No visiem, ko esam raduši saukt par riekstiem, patiesībā tikai viens – lazdu rieksts – tiešām ir rieksts. No botānikas viedokļa raugoties, par riekstu sauc sausu augli ar cietu čaulu, pie kuras nav pieaudzis kodols. Visi pārējie mums zināmie rieksti ir augļu kauliņi vai sēklu kodoli. Lai būtu, kā būdams, bet visi gardumi, ko tautā tomēr sauc par riekstiem, ir vērtīgs uzturvielu avots, jo satur daudz tauku, olbaltumvielu, minerālvielu un ogļhidrātu, taču holesterīna riekstos gan nav nemaz.
Lazdu rieksti
Zināmi jau no tālas senatnes: lazdu rieksti esot bijuši vieni no pieciem svētajiem ēdieniem, ko Dievs reiz dāvājis cilvēkiem. Senie grieķi un romāņi lazdu riekstus īpaši iecienījuši to unikālās garšas un smaržas pēc, bet senie ķelti tos nēsājuši kabatās, jo svēti ticējuši, ka tā tiks izārstēti no reimatisma. Daudzās valstīs lazdu rieksti bija un joprojām ir veiksmīgas laulības, laimes un labklājības simbols.
Lazdu riekstu dzimtene ir Malaizija un Kaukāzs, taču mūsdienās tos audzē visā Eiropā, arī Latvijā.
Riekstu kodoli satur daudz E un B grupas vitamīnu, tajos ir 14-18% olbaltumvielu, ap 70% eļļas, daudz ogļhidrātu, minerālvielu un mikroelementu - kalcija, kālija, fosfora, dzelzs un vara. Lazdu rieksti regulē sirdsdarbību, novērš mazasinības un reimatisma radītas problēmas organismā, tie nepieciešami kaulu uzbūves un asinsrites procesu labvēlīgai attīstībai. Uztura speciālisti lazdu riekstus lietot uzturā īpaši iesaka bērniem augšanas un attīstības laikā un cilvēkiem, kas bieži pakļauti lielām fiziskām un garīgām slodzēm.
Lazdu riekstu kodolus ēd svaigus, kaltētus, grauzdētus, tos ļoti plaši izmanto konditorejā, bet no lazdu riekstiem iegūst aromātisku un garšīgu eļļu, kas līdzvērtīga mandeļu eļļai.
Valrieksti
Populāri riekstkoka augļi - kauleņi, ko tautas valodā sauc par grieķu riekstiem jeb valriekstiem. Cietajā čaumalā paslēptais krokainais, cilvēka smadzenes atgādinošais kodols sastāv no četrām daļām un satur veselīgās nepiesātinātās omega 3 un omega 6 taukskābes, 18% olbaltumvielu, aptuveni 75% eļļas, daudzus vitamīnus, minerālvielas un mikroelementus - dzelzi, fosforu, magniju, kāliju, kalciju, kobaltu, jodu un varu. Laika gaitā selekcionētas īpašas riekstkoku šķirnes, kuru augļi satur vairāk olbaltumvielu, savukārt eļļas riekstkoku šķirnes izceļas ar paaugstinātu eļļas daudzumu valriekstu kodolos.
Valriekstu dzimtene ir Vidusāzija, Krimas pussala, Kaukāza apkaime. Riekstkoki savvaļā aug Irānā, Ķīnā, Afganistānā, Himalaju un Tibetas kalnu rietumos, kā kultūraugus tos audzē arī ASV, Rietumeiropā, Ukrainā, Moldovā.
Uztura speciālisti valriekstus iesaka lietot organisma stiprināšanai: tie palīdz atgūt spēkus pēc ilgstošas slimošanas, kompensē vitamīnu trūkumu, mazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, normalizē paaugstinātu asinsspiedienu. Valrieksti ir īsts brīnumlīdzeklis cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar fiziskām vai garīgām pārslodzēm. Valriekstos ir daudz šķiedrvielu, kas veicina zarnu darbību, tāpēc tos iesaka cilvēkiem, kuriem ir noliece uz vēdera aizcietējumiem. Mediķi uzskata, ka cilvēki, ik dienu apēdot trīs valriekstu kodolus, savu mūžu pagarina par trīs gadiem!
Lai organisms maksimāli pilnīgi uzņemtu visas valriekstā esošās vērtīgās vielas, speciālisti tos iesaka ēst kopā ar zaļajiem dārzeņiem un kārtīgi sakošļāt.
Zemesrieksti
Zemesrieksti, tāpat kā pupas vai zirņi, ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs, tikai atšķirība tā, ka aiz sarkanbrūnās pāksts miziņas paslēptās pupiņas ienākas un nogatavojas zem zemes. Olbaltumvielām bagātie zemesrieksti ir ļoti populāri našķi gan savas labās garšas, gan demokrātiskās cenas dēļ.
Zemesriekstu dzimtene ir Dienvidamerika, taču mūsdienās tos kultivē galvenokārt Ķīnā, Indijā, Nigērijā, Brazīlijā, Argentīnā, Amerikas rietumos, Vidusāzijā, Aizkaukāzā.
Zemesriekstu sēklas, ko esam pasākuši saukt par riekstiem, satur 22-37% olbaltumvielu, aptuveni 60% eļļas, augu cukurus, šķiedrvielas, daudzus vitamīnus un mikroelementus. Zemesriekstus ēd gan svaigus, gan apgrauzdētus, tos plaši izmanto kulinārijā, konditorejā, no tiem iegūst vērtīgu eļļu, kas satur īpašas nepiesātinātās taukskābes ar pretsklerotisku iedarbību.
Gan uztura speciālisti, gan mediķi zemesriekstus slimniekiem iesaka ēst atveseļošanās posmā pēc slimošanas, ja ir lieli svara zudumi vai patoloģisks ēstgribas trūkums. Tie pazemina holesterīna līmeni asinīs, uzlabo atmiņu, sirds un asinsvadu darbību. Zemesrieksti satur vielas, kas veicina asins recēšanu, tāpēc tie ieteicami bērniem, kas slimo ar hemofiliju un hemorāģiskām diatēzēm. Kalorijām bagātos zemesriekstus speciālisti neiesaka lietot cilvēkiem, kas slimo ar kuņģa un zarnu trakta slimībām vai cieš no aptaukošanās.
Brazīlijas rieksti
Lietojot botānikas terminoloģiju, Brazīlijas rieksti nav rieksti, bet cietā, gludā čaulas kapsulā iekļautas 8-24 lielas Bertollecia koka augļu sēklas, kas klātas ar plānu, brūnu apvalku. Par Brazīlijas riekstu dzimteni sauc Amazones mūžamežus, kur savvaļā tie jau izsenis auguši apmēram 40 metrus augstos kokos, kas var sasniegt pat 500 gadu vecumu. Arī šodien Brazīlijā, Bolīvijā, Peru un Paragvajā šos riekstus iegūst tikai no savvaļas plantācijās augošiem kokiem.
Riekstu garša ir patīkami maiga, neitrāla, tie satur daudz eļļas, tāpēc ir sātīgi un barojoši.
Brazīlijas rieksti ir vieni no vērtīgākajiem, jo satur daudz nepiesātināto taukskābju, minerālvielu un proteīnu, kas pazemina holesterīna līmeni, normalizē cukura daudzumu asinīs un stiprina nervu sistēmu. Riekstu kodolos esošais selēns darbojas kā antioksidants, kas nodrošina organisma šūnu aizsardzību un iznīcina audzēju šūnas, sekmējot imunitāti un DNS atjaunošanos. Selēns nodrošina arī normālu vairogdziedzera darbību, aizsargā no cirozes aknas. Brazīlijas riekstu kodolos esošais selēns ir ļoti ieteicams arī sirds veselībai, artrīta un aterosklerozes profilaksei un locītavu lokanībai.
Mediķi uzskata, ka veselības saglabāšanai diennaktī katram vajadzētu apēst vismaz trīs Brazīlijas riekstus.
Mandeles
Mandele ir neliels rožu dzimtas koks vai krūms, kas zied gaiši rozā ziediem. Mums zināmās mandeles ir šī auga augļu kodoli: samtainu miziņu klāti nelieli olveida kauleņi ar saldu vai rūgtu garšu.
Savvaļas mandeles pazina jau tālā senatnē. Tās kultivēja senajā Romā, Ēģiptē, Grieķijā, Persijā, Palestīnā. Dabā aug apmēram 40 mandeļu sugu. Tās sastopamas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras valstīs, Vidusāzijā, Kalifornijā. Ir gan saldās, gan rūgtās mandeles. Saldās mandeles lieto pārtikā, rūgtās - ārstniecībā un kosmētikā.
Mandeļu kodoli satur ap 30% olbaltumvielu, ap 62% eļļas un ēterisko eļļu, 2-3% ogļhidrātu: augu cukurus, glikozi un saharozi, organiskās skābes, daudz vitamīnu un mikroelementu, tajos izteikti daudz kālija un fosfora. Mandelēs ir divas reizes vairāk kalcija nekā pienā.
Mandeļu kodoli uzlabo vielmaiņas, smadzeņu un nervu sistēmas darbību. Sasmalcinātas, ar pienu sajauktas mandeles palīdz, ja ir gremošanas traucējumi. Saldo mandeļu emulsija ir nomierinošs līdzeklis kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumos. Bērniem mandeļu piens ir maigas iedarbības caurejas līdzeklis, tas mazina arī gāzu veidošanos. Mandeļu eļļa ir lielisks ādas kopšanas līdzeklis, kas kopj, mīkstina, attīra ādu, mazina striju veidošanos. Tās lieliski uzlabo taukainas un porainas ādas stāvokli. Mediķi iesaka: divus mēnešus katru dienu apēdot 100 gramus mandeļu, holesterīna līmenis asinīs samazinās par 10-15%!
Pistācijas
Pistācijas ir anakardiju dzimtas koka vai krūma plūmju šķirnes kauleņa kodols - pati plūme nav ēdama, nogatavojoties tā sažūst, taču kauliņš paveras un sāk nogatavoties zaļgans kodols.
Pistācijas pieminētas jau Bībelē un Vecajā Derībā, taču par to dzimteni uzskata Sīriju. Mūsdienās pistācijas audzē ASV, Āzijas valstīs, Vidusāzijā, Kaukāzā, Vidusjūras valstīs.
Pistāciju kodoli, kam raksturīga patīkami salda, intensīva garša, satur līdz 24% olbaltumvielu, apmēram 65% eļļas, šķiedrvielas, daudz vitamīnu, minerālvielas - kāliju, fosforu, magniju, daudz neaizstājamo aminoskābju.
Pistācijas spēcina organismu, uzlabo aknu, sirds un asinsvadu darbību, stiprina kaulus, uzlabo redzi, pazemina asinsspiedienu. Tās iesaka lietot mazasinības ārstēšanai, ja atveseļošanās periodā jāatgūst spēki, ja ir liela fiziskā vai garīgā slodze. Amerikāņu uztura pētnieki konstatējuši, ka alkoholiķi, ik dienas apēdot 200-400 gramu pistāciju, ievērojami ātrāk atgūst kontroli pār savu kaitīgo ieradumu.
Indijas rieksti
Indijas rieksti patiesībā ir kešjū jeb sarkanā bumbiera virspusē augoša kauliņa kodols. Kaut gan kešjū dzimtene ir Brazīlija, ēdamo riekstu kodolus tautā sauc par Indijas riekstiem. Savvaļā tie aug Indijā, Brazīlijā, taču kultivēti tiek daudzās tropu zemēs.
Maigi saldenie, izcili garšīgie, ar citiem riekstiem nesajaucamie pusmēness formas Indijas rieksti ir lielisks olbaltumvielu un šķiedrvielu avots, tie ievērojamā daudzumā satur nepiesātinātās taukskābes, A un B grupas vitamīnus, magniju, dzelzi un citas minerālvielas.
Indijas rieksti uzlabo asinsrites procesus un vielmaiņu, neitralizē alkohola daudzumu asinīs, palīdz cīnīties ar vīrusiem un infekcijām, mazina stresu un uzbudinājumu. Tie ieteicami cilvēkiem, kas bieži pakļauti paaugstinātām fiziskām un garīgām pārslodzēm. Zinātnieki pierādījuši, ka Indijas rieksti satur vielas, kas mazina zobu emaljas bojāšanos.
Ciedru rieksti
No ciedru priežu čiekuriem iegūtās sēklas sauc par ciedru riekstiem, ko reizēm dēvē arī par pīnijām (pīniju sēklas iegūst no Itālijas priedes (Pinus pinea - latīņu val.), tās ir mazliet lielākas nekā no citu ciedru priežu čiekuriem iegūtās sēklas). Ir zināmas apmēram 100 šķirņu ciedru priedes, tās aug visos platuma grādos - sākot ar taigu un beidzot ar Indonēzijas tropiem.
Ciedru priežu kodoli satur līdz 70% eļļas, apmēram 1,6% olbaltumvielu, augu cukurus, cieti, C un B grupas vitamīnus, minerālvielas. No ciedru riekstiņiem iegūst augstvērtīgu eļļu.
Riekstos esošās vielas mazina apetīti, stimulē hormonu darbību, uzlabo imūnsistēmu, ārstē aknas, pasargā sirdi un asinsvadu sieniņas, palīdz pret muskuļu krampjiem, atbrīvo no noguruma un saspringuma. Nelielās devās ciedru riekstus ieteicams lietot uzturā jaunajām māmiņām. Tie nepieciešami gan bērniem piena zobu nomaiņas procesā, gan vīriešiem potences uzlabošanai. Ciedru riekstu kodolus ar medu iesaka lietot organisma attīrīšanas kūrēm un nierakmeņu ārstēšanai, bet ciedru riekstu ēteriskā eļļa palīdz saaukstēšanās un bronhu vai plaušu iekaisuma gadījumos. Aromterapijā ciedru riekstu eļļu izmanto depresijas, nemiera un nervozitātes ārstēšanā - ciedru aromāts palīdz aizmigt.
Makadamijas rieksti
Vieni no vērtīgākajiem un dārgākajiem riekstiem. Mūžzaļais makadamijas riekstu koks aug Jaunzēlandē un Austrālijā, ir ļoti nozīmīgs uzturlīdzeklis vietējiem aborigēniem un pie vārda ticis, pateicoties tā atklājējam, jūrasbraucējam Džonam Makadamam. No septiņām makadamijas riekstu koku šķirnēm tikai divu šķirņu riekstkoki ražo ēdamus riekstus, pārējie ir vai nu neēdami, vai pat indīgi. Apaļie, kastaņbrūnie rieksti ar gludo, bet ļoti cieto čaumalu aug ķekaros kā vīnogas un nogatavojas astoņu gadu laikā. To kodoli ir krēmkrāsā, ar maigu, bet neitrālu garšu, apcepti kļūst nedaudz pikantāki.
Makadamijas rieksti ir ļoti bagāti ar olbaltumvielām un taukskābēm, tajos daudz vitamīnu.
Pekanrieksti
Ziemeļamerikas dienvidu apgabalos augošo pekanriekstkoku augļu kodoli nedaudz atgādina valriekstus - klāti tādām pašām smadzeņu krokām, tikai nedaudz mazāki un tumšāki. Pekanriekstu patīkamā, maigā garša nevienu neatstāj vienaldzīgu, šo veselīgo riekstu uzturvērtība ir daudz lielāka nekā valriekstiem, zemesriekstiem vai mandelēm.
Pekanrieksti satur ap 10% olbaltumvielu, līdz 80% nepiesātināto taukskābju, aptuveni 14% ogļhidrātu, daudz vitamīnu.
Pekanriekstus ēd svaigus vai nedaudz apžāvētus un plaši izmanto konditorejas izstrādājumos, bet no kodoliem iegūst eļļu, kas garšas un smaržas ziņā atgādina olīveļļu. Tautas medicīnā pekanriekstus lieto spēku stiprināšanai un ēstgribas uzlabošanai, to augstais šķiedrvielu daudzums veicina holesterīna izvadīšanu no organisma.
Kokosrieksti
Cietas, matiņiem klātas čaulas ieskauti kokospalmu augļi, kuru dzimtene ir ekvatoriālā Āfrika. No kokosrieksta izmanto visu: iegūst eļļu, mīksto baltumu, kas atrodas kodola iekšpusē, saberž skaidiņās un izlieto konditorejā un kulinārijā, no kokosriekstu taukiem ražo margarīnu un vāra ziepes.
Kokosriekstos ir daudz folijskābes - tā labvēlīgi iedarbojas uz sirdi un hormonālo sistēmu, stimulē bojātu ādas šūnu atjaunošanos, izlīdzina krunciņas. Kokosriekstu eļļa palīdz notievēt: divus mēnešus katru dienu lietojot 4 eļļas karotes un neaizmirstot par ikdienas fiziskajām aktivitātēm, svaru iespējams samazināt par 10 kg! Kokosriekstu eļļa mazina tieksmi pēc saldumiem, rada sāta sajūtu un vairo enerģiju. Eļļas iekšķīga lietošana uzlabo arī matu struktūru - tie kļūst mīksti un mirdzoši.
Muskatrieksti
Muskats - mūžzaļš, neliels, bet ļoti dekoratīvs koks ar ādainām lapām, dzeltenīgiem ziediem. Muskata auglis ir aprikozei līdzīga oranžīgi dzeltena oga, kas nogatavojoties sašķeļas un ieraugāma kļūst tumši sarkana sēkla, ko klāj ciets apvalks. Muskata sēklas speciāli apstrādā un žāvē, līdz iegūst smaržīgus sēklu kodolus, ko visi sauc par muskatriekstiem.
Muskatrieksta dzimtene ir Malajas arhipelāga salas, bet to kultivē arī Amerikā, Indonēzijā, Madagaskarā, Antiļu salās.
Muskatrieksti satur ogļhidrātus, pektīnus, augu eļļu un daudz ēterisko eļļu, kas tiem piešķir specifisku aromātu. Mazās devās to plaši izmanto kulinārijā un konditorejā, pievieno gaļas, dārzeņu, sēņu ēdieniem, mērcēm un medījumiem, aromatizē dažādus dzērienus.
Daudzu zemju medicīnā muskatriekstus lieto saaukstēšanās gadījumā, kuņģa un zarnu trakta darbības normalizēšanai, svaigas elpas atgūšanai. Muskatrieksta eļļas masāža mazina nogurumu, tonizē nervu sistēmu, bet tās aromāts rada siltuma un aizsargātības sajūtu.
