Veselības ministrija plāno pārskatīt nosacījumus, kad pacients bez ģimenes ārsta nosūtījuma var vērsties pie speciālista.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole, skaidrojot ieceres primārās veselības aprūpes attīstībai, sacīja, ka viena no problēmām ir liels tiešās pieejamības speciālistu skaits, pie kuriem pacienti pašlaik var nokļūt bez ģimenes ārsta nosūtījuma un tas nedod iespējas pilnvērtīgi strādāt pašiem ģimenes ārstiem.
Primārās veselības attīstībai tapis plāns, ko tuvākajā laikā varētu virzīt apstiprināšanai valdībā, un tajā VM apņēmusies risināt vairākas problēmas.
Par daudz uzreiz slimnīcā
Primārās veselības aprūpei veltītā pasākumā, kurā piedalījās virkne Pasaules veselības organizācijas ekspertu, vairākkārt izskanēja secinājums, ka ļoti daudz pacientu, īpaši hroniski slimu, tiek ievietoti slimnīcā, lai gan viņi varētu ārstēties mājās, saņemot savai slimībai adekvātu palīdzību no ģimenes ārsta un medmāsas. Atsevišķās PVO ekspertu tabulās Latvija Eiropas reģionā bija pirmajā vietā pēc šādu pacientu ievietošanas slimnīcā, citās tabulās – otrā. Kā piemērs tika minēti pacienti ar astmu, diabētu un paaugstinātu asinsspiedienu. Tiesa, daži statistikas dati bija datēti ar 2007. gadu, un situācija jau varētu būt mainījusies. Arī veselības ministre Ingrīda Circene sacīja: «Tas ir mulsinoši, ka pacientam ir daudzi ātrās palīdzības izsaukumi, bet viņš nekad nav bijis pie ģimenes ārsta, tāpēc mums ir svarīgi saprast, kā pacientam satikties ar savu ģimenes ārstu un nenonākt slimnīcā.»
PVO Eiropas reģionālā biroja eksperts Tomašs Evetovits teica, ka Latvija ir «vadošā valsts Eiropā pēc to pacientu skaita, kas nonāk slimnīcā dēļ hipertensijas». To pašu, raksturojot situāciju, tikai izmantojot rādītājus par astmu, teica Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperte Frančeska Kolombo: «Visvairāk pacientu ar astmu nepamatoti nonāk slimnīcā Slovākijā un Latvijā, taču ārstēta astma ir slimība, kur pacientiem nevajadzētu nonākt slimnīcā.» Tajā pašā laikā eksperte arī secināja, ka nav tādas valsts Eiropā, kur visi rādītāji būtu teicami, piemēram, Dānijā ir problēmas ar diabēta pacientu aprūpi. Tāpat datos par hipertensiju redzams, ka otra valsts aiz Latvijas, kur daudz pacientu nonāk slimnīcā, ir bagātā Austrija. Ne tikai šīs, ekspertuprāt, ir problēmas – viņi norādīja, ka ir jāstrādā arī pie finansēšanas modeļa un informācijas apkopošanas
jautājumiem.
Optimālas prakses
Egita Pole no VM stāsta, ka primārās veselības plāna mērķis ir stiprināt to kā pieejamāko efektīvāko aprūpi Latvijas iedzīvotājiem. Plānā izvirzītas vairākas problēmas, kuras plānots risināt. Viena no tām ir ģimenes ārstu prakšu lielums – 10 procentos ģimenes ārstu praksēs ir mazāk par 1000 pacientiem, bet 15 procentos – vairāk par 2000. «Mazās prakses nav ekonomiski izdevīgas, bet lielajās ārsts nevar aprūpēt visus pacientus, tāpēc domājam, kā veicināt optimālu prakšu lielumu,» teica E. Pole, piebilstot, ka mazās prakses nereti ir pediatru prakses. Vēl – ģimenes ārstu praksēs netiek pilnvērtīgi izmantota māsu kompetence – pēc VM datiem, viena māsa ir 99,5 procentos ģimenes ārstu prakšu, bet otra māsa 43 procentos prakšu. Tāpat ģimenes ārsts netiek pietiekami iesaistīts veselības veicināšanā un profilaksē. «Tā ir jau uzsāktā diskusija par to, vai pacientam pašam jāiet arī profilaktiski vai ģimenes ārstam jāaicina,» atgādina E. Pole. Viņa arī norādīja, ka apmaksas sistēma ģimenes ārstiem ir sarežģīta un sadrumstalota un, visticamāk, arī turpmāk tā tiks vērsta uz apmaksu par kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.
Vairāk profilakses
Vēl viena no VM iecerēm ir pārskatīt nosacījumus, kad pacienti bez ģimenes ārsta norīkojuma var vērsties pie speciālistiem, pašlaik ir 12 dažādi ārsti speciālisti, piemēram, psihiatrs, pie kura var vērsties bez īpaša nozīmējuma. «Sadrumstalojam un nedodam iespēju ģimenes ārstam strādāt pašam vairāk,» sacīja E. Pole. Taču tas nenozīmē, ka uzreiz tiks samazināts šo speciālistu skaits (kāda specialitāte izņemta no saraksta), iespējams, būs citi nosacījumi, pie kuriem pacients varēs uzreiz vērsties pie speciālista.
Kopumā VM cer, ka, īstenojot plānu, samazināsies gaidīšanas laiks pie ģimenes ārsta, slimnīcās ievietoto pacientu skaits, bet palielināsies profilaktiski apskatīto un vakcinēto pacientu skaits. Plāna mērķis ir panākt, ka katrs pacients reizi gadā nonāktu pie ģimenes ārsta.
***
UZZIŅAI
- Primārās veselības aprūpe 98,2% Latvijas iedzīvotāju ir savs ģimenes ārsts
- Ģimenes ārsti 1368
- Vidēji vienā praksē reģistrēti 1559 pacienti uz vienu ģimenes ārstu Vidējais ģimenes ārsta vecums 54 gadi 43% ģimenes ārstu praksēs ir otrā māsa
- Māsas 1818
- Vecmātes 6
- Ārsta palīgi 551
Avots: Veselības ministrija
