Neticami, bet fakts. Valdībā apriti sāk grozījumi likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kas paredz izmaksāt 3,5 miljonus eiro atbrīvošanas pabalstos denacionalizēto namu īrniekiem.
Pusi maksātu valsts, pusi - pašvaldība. Rīga savā budžetā šim gadam bija paredzējusi 4,5 miljonus eiro, bet nākamgad - 3,5 miljonus. Iepriekšējais valsts piešķirtais finansējums šim mērķim bija 2009. gadā. Kur valsts ņemtu līdzekļus? Šogad - no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders žurnālistiem atzina, ka nav precīzu datu par denacionalizēto namu īrnieku skaitu, tāpēc nevar precizēt, kāda summa varētu būt nepieciešama dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstiem. Tādu īrnieku Rīgā ir apmēram 1500, no tiem 1000 ir iestājušies rindā uz pašvaldības dzīvokli, bet ap 300 no tiem ir reģistrējušies arī pabalsta saņemšanai. Tāpēc nav zināms, cik daudz pieteikušos X stundā izvēlēsies pabalstu, cik daudzi - pašvaldības dzīvokli. Rīgā denacionalizēto namu īrnieku rindā katru mēnesi no jauna reģistrējas viens līdz divi cilvēki. Var teikt, ka viņu skaits kopumā ir stabils - tie paši 1500 vien ir.
Kaut arī Ekonomikas ministrijā uzsver, ka Dzīvojamo telpu īres likumprojekts nav attiecināms tikai uz denacionalizēto namu īrnieku dzīves apstākļu uzlabošanu, tas attiecas arī uz viņiem. Likumprojektā paredzēts, ka beztermiņa īres līgumu vairs nebūs. Tātad tiem īrniekiem, kuriem pašlaik ir spēkā vēl padomju laikā noslēgts beztermiņa īres līgums, divu gadu laikā pēc likuma pieņemšanas nāksies noslēgt terminētu īres līgumu. Īres maksa arī vairs nebūs tik niecīga, kāda tā ir ierakstīta vecajos līgumos. Ja īres maksa ir tikai eiro par kvadrātmetru, tad īpašniekam tas nav izdevīgi. Ja īrnieks nepiekritīs izīrētāja nosacījumiem, īres līgumu varēs pārskatīt tiesas ceļā. Ja nemaksās, tad pēc divus mēnešus iekrāta parāda varēs sākt izlikšanas procesu.
Likumprojekta apspriešanas gaitā šim jaunajam nosacījumam uzmanību pievērsa rīdziniece Ilga. Viņas mamma vairāk nekā 50 gadus bija dzīvojusi saimnieka mājā. Īres līgums sievietei bija spēkā no padomju laika. Beztermiņa. Mājas īpašnieka prasībām pārslēgt līgumu viņa nepiekrita. Kad saimnieks atslēdza karsto ūdeni un līdz minimumam samazināja apkuri, bija skaidrs, ka tādos apstākļos ilgstoši dzīvot nav iespējams. Turklāt Dzīvojamo telpu īres likumprojekta virzība kļuva arvien straujāka un tajā ietvertās normas nebūt nebija par labu beztermiņa īrniekiem. Ilga nopirka mammai dzīvokli, un tagad apmierinātas ir abas - mamma dzīvo siltumā, mājā ar ērtībām un neuztraucas par izmaiņām īres līgumā. Saimnieka mājā, visticamāk, viņa jauno īres maksu nevarētu samaksāt, jo pārējiem nama īrniekiem tā bija daudz augstāka.
Pagaidām ir tikai aptuvenas aplēses, ka telpu atbrīvošanas pabalstam šogad vajadzētu 3,5 miljonus eiro, bet turpmāko pāris gadu laikā to varētu pieprasīt visi, kam tas pienākas un kuri to vēlas izmantot. Tas varētu izmaksāt vēl 7 miljonus eiro. M. Auders pieļauj, ka denacionalizēto namu īrnieku pārcelšanās problēmu varētu atrisināt jau šajā un nākamajā gadā.
Atbrīvošanas pabalstus šogad varētu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšana ilgst jau ceturtdaļgadsimtu. Līdz šim valsts viņus aizsargāja, kas izraisīja namu īpašnieku neapmierinātību. Īres līgumos bija noteikta neliela īres maksa, īpašnieki uzstāja, ka nevar sakārtot savu īpašumu, jo nepietiek līdzekļu. Parādnieku iztiesāšana bija ilga un dārga. Daudzi nemaksāja un gadiem dzīvoja īres dzīvokļos. Tiesvedību vidējais ilgums ir divi līdz pieci gadi. Ne visi denacionalizēto namu īrnieki ir sociāli mazaizsargāti, tāpēc paši spēj risināt savas dzīvesvietas problēmas - tāda pašreiz ir valsts nostāja. Tie, kuri ir maznodrošināti vai trūcīgi, var pretendēt uz pašvaldības palīdzību mājokļa jautājumā. Bet - tas prasa laiku.
Šoreiz Dzīvojamo telpu īres likumprojekts ar tā bargākajām normām pret īrniekiem vienlaikus ir nodrošinājis, ka valsts beidzot saņemas piešķirt līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksai.
***
PABALSTS
Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts
Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja 2018. gada 23. janvārī noteica, ka 2019. gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 7 miljoni eiro, ja 50 procentus jeb 3,5 miljonus eiro nodrošinās valsts, kā tas paredzēts normatīvajos aktos. 3,5 miljonus eiro Rīgas dome rezervētu no pilsētas budžeta līdzekļiem.
2018. gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 9 miljoni eiro, ja 50 procentus jeb 4,5 miljonus eiro nodrošinās valsts.
Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009. gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.
Rīgā uz 2018. gada 1. janvārī bija reģistrētas 335 personas (ģimenes) no denacionalizētām mājām, kas vēlas saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstus.
Uz šo pabalstu var pretendēt personas (ģimenes) ar noteiktiem ienākumiem, kuras dzīvo denacionalizētajās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās un ir lietojušas tajās dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.
Pabalsta apmērs: īrniekam - 14 300 eiro (pamatsumma), paredzot vēl 4300 eiro par katru ģimenes locekli.
