Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Eksperti Zolitūdes traģēdijas lietā norāda, kas vainojams pie ēkas sabrukšanas

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas eksperti šodien tiesai vienprātīgi norādīja, ka galvenais ēkas sabrukšanas iemesls bija kopnes savienojuma apakšējā mezgla nepietiekamība.

Šodienas tiesas sēdē jau otro dienu pēc kārtas lietas dalībnieki izvaicāja ekspertu komisijas dalībnieki - Artis Dzirkals, Aigars Ūdris, Kaspars Kurtišs, Normunds Tirāns un Gatis Vilks.

Ekspertiem tika uzdoti dažādi jautājumi saistībā ar ēkas sagrūšanas cēloņiem un metodēm, kas tika izmantotas, lai noskaidrotu tos.

Ūdrim aizstāvība lūdza padziļināti izskaidrot kādēļ ekspertu atzinumā norādīts, ka metāla šuves savienojumā bija atrautas jau pirms sagruvuma. Eksperts norādīja, ka visām kopnēm, kas nogruva, atsitoties pret zemi, deformējās apakšējās joslas fasonlapas, taču tām kopnēm, kuru sabrukšana izraisīja ēkas nogruvi bija novērojama sāniska atlocīšanās, kas fiziski nevar rasties nogruvuma ceļā. Ūdris skaidroja, ka šādi bojājumi norāda uz to, ka savienojumā izmantotās bultskrūves bija spēcīgākas par metinājumu un turēja mezglu kopā.

Savukārt Dzirkalis uzsvēra to, ka ēka nesagruva ātrāk, jo bija izveidojusies situācija, ka uz vājā mezgla bija mazāks svars nekā sākotnēji paredzēts, taču brīdī, kad tika uzsākta jumta apzaļumošana šis svars pieauga un kalpoja kā katalizators nobrukumam.

Diskusijas arī izcēlās jautājumā par ekspertu izmantotajiem būvstandartiem "SNiP", kas tika radīti padomju laikos, taču bija aktuāli arī sabrukušās ēkas celtniecības laikā. Eksperti norādīja, ka daļa no šiem būvstandartiem vēl aizvien nav pieejami latviešu valodā, kas raisīja vairākus tiesas jautājumus.

Nākamā tiesas sēde paredzēta rītdien un tajā tiks spriests par pierādījumu pārbaudi.

Jau ziņots, ka šobrīd tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.