NOSKAIDRO, kas ir skais­ta smai­da ne­drau­gi

Kas jā­da­ra, lai bez ba­žām va­rē­tu brī­vi un at­klā­ti smai­dīt, ne­bai­do­ties, ka ci­ti sa­vieb­sies un no­do­mās: fui, kā­di vi­ņam ne­glī­ti zo­bi un sma­ga­nas? Mēs zi­nām, ka jā­iet pie hi­gi­ē­nis­ta un zob­ār­sta, ka ik­die­nā zo­bi pa­rei­zi un re­gu­lā­ri jā­tī­ra, re­klā­mas ro­si­na lie­tot da­žā­das zo­bu pas­tas, kas so­la žil­bi­no­šu bal­tu­mu. Bet ar to vi­su var iz­rā­die­ties par maz.

Ir daudz fak­to­ru, kas ie­spai­do zo­bu un sma­ga­nu stā­vok­li. Da­ži no tiem ir la­bi pa­zīs­ta­mi, bet da­ži - glu­ži pār­stei­dzo­ši.

Skais­tā smai­da ne­drau­gi

• Ta­ba­ka. Jeb­kā­da vei­da smē­ķē­ša­na pa­da­ra zo­bus ne­glī­ti dzel­te­nī­gus, bet tā var iz­rai­sīt arī no­piet­nā­kas pro­blē­mas - mu­tes do­bu­ma, rīk­les un plau­šu vē­zi. Dar­va, kas ir ta­ba­kā, vei­do uz zo­biem li­pī­gu slā­nī­ti, tas pie­sais­ta bak­tē­ri­jas, ku­ras iz­rai­sa ka­rie­su, sma­ga­nu ie­kai­su­mu un ci­tas pro­blē­mas.
• Spor­ta dzē­rie­ni. Pēt­nie­ki at­klā­ju­ši, ka dau­dziem spor­ta dzē­rie­niem ir tāds pH lī­me­nis, kas vei­ci­na zo­bu emel­jas bo­jā­ju­mus, jo ša­jos dzē­rie­nos ir daudz skā­bes sa­tu­ro­šu sa­stāv­da­ļu, tur­klāt arī daudz cu­ku­ra, kas kal­po par ba­rī­bu ka­rie­su iz­rai­so­ša­jām bak­tē­ri­jām.
• Ūdens ar ne­pie­tie­ka­mu flu­o­ra sa­tu­ru. Flu­ors pa­da­ra zo­bus stip­rā­kus un vei­ci­na re­mi­ne­ra­li­zā­ci­ju. Tā kā pie mums ūdens­va­da ūde­nī trūkst flu­o­ra, kat­ram cil­vē­kam va­ja­dzē­tu pār­ru­nāt ar sa­vu zob­ār­stu, kā to vis­la­bāk uz­ņemt.
• Dia­bēts. Šī sli­mī­ba sa­ma­zi­na or­ga­nis­ma spē­ju pre­to­ties in­fek­ci­jām, un līdz ar to pa­lie­li­nās arī sma­ga­nu sli­mī­bu risks, dia­bē­ta pa­cien­tiem bie­žāk ne­kā ci­tiem ir pe­ri­o­don­tīts. Ļo­ti rū­pī­gi jā­kopj mu­tes do­bums un jā­kon­tro­lē cu­ku­ra lī­me­nis asi­nīs.
• Vīns. Re­gu­lā­ra vī­na dzer­ša­na var bo­jāt zo­bu emal­ju, jo vī­ni ir ba­gā­ti ar skā­bēm. Gan sar­ka­nais, gan bal­tais vīns vei­ci­na zo­bu ie­krā­so­ša­nos. Tas ne­no­zī­mē, ka jā­at­sa­kās no vī­na glā­zes, bet jā­rau­gās, lai vīns ar zo­bu emal­ju ne­bū­tu pā­rāk il­gā tie­šā kon­tak­tā. Pēc vī­na bau­dī­ša­nas zob­ār­sti ie­sa­ka iz­ska­lot mu­ti ar ūde­ni.
• Pu­ber­tā­te. Iz­dau­dzi­nā­tās pus­au­džu hor­mo­nu vēt­ras ne ti­kai ie­tek­mē ādas stā­vok­li un ga­ra­stā­vok­li, bet var ra­dīt pro­blē­mas arī sma­ga­nām, jo pa­aug­sti­nās ie­kai­su­ma risks, pa­stip­ri­nā­ti vei­do­jas ap­li­kums, bet, kā par ne­lai­mi, tī­ņi nav no­ska­ņo­ti rū­pī­gi tī­rīt zo­bus. Tas vi­ņiem jā­at­gā­di­na at­kal un at­kal.
• Grūt­nie­cī­ba. Grūt­nie­cī­bas lai­kā mai­nās hor­mo­nu lī­me­nis sie­vie­tes or­ga­nis­mā, un tas var sek­mēt sma­ga­nu ie­kai­su­mu - gin­gi­vī­tu, kad sma­ga­nas kļūst sar­ka­nas, ar ten­den­ci asi­ņot.
• Hor­mo­nā­lās kon­tra­cep­ci­jas tab­le­tes. Tās ie­dar­bo­jas uz mu­tes do­bu­ma ve­se­lī­bu lī­dzī­gi kā grūt­nie­cī­ba. Tur­klāt pē­tī­ju­mos ir no­skaid­rots, ka šo me­di­ka­men­tu lie­to­tā­jām mēdz būt vai­rāk sa­rež­ģī­ju­mu, ja nā­kas kā­du zo­bu iz­raut.
• Tie­vē­ša­nas tab­le­tes. Tās var kai­tēt mu­tes do­bu­ma ve­se­lī­bai, jo bie­ži vien sa­ma­zi­na sie­ka­lu iz­da­lī­ša­nos, un mu­tes sau­sums ir viens no fak­to­riem, kas vei­ci­na sma­ga­nu sli­mī­bas, ka­rie­su un vien­kār­ši ne­pa­tī­ka­mu sa­jū­tu mu­tes do­bu­mā.
• Dra­ko­nis­ka di­ē­ta. Mu­tes ve­se­lī­bai ir sva­rī­gi, lai or­ga­nisms sa­ņem­tu fol­skā­bi, B gru­pas vit­amī­nus, C vit­amī­nu, ol­bal­tum­vie­las un kal­ci­ju - tas va­ja­dzīgs zo­biem un sma­ga­nām. Ne­piln­vēr­tīgs, vien­vei­dīgs uz­turs tur­klāt vā­ji­na imūn­sis­tē­mu, un or­ga­nis­mam kļūst grū­tāk pre­to­ties in­fek­ci­jām, tai skai­tā - tām, kas var būt mu­tes do­bu­mā.
• Mu­tes sau­sums. Sie­ka­las aiz­ska­lo ka­rie­su iz­rai­so­šās bak­tē­ri­jas un neit­ra­li­zē to ra­dī­tās skā­bes. Ja cil­vēks pa­stā­vī­gi cieš no mu­tes sau­su­ma, de­rē­tu kon­sul­tē­ties ar ār­stu, jo sau­sums var būt kā­das iek­šķī­gas sli­mī­bas simp­toms. Ie­tei­cams dzert daudz ūdens, lie­tot koš­ļā­ja­mo gu­mi­ju bez cu­ku­ra vai pa­lūgt ap­tie­kā kā­du bez­re­cep­šu lī­dzek­li, kas do­mā­ti šā­diem ga­dī­ju­miem.
• Zo­bu grie­ša­na. Da­žiem cil­vē­kiem tā ir tik stip­ri iz­teik­ta un bie­ža, ka no­del­dē zo­bu emal­ju, ra­da zo­bu ju­tī­gu­mu un sā­pes, iz­mai­na žok­li un pat se­jas vaib­stus. Zo­bu grie­ša­nu vei­ci­na sprie­dze, dus­mas un ci­tas ne­ga­tī­vas emo­ci­jas. Jā­cen­šas līdz­sva­rot sa­vas emo­ci­jas, ta­ču par šo pro­blē­mu no­teik­ti jā­ru­nā ar zob­ār­stu, kurš ie­teiks, kā pa­sar­gāt zo­bus nak­tī.
• Sal­du­mi. Mam­mas mums jau bēr­nī­bā stās­tī­ju­šas, ka sal­du­mi bo­jā zo­bus. Jā­pre­ci­zē - to da­ra ne­vis sal­du­mi pa­ši, bet gan skā­bes, ko iz­da­la mu­tes do­bu­mā mī­to­šās bak­tē­ri­jas, ap­ri­jot tur no­nā­ku­šo cu­ku­ru. No šā­da vie­dok­ļa vis­slik­tā­kās ir sū­kā­ja­mās kon­fek­tes. Jeb­ku­rus sal­du­mus va­ja­dzē­tu ēst ti­kai tad, ja ir ie­spē­ja tū­līt pēc tam iz­tī­rīt zo­bus, tad ka­rie­sa risks ir jū­ta­mi ma­zāks.
• Cu­ku­ru sa­tu­ro­ši gā­zē­ti bez­al­ko­ho­lis­kie dzē­rie­ni. Cu­kurs ir la­ba ba­rot­ne bak­tē­ri­jām, kas iz­rai­sa ka­rie­su, da­ži dzē­rie­ni arī pa­ši par se­vi ie­krā­so zo­bus. Ie­tei­cams tos sūkt caur sal­mi­ņu, pēc tam iz­ska­lot mu­ti ar ūde­ni vai lie­tot koš­ļā­ja­mo gu­mi­ju bez cu­ku­ra. Zo­bus tī­rīt ar su­ku vē­lams ti­kai pēc stun­das.
• Tē­ja un ka­fi­ja. Šo dzē­rie­nu cie­nī­tā­jiem zo­bi kļūst ne­spod­rā­ki, jo tē­ja un ka­fi­ja sa­tur ta­nī­nu, kas no­sē­žas zo­bu rie­vi­ņās un ci­tur, pie­sais­tot ka­rie­su iz­rai­so­šās bak­tē­ri­jas, un ie­krā­so emal­ju. Dze­riet vai­rāk ūdens, le­jiet pie­nu pie ka­fi­jas vai tē­jas.
• Cit­rus­aug­ļi un ci­ti skā­bi aug­ļi. Šie aug­ļi un to su­las sa­tur skā­bes, kas var sek­mēt zo­bu emal­jas no­ār­dī­ša­nos, kas no­vā­ji­na zo­bus un ra­da lab­vē­lī­gus ap­stāk­ļus ka­rie­sam. Ne­va­ja­dzē­tu pēc šo pro­duk­tu lie­to­ša­nas tū­līt tī­rīt zo­bus, bet iz­ska­lot mu­ti ar ūde­ni un lie­tot koš­ļe­ni bez cu­ku­ra, se­viš­ķi la­bas šim no­lū­kam ir koš­ļā­ja­mās gu­mi­jas ar ksi­li­to­lu.
• Da­žā­di li­pī­gi ēdie­ni. Pa­lie­kas no kre­ke­riem, čip­siem, sal­da­jiem ba­to­ni­ņiem un ci­tiem tam­lī­dzī­giem ogļ­hid­rā­tus sa­tu­ro­šiem pro­duk­tiem ap­līp zo­biem un pa­liek tur vis­maz 20 mi­nū­tes. La­bāk bū­tu tā­dus ēst ma­zāk, bet pēc tam lie­tot koš­ļe­nes.
• No­ve­co­ša­na. Cil­vē­kam kļūs­tot ve­cā­kam, ka­riess ak­tī­vāk uz­brūk tur, kur ir ve­cas zo­bu plom­bas un kur sma­ga­nas at­kā­pu­šās no zo­biem, to­mēr tas ne­no­zī­mē, ka zo­bi būs jā­zau­dē. Zob­ārsts un hi­gi­ē­nists var ie­teikt pie­mē­ro­tā­kās zo­bu pas­tas un kop­ša­nas lī­dzek­ļus tie­ši šā­dai si­tu­ā­ci­jai. Ir arī pie­de­ru­mi, kas at­vieg­lo zo­bu kop­ša­nu cil­vē­kiem, ku­ri sli­mo ar ar­trī­tu.
• Zo­bu ne­die­go­ša­na. Zob­ār­sti ne­beidz uz­svērt, cik sva­rī­gi ir kat­ru die­nu lie­tot zo­bu die­gu. Tas pa­līdz no­tī­rīt ap­li­ku­mu no grū­ti pie­e­ja­mām vie­tām, kur nav ie­spē­jams pie­kļūt ar zo­bu su­ku. Spe­ci­ā­lis­ti at­zīst, ka die­go­ša­nai mu­tes ve­se­lī­bā ir tā­da pa­ti no­zī­me kā tī­rī­ša­nai ar su­ku.
• Aiz­rau­ša­nās ar ba­li­nā­ša­nu. Lai gan ba­li­no­šie lī­dzek­ļi ir pār­bau­dī­ti un at­zī­ti par dro­šiem, tie jā­lie­to ar mē­ru. Ja zo­bus ba­li­na pā­rāk bie­ži, tie kļūst ju­tī­gi, jo ba­li­no­šie lī­dzek­ļi sa­tur arī ab­ra­zī­vus kom­po­nen­tus.