Spekulācijas par spēļu zāles izveidi Āgenskalna tirgū uzskatāmas par lētām politiskajām spēlēm, norādīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
Viņš sacīja, ka publiski versija par spēļu zāles izveidi Āgenskalna tirgū izskanēja no tiem Rīgas domes deputātiem, kas balsoja par spēļu zāļu saglabāšanu. Līdz ar to Burovs uzskata, ka cēlonis minētajām spekulācijām varētu būt politiķi, kas balsoja pret spēļu zāļu slēgšanu, tādā veidā pašiem rosinot spēļu zāles izveidi tirgus ēkā. "Tās ir politiskās spēles ļoti lētā līmenī.(..) Visi Rīgas domes deputāti balsoja par spēļu zāļu slēgšanu, izņemot vienu partiju - LRA/LA. Viņi paši šobrīd runā un stāsta tautai, ka tur varētu būt spēļu zāle. Tad droši vien viņi paši plāno šo lietu ierosināt," sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs.
Kaut arī LRA/LA publiski kritizē lēmumu slēgt Āgenskalna tirgu, Burova ieskatā kritika tikai turpina tirgum piesaistīt cilvēku uzmanību. Viņš sacīja, ka starp tiem varētu parādīties arī kāds potenciālais investors, kas, par spīti kritikai, varētu apsvērt iespēju investēt īpašumā.
Vaicāts, kāda bijusi investoru līdzšinējā interese par Āgenskalna tirgus nomas iespējām, Burovs sacīja, ka patlaban neko konkrētu par to nav iespējams pateikt, jo līdz šim tā bijusi neoficiāla un lēmums par tālāko rīcību saistībā ar tirgus nākotni vēl nav pieņemts. Tomēr viņš uzsvēra nepieciešamību to darīt pēc iespējas ātrāk, jo svarīgi viest skaidrību, vai īpašumu par saviem līdzekļiem attīsta un savā pārvaldībā pārņem AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT), vai tirgus pārvaldību pārņem Rīgas domes Īpašuma departaments, piesaistot tirgum investoru.
Savukārt taujāts par Āgenskalna tirgū investējamo līdzekļu apmēru un tā pieaugumu no trīs līdz 10 miljoniem eiro, Burovs uzsvēra, ka 10 miljoni eiro, viņaprāt, ir "absolūti no griestiem" izrauti. Viņš skaidroja, ka aplēses veidotas, balstoties uz būvinženieru slēdzienu par būvkonstrukcijas stāvokli, kā sakārtošanai atbilstoši speciālistu aplēsēm būtu nepieciešami ne mazāk par pieciem miljoniem eiro. Tālāk, pēc viņa teiktā, tiek aprēķinātas citas izmaksas, kas saistāmas ar ēkas vēsturisko stāvokli un tai nepieciešamo aprīkojumu. Burovs sacīja, ka minētās izmaksas ir mainīgas un atkarīgas no tā, kādam mērķim ēka tiks izmantota.
"Šobrīd nav tik būtiski, vai tie ir pieci vai 10 miljoni, jo no sākuma vajadzētu izstrādāt [tirgus attīstības] programmu. (..) Piemēram, cenas celtniecībā aug un celtnieki neuzņemas atbildību par realizēto projektu izmaksām 2019.gadā. Neviens nezina, kas būs. (..) Šobrīd, ja nav projekta, var nosaukt tikai aptuvenas izmaksas. Daži nosauc ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), citi - bez PVN, kas arī rada starpību. Bet skaidrs ir tas, ka summa mērāma dažos miljonos, kurus pašvaldība no sava budžeta šobrīd neplāno atvēlēt," norādīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs.
Tāpat viņš uzsvēra, ka patlaban Āgenskalna tirgus sakārtošanu nebūtu arī prātīgi uzņemties pašam RCT, jo vispirms nepieciešams sakārtot paša RCT teritoriju. "Āgenskalna tirgus atjaunošana nevar notikt uz centrāltirgus rēķina," sacīja Burovs.
Vaicāts, kādas iespējas Āgenskalna tirgum piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, viņš norādīja, ka nauda tirgum no tiem nav paredzēta ne esošajā plānošanas periodā līdz 2020.gadam, ne pēc tā. Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs skaidroja, ka tam nav iespējams piesaistīt ES līdzekļus arī no degradētajām būvēm paredzētās programmas, jo Āgenskalna tirgus un tā teritorija nav degradēta. Tāpat pieejamie ES līdzekļi ir jau sadalīti, un daļa no tiem atvēlēti RCT tuvumā esošās kanālmalas sakārtošanai, līdz ar to loģiskākais variants ir investoru piesaiste.
Burovs skaidroja, ka Āgenskalna tirgus slēgšana ir RCT lēmums, par ko atbild tā valde, līdz ar to Rīgas dome to nevar ietekmēt. "Ja RCT pieņem lēmumu, ka Āgenskalna tirgu vajadzētu taisīt ciet, viņi taisa ciet. Ja RCT pieņem lēmumu, ka vasarā daļu tirgus var atklāt un tur tirgot, tas ir viņu lēmums. Ja viņi nodod mums [Rīgas domes Īpašuma departamentam], tad mēs sāksim par to domāt," norādīja Rīgas domes Pilsēta īpašumu komitejas priekšsēdētājs.
Kā ziņots, Burovs šā gada novembra beigās Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas ārkārtas sēdē par Āgenskalna tirgus ēkas pašreizējo tehnisko stāvokli un tā nākotnes potenciālu piedāvāja pēc tirgus slēgšanas pārņemt to no RCT Īpašuma departamenta pārziņā un rīkot nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem. Tāpat viņš piedāvāja veidot īpašu komisiju, kurā tiktu pārstāvētas visas domē esošās frakcijas, kurā diskutētu un meklētu risinājumu līdzekļu piesaistei tirgus renovācijai.
Deputāti un atbildīgās institūcijas ilgstoši diskutēja par tirgus nākotnes attīstības iespējām un visi vienprātīgi piekrita, ka pēc teritorijas slēgšanas un vēlāk - rekonstrukcijas - Āgenskalna tirgū nebūtu jāparedz nekāda cita veida darbība kā tikai tirgošanās, kas tur bijusi līdz šim.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) iepriekš paziņoja, ka tirgus rekonstrukcijai nepieciešamā finansējuma apmērs ir aptuveni 10 miljoni eiro.
Līdz ar to Burovs rosināja nodot Āgenskalna tirgu Īpašuma departamenta pārziņā, kas varētu atrast līdzekļus ēkas iekonservēšanai un vēlāk meklēt iespējas piesaistīt finansējumu darbības atjaunošanai.
Deputāti vienojās, ka līdz nākamā gada 15.janvārim RCT un Īpašuma departaments izstrādās Āgenskalna tirgus nākotnes vīziju un iesniegs to izvērtēšanai Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejai un vēlāk - Rīgas domei.
Jau vēstīts, ka no 2018.gada 1.janvāra uz rekonstrukcijas laiku tiks pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība.
Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, kas atklāts 1925.gadā. Tā kopējā platība ir 8300 kvadrātmetru. Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Āgenskalna tirgus ēkai raksturīgs 20.gadsimta sākuma racionālais jūgendstils.
