Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Latvijā \ Veselība

Invazīvie radiologi izglābj pacientu ar gigantisku pseidoaneirismu

© F64

Rīgas Austrumu slimnīcas invazīvie radiologi izglābuši dzīvību pacientam ar retu patoloģiju – pseidoaneirismu, kas 41 gadu vecam vīrietim bija izveidojusies pēc smagas traumas.

Rīgas Austrumu slimnīcā no Madonas slimnīcas pagājušās nedēļas beigās tika ievests pacients ar masīvu asiņošanu no kuņģa un plaušām bez skaidra iemesla. Veicot izmeklējumus, tika konstatēta gigantiska zematslēgas artērijas pseidoaneirisma, kuras izmērs bija sasniedzis gandrīz 20 centimetru. Aneirisma ir balonveida paplašinājums asinsvadu sienā – visas aneirismas sienas veido asinsvads, savukārt pseidoaneirisma rodas, kad asinsvadu sienā ir defekts – caurums – un pa to izplūst asinis, izveidojot dobumu, un tā sienas veido apkārtējie audi.

Austruma slimnīcas mediķi stāsta, ka pirms dažiem gadiem pacients bija guvis traumu ar atslēgas kaula lūzumu un artērijas bojājumu, kas pakāpeniski izveidoja šo patoloģiju. Tā kā veidojums atradās tuvu sirdij, pseidoaneirismā bija pastāvīgi augsts asinsspiediens. Nespējot vairāk kompensēt spiediena radīto slodzi, sākās masīva asiņošana plaušās un kuņģa zarnu traktā, pacients zaudēja kritisku asins daudzumu.

«Mēs paspējām pēdējā brīdī,» saka Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja Svetlana Rudņicka. No slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas pacients nonāca invazīvās radioloģijas operāciju zālē. Operācija bija komandas darbs, kurā iesaistījās invazīvie radiologi (Andrejs Bernšteins un Svetlana Rudņicka), asinsvadu ķirurgi (Veneta Liepa un Patrīcija Ivanova), anestezioloģe Maija Rikmane un reanimatologs Roberts Spručs. Operācija ilga četras stundas, un viens no galvenajiem uzdevumiem bija saglabāt miega artēriju, kas baro smadzenes. Tās atiešanas vieta bija tikai divu milimetru attālumā no patoloģiskā veidojuma vārtiem. «Izmantojot invazīvās radioloģijas metodes, mēs izveidojām mākslīgo artērijas sienu, pārtraucot asins plūsmu pseidoaneirismā,» stāsta S. Rudņicka. «Mums izdevās saglabāt visas normālās artērijas un, galvenais, glābt pacientu no drošas nāves.