\\Māja
Jānis Brikmanis. Putnu valstības izzinātājs
 
DABAS MĪĻOTĀJS. Putnu Jānis (attēlā ar krauķa un melnās dzilnas izbāžņiem) ir gaidīts ciemiņš ikvienā skolā, radio un televīzijā, kur stāsta par putnu pasauli ©F64

Varam būt lepni, ka mūsu zeme ir skaista, zaļa, dzīvniekiem, tajā skaitā putniem, bagāta. Ne visur pasaulē tā ir. Daudz interesantu lietu par Latvijas putniem uzzinājis ornitologs Putnu Jānis jeb precīzāk – Jānis Brikmanis. Putnu Jānis tāpēc, ka viņa mūža lielākā aizraušanās ir putnu pētīšana. Un tas sācies no mazām dienām, kad Jānis devies laivā līdzi savam tētim Jānim uz zivsaimniecību dīķiem, kuros, protams, mājo daudz lidotāju.

Pīles tik smuki čāpojušas - kā tādas var nepatikt! Jānis atceras vēl kādu tālu bērnības ainu: tēvs, arī Jānis, atver logu un cienā putniņus. Viņš sagrieza maizes garoziņas, gaļas ādiņas un cienāja mazos putniņus, kuri apmeklēja Brikmaņu mājas. Protams, putnu pētnieks iestājās Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē. Izglītība rokā - ornitologs! Latvija ir putnu zeme, atzīst Jānis. «Mūsu «mazajā» zemē ir ap 250 perējošo dažādu sugu putnu, bet kopā ar caurceļotājiem, ziemas un maldu viesiem - ap 350. Šobrīd putnu fotografēšanai un vērošanai izmanto modernākas ierīces. Mūsējie fotografēja ceļojošas, ziemojošas kaijas. Kāds ārzemnieks pazina kaiju, kas dzīvo tālu projām no Latvijas. Kāds pārlidojums!» priecājas Putnu Jānis.

Reiz ornitologs saticis vīru, kurš pazina putnu pētnieku un vaicāja: «Esmu makšķernieks. No rīta Alauksta ezera krastā redzēju iegrimušu koku, uz kura stumbra tupēja liels, pelēks putns! Pelikāns! Vai tā var būt?» «Jā, var! Nav retums, maldu viesis!» Viņš uzsver, ka putnu pētīšana ir profesija un vienlaikus arī vaļasprieks. «Pētu, kad putni atlido, kad ligzdas vij, kad izšķiļas mazuļi. Šogad pavasaris bija interesants - siltām dienām sekoja aukstāks laiks, daudzi putni pieklusa, nesāka ligzdas vīt.» Ar komponisti, mūziķi Agitu Kaužēnu, kura uzrakstījusi dziesmu par žagatu, putnu mīļotāju vieno kopīga darbošanās. Agitai ir daudz skaņdarbu par putniem, par žagatu klausītājiem patīkot visvairāk. «Savukārt koncertmeistars, pianists, profesors Valdis Jancis radījis operu vienā cēlienā Cīruļa kāzas, kur mūsu četrinieks, arī Solveiga Raja un Ansis Sauka, bijām izpildītāji,» ir gandarīts Jānis.

Zina Latvijas vēsturi

«Esmu dzimis zemgalietis, un mana dzimtā pilsēta ir Jelgava, bet esmu dzīvojis visos Latvijas novados. Lepojos ar piederību Zemgalei, esmu uzzinājis par senču 100 gadu cīņām,» stāstījumu turpina viedais vīrietis. «No vienas stundas, kad mācījos trešajā klasē, burtiski izspurdzu apgarots. Skolotāja stāstīja par senatni, pilīm, darbu un cīnītājiem. Mācījos tautas dziesmas un lasīju literatūru par senatni. Mājās arī dzirdēju gudras lietas. Māte allaž teica, ka izglītotam cilvēkam jāzina savas zemes vēsture. Vēsturē un dabas zinībās man vienmēr bija labākās atzīmes. Vecāki rosināja mani lasīt.»

Jāņa tēvs strādāja par zivkopi vairākās saimniecībās, bija zinošs un pieredzējis speciālists. «Es «izaugu» laivā, visapkārt man bija ūdens un piekrastes putni, kurus iepazinu,» uzsver stāstītājs. Kad Jānis mācījies vidusskolā, klāstījis savā un kaimiņu skolā par putniem Putnu dienu pasākumos un dabaszinību stundās. Jāņa dienasgrāmata par putniem nonāca skolā, pēc tam Izglītības ministrijā, un viņš saņēma augstu apbalvojumu - Izglītības ministrijas balvu un goda rakstu par ornitoloģiskiem pētījumiem.

Priecājas par atpazīstamību

Kur radās vārds Putnu Jānis? Viens no pirmajiem to tautā laida gleznotājs Jānis Anmanis Mākslinieciskās Fantāzijas akadēmijas nodarbībās un vasaras plenēros, arī Guntis Gailītis. «Kad ar folkloristiem un klasiskās mūzikas piedāvājumu viesojāmies skolās, priecājāmies par mūsu skaistajiem gadalaikiem. Tur Putnu Jānis tika pieminēts. Lēnām, pamazām tas izplatījās,» atklāj pieredzējušais pētnieks.

Putnu Jānis apmēram 35 gadus vadījis radio raidījumus par putniem, ceļojumiem, dabas kopsakarībām, piedalījies arī daudzos televīzijas raidījumos par šo tēmu. «Satieku cilvēkus uz ielas: «O, mēs tevi klausījāmies!» Tagad pagājuši gadu desmiti, un viens cilvēks man teica: «Kad skanēja jūsu raidījums radio, mājas visi bijām klusi.» Sastapu kādu ģimeni, kas atcerējās, ka skolā viņiem stāstīju par putniem. Bet biju tur pirms 30 gadiem!» lepojas putnu zinātājs. Viņš piedalījies plenēros kopā ar visiem pazīstamo gleznotāju Jāni Anmani, kurš mācījis gleznošanu, bet Putnu Jānis stāstījis par mazajiem lidotājiem, kā viņi lido un dzied. Vienmēr esot patīkami satikt uz ielas kādu bijušo audzēkni, kuram mācījis par putnu dzīvi. Patīkami, jo tā ir viņa sirdslieta. Un tādu sveicienu devēju esot daudz.

Dažādu putnu sugas

Putnu Jānis priecājas par skaisto Latvijas dabu, kur mājo daudzu sugu putni. «Tagad putnus vēro ar dažādām modernām ierīcēm un aizvien vairāk ierauga tādus, kurus agrāk mazāk varēja sastapt. Bišu dzeņi dzīvo Liepājas pusē, tur tiem patīk. Gulbji tagad ir izplatīti Latgalē, bet no 50. līdz 70. gadiem Latgalē un Vidzemē gulbji bija liels retums. Dzelteno cielavu, kas kādreiz bija katrā saimniecībā, neesmu redzējis vairākus gadus. Grieze ir pasaulē izzūdošs putns, bet Latvijā - parasts. Ja Latvijā arvien vairāk būs izplatīta īsa zāle, tad arī griezes dosies nebūtībā līdzīgi tām putnu sugām, kuras no 1800. gada

līdz 20. gadsimta beigām jau ir izzudušas,» novērojis Putnu Jānis. Nesen rīdzinieki viņam vaicājuši - vai tā var būt, ka uz balkona uzlaidies liels, spēcīgs putns - jūras ērglis, kurš nogrābis un apēdis balodi? Zinātnieks lēš, ka tas varētu būt arī vistu vanags. Rīgā, Grīziņkalnā un Pārdaugavā, vistu vanagi mēdzot perēt pilsētas robežās.

Apmeklē daudzas zemes

Karavīru biedrībā, kurā arī aizrautīgais vīrs darbojas, viņam vaicājot: «Cik jums ir gadu? Vai jūs dodaties dabā?» «Es ar riteni vakarā izbraucu un no rīta atgriežos - vēroju putnus. Nez cik kilometrus nobraucu, eju un kāpju kokos. Katru gadu piedalos arī Vienības braucienā, protams, tautas klasē. Siguldā pēc vīnogām 2-3 stāvu mājas augstumā kāpju un ķiršus vācu tur, kur citi netiek klāt vai arī negrib,» stāsta Jānis, kurš joprojām 76 gadu vecumā ir darbīgs.

Trīs reizes Indijā apmeklējis konferences, piedalījies to organizēšanā. Tautiešu aicināts, viesojies Kanādā, bet uz Dienvidameriku, Paragvaju, aizsūtīts uz Pasaules miera federācijas kongresu. «Divas reizes mani aicināja uz Apvienoto Karalisti stāstīt par putniem. Pienāca zvans - paņemiet pasi un dodieties uz lidostu, biļete jums jau ir pasūtīta. Tautieši tur par mani bija pastāstījuši apkārtējiem. Izpētīju Eiropas putnu atlantu un tur atradu 49 putnu sugas,» turpina Jānis. Bijusi iespēja doties uz Ēģipti. Pie Sarkanās jūras putnu pētnieks redzējis mūsu cielaviņas, kuras tur pārziemoja. Robežas ir vaļā - tagad varot redzēt daudz, bet Putnu Jānis dzīvo pieticīgi. Viņa dzīvi bagātina arī bērni, kuriem tāpat kā tēvam ir tuva daba.

Vairāku grāmatu autors

Putnu Jānim nav svešs sports - bijis Latvijas izlases klinšu kāpējs un kalnu slēpotājs. Apmeklējis Kaukāzu, Vidusāzijas kalnus. Kaukāzā viesojies astoņas reizes! Uzkāpis Pamirā

6200 m augstumā, par ceļojumiem turpina patriotiskais latvietis. Jānis ir sarakstījis grāmatu - Krāsu zeme Latvija, kurā ceļveža veidā aprakstījis paša radītos un piedāvātos ceļojumu maršrutus. Vēl viena grāmata, kas veidota kopā ar Dzidru Rinkuli-Zemzari, padomju laikā brīnumainā kārtā izgājusi cauri cenzūrai - Uzmanību: sarkanā! Tagad arī top grāmata, bet par to autors pagaidām negrib runāt. Jāni lasītāji mudinot rakstīt. «Taču man ir arī citi pienākumi. Esmu arī Latviešu biedrībā domnieks, un biedrībai aprit 150 gadi. Būs ko pētīt un apkopot informāciju. Mūsu tauta atrodas pašā pasaules tautu saknē. Mūsu svētki, mūsu godi ir vajadzīgi visai pasaulei. Katrai tautai ir sevi jāsaglabā - mums ir no senčiem mantotā zeme un dziesmas. Tas mūsu planētu dara krāsainu,» lepojas Jānis Brikmanis jeb Putnu Jānis.

***

Putnu Jāņa pieturzīmes:

• Dzimis 1940. gada 25. februārī Jelgavā sīkzemnieku ģimenē.

• Pirmie dzīves gadi aizritēja Zemgalē, skolas gaitas uzsāka Durbē Kurzemē. Mācījies Stroķu četrgadīgajā skolā, tad atkal Durbē. No 4. klases sākuma līdz vidusskolas diploma iegūšanai mācījās Pļaviņu 1. vidusskolā.

• No 1960. līdz 1965. gadam mācījās Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē. Latvijas Valsts universitātes sporta dzīves vadītājs Latvijas izlasei kalnā kāpšanā un klinšu kāpšanā.

• Strādājis Olaines Ķīmisko reaktīvu rūpnīcā; no 1970. gada rudens - pasniedzējs Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā; no 1975. gada - Siguldā Gaujas Nacionālajā parkā inženieris-zoologs un vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.

• Apmēram 35 gadus regulāri vadījis radio un televīzijas raidījumus par dabu, ceļojumiem un putniem.

• Sabiedriskā darbība: Rīgas Latviešu biedrības domnieks, Ordeņu brālības biedrs, vada lekcijas, veido rakstus un vada ekskursijas.

• 2015. gadā par pašaizliedzīgo mūža ieguldījumu vides aizsardzībā un tās popularizēšanā Latvijā saņēmis valsts apbalvojumu - Atzinības krustu, ko piešķīris Ordeņu kapituls.