Pēdējais mēģinājums apšaubīt pašvaldību vēlēšanu rezultātu Rīgā leģitimitāti cietis neveiksmi. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) Nacionālās apvienības kandidāta Imanta Liepiņa aicinājumu atcelt 8. jūnijā apstiprinātos vēlēšanu rezultātus noraidījusi.
Vēršoties Centrālajā vēlēšanu komisijā, I. Liepiņš norādīja, ka kopš 2012. gada ir bijis starptautiskais novērotājs Ukrainas vēlēšanās katru reizi, kad šajā valstī ir notikušas kādas pietiekami svarīgas vēlēšanas, tas ir, apmēram divreiz gadā. Tādēļ viņš uzskata, ka piecu gadu laikā Ukrainā uzkrājis unikālu pieredzi cīņā ar dažādiem vēlēšanu viltošanas paņēmieniem, līdz ar to viņa rīcībā esošā informācija par vēlēšanu viltošanas paņēmieniem noteikti ir daudz plašāka nekā tā, kas ietilpst CVK locekļu pieredzē.
Viņa uzmanību pievērsis fakts, ka vēlēšanu laikā Rīgā konstatētas vairākas defektīvas urnas, taču tajās iemesto vēlēšanu zīmju rezultāti ieskaitīti oficiālajos rezultātos.
«Defektīvu kastu izmantošana iepriekšējās balsošanas laikā ir jauna problēma, Latvijā agrāk nebijusi. Tālab es uzskatu, ka CVK būtu rūpīgi jāpārbauda situācija vēlreiz. Rīgā šajās kastēs tika nodoti 15% balsu, tātad pat nelielas daļas aplokšņu izvilkšana un aizstāšana ar Saskaņai/Gods kalpot Rīgai labvēlīgām zīmēm varēja radīt uzvarētāju pārsvaru pār latviskajām partijām, kurš bija 0,82%. Bet, piemēram, ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) būtu dabūjusi nieka 1,7% vairāk, tad ZZS būtu trīs deputāti Rīgas domē, [Rīgas mēram Nilam] Ušakovam būtu 29 deputāti, un Jāņu pasākumus Rīgā ieskandinātu mērs Mārtiņš Bondars,» pauž I. Liepiņš.
Viņš, atsaucoties uz ziņām par defektīvām urnām, norāda, ka iecirkņu komisijas esot pārskaitījušas šajās urnās esošās balsis un neesot atradušas «strukturālas atšķirības» šajos balsojumos, tomēr nav skaidra nozīme šim jēdzienam, kas arī likumdošanā nav minēts. Viņš uzsver, ka likums neparedz veikt «strukturālus pētījumus», ja balsu kastes ir bijušas bojātas, tāpat likums neparedz vēlēšanu komisijai ar savu lēmumu «legalizēt» balsojumu no bojātām kastēm.
I. Liepiņš uzsvēra, ka neprasa apturēt jaunā domes sastāva darba sākumu, bet rosina izskatīt iespēju par atkārtotas balsošanas noturēšanu - «ieši tā, kā CVK to izsludinājusi Ķekavā, kur runa bija tikai par sešiem aizdomīgiem biļeteniem, nevis 15%, kas nokļuva defektīvās kastēs».
Savukārt komisijas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Kamradzis informēja, ka šis aicinājums noraidīts, jo tajā paustās aizdomas nav pamatotas, turklāt vēlēšanu urnas nav bijušas bojātas.
«Urnas nebija bojātas, tās nebija tik kvalitatīvi noplombētas. Komisija šo situāciju vēlēšanu dienā konstatēja, un kopā ar Drošības policiju visi iecirkņi tika pārbaudīti. Šajos iecirkņos veikta atsevišķu urna skaitīšana, un procentuāli rezultāti neatšķīrās. Tādēļ teikt, ka bijusi balsu viltošana, nav pamata, un tas ir tikai iesniedzēja pieņēmums,» skaidro K. Kamradzis.
I. Liepiņš netika ievēlēts Rīgas domē, tomēr, kā zināms, VL-TB/LNNK vēlēšanās galvaspilsētā ieguva 9,25% balsu, iegūstot sešus mandātus.
