Apšauba iespēju no Ķekavas līdz Rīgas centram ierīkot kuģīšu satiksmi
 
©f64

Par kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta veida Rīgā ieviešanu jāturpina diskutēt, kā arī jāveic padziļināta izpēte, kuri maršruti varētu būt pieprasīti, vai un kā iespējams savienot attiecīgos reisus ar citiem sabiedriskā transporta veidiem, otrdien diskusijā par pasažieru kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta Rīgā iespējām secināja tās dalībnieki.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Andris Ločmanis norādīja, ka kuģu satiksme kā sabiedriskā transporta veids Rīgā varētu būt tikai kā papildinājums esošajai sabiedriskā transporta plūsmai. Viņaprāt, nebūtu jāveido gari lineāri maršruti pa Daugavu, jo pēc tādiem nav pietiekami liela pieprasījuma.

Viņš pastāstīja, ka patlaban Rīgā ir dažādi kuģi, kas pamatā apkalpo tūristus un nepilda sabiedriskā transporta funkcijas. Lai gan Ķekavas pašvaldības plānošanas dokumentos minēta kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta ieviešana līdz Rīgas centram, ir bažas, vai tas būtu tehniski iespējams.

Tāpat diskusijas esot par to, vai ir iespējams nodrošināt tādu kuģu kā sabiedriskā transporta intensitāti, lai cilvēkiem tā būtu ērta. Teorētiski būtu iespējams izveidot sabiedriskā ūdenstransporta ceļu Katlakalns-Doles sala vai kooperatīvs "Ziedonis"-Krastmala, taču ļoti daudzi cilvēki, kas pārvietojas pa šiem maršrutiem, ir pakārtojuši savu dzīvi autotransportam, un diez vai mainīs savus ieradumus, skaidroja Rīgas domes pārstāvis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Lucavsala tiek attīstīta kā publiskā telpa, tur notiek salīdzinoši daudz pasākumu, tāpēc būtu vērts apdomāt papildu sabiedriskā ūdens transporta nodrošināšanu turp no Rīgas centra. Piemēram, ieviešot maršrutu centrs-Nacionālā bibliotēka-Mūkusalas iela-Zaķusala-Lucavsala. Pie Nacionālās bibliotēkas, Mūkusalas ielā un Lucavsalā arī esot vietas, kur varētu piestāt kuģīši. Šāda reisa izveidei varētu būt gan pamatojums, gan arī pieprasījums pēc tā, jo iedzīvotājiem pieejamāka kļūtu liela teritorija, kas patlaban pakārtota tikai sauszemes sabiedriskā transporta satiksmei. Vēl viens iespējamais maršruts esot Daugavgrīva-Bolderāja-Vecmīlgrāvis-Mangaļsala.

Ločmanis piebilda - lai sabiedriskais ūdenstransports Rīgā kursētu, būtiski priekšnosacījumi ir tā kursēšanas biežums, kursēšanas ilgums, maršruts, cik pieejams šāds transports iedzīvotājiem ir no cenas viedokļa un savienojumi ar citiem sabiedriskā transporta veidiem, piemēram, cik tuvu ir sabiedriskā transporta pietura.

Arhitekts, pilsētplānotājs Egons Bērziņš norādīja, ka mazās flotes uzturēšana Rīgā būtu ārkārtīgi svarīga. Taču, apsverot sabiedriskā ūdenstransporta izveidi, būtu jāņem vērā privāto uzņēmēju pieredze, kādēļ sabiedriskais ūdenstransports Rīgā vēl nav attīstījies.

"Mangaļsalas iedzīvotāju biedrības" valdes locekle Ramona Innusa-Gredzena teica, ka Mangaļsalas iedzīvotājus interesē iespējas ar ūdenstransorta palīdzību pārvietoties pa maršrutu Vecmīlgrāvis-Mangaļsala-Bolderāja un sevišķi nepieciešams būtu ūdenstransports tieši no Vecmīlgrāvja līdz Bolderājai, kur ar sabiedrisko transportu nokļūt ir neērti un ilgi.

Arī "Bolderājas grupas" pārstāve Sandra Jakušonoka uzsvēra, ka Bolderājai būtu nepieciešama labāka savienojamība ar Vecmīlgrāvi, kas ir vēsturiski vienotas teritoriālās vienības, jo pietiekami daudz iedzīvotāju brauc turp un atpakaļ uz kapiem. Bolderājā arī ir iespējamas sabiedriskā transporta - pasažieru kuģu pieturvietas - jahtu eliņš vai Muitas māja.

Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš norādīja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas galvaspilsēta neizmanto ūdensceļus sabiedriskā sabiedrības pārvietošanās vajadzībām. Lai to attīstītu, būtu jātiek skaidrībā, ar kādu mērķi konkrēto ūdens sabiedriskā transporta maršrutu veidot un kāda ir infrastruktūras savienojamība ar citiem transporta veidiem, kas ir viens no būtiskākajiem aspektiem ūdens sabiedriskā transporta ieviešanā.

Rīgas pilsētas Izpilddirektors Juris Radzevičs norādīja, ka sabiedriskais ūdenstransports Rīgā ir derīgs, bet nav nepieciešams. Pēc tā trūkst pieprasījuma, jo sabiedriskajam ūdenstransportam nav savienojuma ar iedzīvotājus interesējošajiem apmeklējamajiem objektiem. Ja varētu ūdenstransportu savienot, piemēram, ar velosipēdu satiksmi, tā izveidei būtu jēga. Taču pagaidām trūkstošā pieprasījuma pēc pasažieru kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta veida izveides nav gana liela pieprasījuma, tāpēc tajā nav iespējams investēt Rīgas nodokļu maksātāju naudu. Viņa ieskatā, lai noformētos pieprasījums, pakāpeniski jāturpina attīstīt pilsēta.

"Rīgas satiksmes" pārstāvis norādīja, ka ikdienā ceļu no Bolderājas līdz Vecmīlgrāvim mēro mazāk nekā 100 cilvēki dienā, kas ir niecīgs skaits. Vienlaikus viņš atzina, ka pasažierus, kuri izmanto sabiedrisko transportu, interesē tā ātrums, pieejamība un regularitāte, un jautājums, vai sabiedriskais ūdenstransports to var nodrošināt.

SIA "River Cruises" pārstāvji norādīja, ka maršruts Vacmīlgrāvis-Bolderāja potenciālajiem pasažieriem ir interesants, bet nav pietiekami pieprasīts. Šāda reisa ieviešana ir iespējama, taču trūkst pietiekami lielas pasažieru plūsmas, lai būtu ekonomiski izdevīgi to nodrošināt. Tāpat jāņem vērā, ka šāda ūdenstransporta biļetes cena noteikti būtu augstāka par diviem eiro, jo kuģa uzturēšanas izmaksas nav mazas.

Diskusijas beigās klātesošie nolēma, ka būtu jāturpina apspriest kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta ieviešanas iespējas Rīgā, taču jāveic padziļināta izpēte šajā kontekstā. Rīgas pilsētas plānotāji apņēmās kuģu satiksmi iekļaut pārskatāmā Rīgas pilsētas attīstības plānā nākotnē.