REDZ, KĀ: Cil­vē­ki, ku­riem ir re­gu­lārs sekss, iz­ska­tās jaun­āki, nekā ir patiesībā

F64
  • F64
1 / 1

Pa­rei­zi lie­to­ta kos­mē­ti­ka, uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ji, pro­ce­dū­ras – tas vēl nav viss, kas va­ja­dzīgs, lai cil­vēks va­rē­tu jus­ties un iz­ska­tī­ties jaun­āks. Pre­to­ša­nās ve­cu­mam, cī­ņa ar grum­bām un pa­gu­ru­mu so­kas la­bāk, ja iz­do­das at­teik­ties no da­žiem ik­die­niš­ķiem, šķie­ta­mi ne­kai­tī­giem ie­ra­du­miem.

Ne­ro­sī­ties līdz vē­lai nak­tij. Dau­dzi aiz­ņem­ti cil­vē­ki, jo se­viš­ķi sie­vie­tes, va­ka­rā cen­šas pa­da­rīt vi­sus ie­spē­ja­mos mā­jas­dar­bus, kas ie­vel­kas pār­i pus­nak­tij. Ne­pie­tie­ka­ma iz­gu­lē­ša­nās vei­ci­na pa­aug­sti­nā­tu asins­spie­die­nu, di­abē­tu, ap­tau­ko­ša­nos, ne­maz ne­ru­nā­jot par to, ka past­āvī­gi ne­iz­gu­lē­jies cil­vēks iz­ska­tās no­gu­ris, iz­mo­cīts un ve­cāks par sa­viem ga­diem. Pa­da­riet nor­mā­lu iz­gu­lē­ša­nos par sa­vu pri­ori­tā­ti, tas ir daudz sva­rī­gāk ne­kā per­fek­ti uz­kopt mā­ju vai iz­glu­di­nāt ve­ļu.

Ne­aiz­rau­ties ar sal­du­miem. Pēt­nie­ki gūst ar­vien vai­rāk ap­stip­ri­nā­ju­mu hi­po­tē­zei, ka tas vei­ci­na grum­bu vei­do­ša­nos un slik­tu se­jas krā­su, jo asi­nīs no­nā­ku­šais cu­kurs sais­tās ar ol­bal­tum­vie­lām un vei­do ne­vē­la­mus sa­vie­no­ju­mus, kas bo­jā ko­la­gē­nu un elas­tī­nu - vie­las, kas no­dro­ši­na ādas tvir­tu­mu un elas­tī­bu. Nav pil­nī­gi jā­at­sa­kās no cu­ku­ra, to­mēr var sa­ma­zi­nāt to cu­ku­ra dau­dzu­mu, ko pie­vie­no ēdie­niem un dzē­rie­niem.

Ne­stre­sot. Vieg­lāk pa­teikt, ne­kā iz­da­rīt, bet fakts pa­liek fakts: ja cil­vēks stre­sā pa­va­da vai­rāk lai­ka ne­kā nor­mā­lā un līdz­sva­ro­tā stā­vok­lī, tas nāk par slik­tu arī iz­ska­tam. Or­ga­nisms past­ip­ri­nā­ti iz­sviež asins­ri­tē stre­sa hor­mo­nus, kas pa­aug­sti­na asins­spie­die­nu un no­māc imu­ni­tā­ti. Ir hi­po­tē­ze, ka stre­sa ie­tek­mē slik­tāk dar­bo­jas tie­ši tie sma­dze­ņu ap­vi­di, kas at­bil­dī­gi par mā­cī­ša­nos, at­mi­ņu un ga­ra­stā­vok­li - tas jau pats par se­vi liek jus­ties ve­cā­kam. Cī­nī­ties ar stre­su pa­līdz ra­ci­onā­la die­nas plā­no­ša­na, mak­si­mā­li pa­re­dzot arī ie­spē­ja­mos šķēr­šļus un iz­do­mā­jot plā­nu B. Ir vērts ap­gūt arī spe­ci­ālas stre­sa ma­zi­nā­ša­nas teh­ni­kas, pie­mē­ram, dzi­ļo el­po­ša­nu.

Ne­bo­jāt dzir­di ar aus­ti­ņām. Dau­dzi cil­vē­ki ne­pār­trauk­ti klau­sās mū­zi­ku, zi­ņas, spor­ta spē­ļu trans­lā­ci­jas un ne­šķi­ras no aus­ti­ņām ne uz ie­las, ne mā­jās, pat dar­bā. At­ska­ņo­tā­jie­rī­ces ir ļo­ti jau­dī­gas. Lai kai­tē­tu dzir­dei, pie­tiek re­gu­lā­ri pār­sniegt 70 de­ci­be­lu ro­be­žu. Dzir­de pa­slik­ti­nās lē­nām, bet ne­at­lai­dī­gi, nā­kas sa­ru­nu bied­riem vi­su lai­ku kaut ko pār­jau­tāt, un gri­bot ne­gri­bot jā­jū­tas kā pa­kur­lam de­viņ­des­mit­gad­nie­kam. Jā­cen­šas vi­su klau­sī­ties mi­ni­mā­la­jā ie­spē­ja­mā ska­ļu­mā.

Ne­pie­mirst se­nos drau­gus. Sko­las un stu­di­ju ga­dos ar drau­giem esam ko­pā prie­kos un bē­dās. Vē­lāk kat­ram ir sa­va dzī­ve, darbs, ģi­me­ne, pie­nā­ku­mi un lai­ka drau­giem at­liek pa­vi­sam maz. Kad bēr­ni pa­au­gu­šies un dar­bā sa­snieg­ta zi­nā­ma sta­bi­li­tā­te, ir vērts ap­zi­nā­ti un mērķ­tie­cī­gi kopt sa­vas at­tie­cī­bas ar jau­nī­bas die­nu drau­giem. Vi­ņi ir tie, kas jums liek at­kal jus­ties jaun­iem. Ja arī aiz­ņem­tī­bas dēļ ne vien­mēr iz­nāk tik­ties klā­tie­nē, var sa­zi­nā­ties so­ci­āla­jos tīk­los - arī tas ir vie­no­jo­ši.

Ēst vai­rāk aug­ļu un dār­ze­ņu. Svai­gi aug­ļi un dār­ze­ņi, kas ba­gā­ti ar anti­ok­si­dan­tiem, pa­līdz cil­vē­kam il­gāk jus­ties un iz­ska­tī­ties jaun­am. Ta­ču anti­ok­si­dan­ti sa­gla­bā sa­vu ak­ti­vi­tā­ti ti­kai pār­is stun­das pēc to uz­ņem­ša­nas ar uz­tu­ru. Tā­pēc ne­pie­tiek da­žas rei­zes ne­dē­ļā ap­ēst pa kā­dam aug­lim un uz­ska­tīt, ka plāns iz­pil­dīts. Lai ie­gū­tu anti­ok­si­da­tī­vo efek­tu, tie jā­ēd kat­rā ēdien­rei­zē. Der ap­ēst 100 g svai­gu aug­ļu vai dār­ze­ņu pat piec­as rei­zes die­nā.

Pa­rei­zi iz­vē­lē­ties tauk­vie­las. Bai­do­ties no lie­kā sva­ra, da­ļa cil­vē­ku, īpa­ši sie­vie­tes, iz­vē­las pro­duk­tus, kas ne­sa­tur tau­kus. Ie­ro­be­žot pie­sā­ti­nā­to tau­ku un tran­stau­ku uz­ņem­ša­nu ir pa­reizs so­lis, kas nāk par la­bu sirds un asins­va­du ve­se­lī­bai. Bet ne­re­ti no ēdien­kar­tes kā pā­rāk ba­ro­jo­šas tiek svīt­ro­tas arī trek­nās zi­vis, riek­sti, olīv­u eļ­ļa, līdz ar to or­ga­nisms pa­liek arī bez vēr­tī­ga­jiem ne­pie­sā­ti­nā­ta­jiem tau­kiem, kas va­ja­dzī­gi sma­dze­nēm, sir­dij, asins­va­diem, kau­liem, lo­cī­ta­vām, ādai u.c. Ap­tu­ve­ni treš­da­ļai uz­ņem­to ka­lo­ri­ju jā­nāk no tau­kiem, pā­rē­jām - no ci­tām uz­tur­vie­lu gru­pām.

Ne­at­teik­ties no sek­sa. Cil­vē­kiem ar ak­tī­vu dzi­mum­dzī­vi ir spē­cī­gā­ka imūn­sis­tē­ma, vi­ņi re­tāk cieš sā­pes, ir ma­zāk pa­kļau­ti stre­sa ie­dar­bī­bai. Pēt­nie­kiem iz­de­vies ap­rē­ķi­nāt, ka cil­vē­ki, ku­riem ir re­gu­lārs sekss, mēdz iz­ska­tī­ties pat par 12 ga­diem jaun­āki, ne­kā ir pa­tie­sī­bā.

Komentāri [9]

 
tikai
Tās ir pēdējās muļķības.Drīzāk jau otrādi,noseksojušies cilvēki izskatās vecāki, nekā ir īstenībā.Saku no dzīves pieredzes.
11.maijs, 20:11 Atbildēt
nemelojiet
Patiesībā ir otrādi - bieža seksošanās paātrina novecošanos.
11.maijs, 9:15 Atbildēt
Pareizi
Īpaši tas manāms (skat.virsrakstu) deviņdesmitgadīgajiem!
11.maijs, 1:11 Atbildēt
Skatīt visus 9 komentārus >

Māja Vairāk >

Kaut kas traks!