonis ir tīša dedzināšana - 12,46%. Šo skaitli audzē latviešu iecienītā kūlas dedzināšana. Trešais - bojāta elektroinstalācija un ierīces - 12,22%, un tad seko apkures iekārtas - 9,92%. Netīri skursteņi, krāsnis bez durvīm un citi brīnumi. Cilvēki mēdz darīt muļķības, kas izraisa briesmīgas sekas.
Tāpēc VUGD nākamgad plāno vēl intensīvāk nodarboties prevenciju un uzraudzību, jo statistika rāda, ka šī lieta strādā. Administratīvo sodu skaits sarūk, bet proporcija no fiziskām personām nosveras par sliktu juridiskām. Uzņēmumu vadītājiem reizēm labpatīkot stāstīt, ka pie ugunsnedrošības vainīgs sētnieks, taču patiesais atbildīgais ir vadītājs un, iespējams, pat īpašnieks, jo industriālie ugunsdrošības pasākumi maksā naudu. Labi, ka vismaz dūmu detektori ir lēts mantas un dzīvības pasargāšanas veids.
Katrā ziņā ēku un uzņēmumu īpašniekiem jārēķinās, ka nākamgad vairāk būs neplānotu VUGD pārbaužu, jo tajās atklājoties ugunsdrošības patiesā, nevis vēlamā aina. Inspektori strādās tematiski - ja nodegs pieci gateri, tad pārbaudīta tiks visa kokrūpniecības nozare. Tāpat kā šogad pēc nekvalitatīva dzīvokļu nama nodegšanas Londonā pārbaudīta 991 dzīvojamā māja pie mums. Līdz kopējiem secinājumiem gan vēl jāpagaida. Nākamgad ugunsdzēsēju uzmanības lokā īpaši būs baznīcas, pilis un muižas, jo Latvijas simtgade jāsagaida droši. Savukārt skolas jau pa daudziem lāgiem ir izkontrolētas, tāpēc varēs iemēģināt ugunsdrošības deklarēšanas rīku internetā. Ugunsdzēsēji, vadoties pēc aizpildītās anketas, izlems, iet vai neiet pārbaudē. «Bet pa kluso mēs tāpat aiziesim,» brīdina ģenerālis K. Eklons.
Nākamgad jaunumi gaidāmi ugunsdrošības jomas normatīvajos aktos. Tiek gaidīti priekšlikumi Ugunsdrošības noteikumiem. Un arī likums tiks atvērts. Piemēram, tādēļ, lai reglamentētu brīvprātīgo ugunsdzēsēju pienākumus. Vēl viena problēma, kas jārisina, saistīta ar jaunbūvēm. Pašlaik projekti ar VUGD vairs nav jāsaskaņo, bet, ierodoties uz objekta pieņemšanu ekspluatācijā, nereti šķiet, ka ugunsdrošības risinājumus tam projektējis kāds santehniķis.
