Novecošanās ir bioloģisks, hronoloģisks un fizioloģiski neizbēgams process, atšķiras tikai sieviešu un vīriešu attieksme pret to – sievietes apzinās, ka viņām kādreiz iestāsies menopauze, bet vīrieši lielākoties nedomā par to, ka viņus skars andropauze.
Sievietēm reproduktīvo hormonu līmenis krītas diezgan īsā periodā, strauji samazinoties pāris gadu laikā, bet vīriešiem tas ir ilgs un pakāpenisks process, kas turpinās vairākus gadus un nereti tiek ignorēts, uztverot to kā vidējo gadu krīzes periodu. Cik atšķirīgi noveco sievietes un vīrieši, stāsta preventīvās medicīnas speciāliste, Baltijas preventīvās medicīnas asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes iekšķīgo slimību katedras pasniedzēja un zinātniskā pētniece Dr. Jana Janovska.
Visu regulē hormoni
«Hormoni ir ķīmiskas signālmolekulas, kas primāri nosaka mūsu dzimumu, bet dzīves laikā ietekmē pašsajūtu, garastāvokli, kaulu, muskuļu un cīpslu izturību, tie regulē audu augšanu, ķermeņa attīstību, organisma metabolismu jeb vielmaiņu, arī imunitāti un visas reakcijas uz stresu - gan akūtu, gan hronisku. Arī menopauzi un andropauzi regulē hormoni,» stāsta Dr. Jana Janovska.
Viņa izskaidro: menopauze sievietei iestājas, kad olnīcas pārstāj darboties, izbeidzas menstruālais cikls un vairs nevar iestāties grūtniecība - jo zūd tam nepieciešamais estrogēnu un progesteronu daudzums organismā. Sievietei reproduktīvo hormonu līmenis krītas diezgan īsā periodā, strauji samazinoties pāris gadu laikā. Turklāt reproduktīvo funkciju dzīves laikā ļoti ietekmē arī ārējie faktori, jo īpaši - psihoemocionālā spriedze. Arī strikta diēta, badošanās, zems ķermeņa masas indekss, anoreksija, aptaukošanās, smēķēšana un alkohols - tas viss izraisa pazeminātu reproduktīvās sistēmas darbību.
Savukārt andropauze, kad organismā krasi krītas reproduktīvā hormona testosterona līmenis, vīrietim ir pakāpenisks un ilgs process, kas var turpināties vairākus gadus. Simptomi ir smalkāki, mazāk pamanāmi, jo testosterona līmenis dzīves gaitā samazinās pakāpeniski - aptuveni par vienu procentu gadā, sākot no 30 gadu vecuma. Andropauzes vidējā vecuma grupa ir no 50 līdz 60 gadiem, bet, protams, tas var būt ļoti individuāli, jo novecošanās procesu nosaka ne tikai ģenētika, bet arī dzīvesveids, tostarp ēšanas paradumi un fiziskās aktivitātes.
Zūd seksuālā kaisle
«Vīrietim, iestājoties andropauzei, krītas hormona testosterona līmenis, bet, atšķirībā no sievietes, kurai menopauzē vairs nevar iestāties grūtniecība, vīrietis arvien var kļūt par tēvu - jo sperma joprojām tiek producēta. Un tas nozīmē, ka vīrietis spēj radīt pēcnācējus pat līdz saviem zelta gadiem,» atšķirības skaidro preventīvās medicīnas speciāliste.
Dr. Jana Janovska stāsta, ka menopauzes un andropauzes simptomi ir diezgan līdzīgi, atšķiras tikai vecums - sievietei tie ir 45-55 gadi, vīrietim - 50-60 gadi. Gan sievietei, gan vīrietim var būt karstuma viļņi, svīšana naktī, miegainība, depresīvs noskaņojums, psihoemocionālas svārstības, sirdsdarbības traucējumi, matu izkrišana (lai arī tas atkarīgs no hormonu līmeņa organismā un ģenētiskās predispozīcijas, plikpaurība biežāk sastopama vīriešiem nekā sievietēm), svara pieaugums (īpaši palielinās vēdera apkārtmērs), seksuāla disfunkcija, osteoporoze, samazināta muskuļu izturība un spēks, muguras sāpes. Sievietei var būt sausuma sajūta vagīnā, vīrietim - erektila disfunkcija. Gan vienam, gan otram var zust seksuālā kaisle un vajadzība pēc seksa.
«Menopauzes laikā paātrinās novecošanās, samazinās ādas hidratācija un elasticitāte, zūd sejas ovāls un parādās ļoti izteiktas krunkas. Andropauzes gadījumā tas viss notiek daudz lēnāk, vidēji piecu līdz desmit gadu laikā, līdz ar to vīrietis var to pat nepamanīt,» stāsta Dr. Jana Janovska, piebilstot, ka vīrietim āda ir mazāk pakļauta novecošanās procesiem nekā sievietēm, jo vīrišķais hormons testosterons to padara par 25 procentiem biezāku un elastīgāku nekā sievietēm. Un, lai arī kolagēna daudzums ādā gan sievietei, gan vīrietim sāk mazināties pēc 30 gadu vecuma, sieviete noveco daudz straujāk.
Agrīna menopauze un pseidoandropauze
Preventīvās medicīnas speciāliste vērš uzmanību: atsevišķos gadījumos vīrietim var iestāties pseidoandropauze, un ir atsevišķi faktori, kas sievietei var veicināt agrīnas menopauzes attīstību. Piemēram, ja sievietei ir nesabalansēts uzturs, liekais svars vai viņa lieto pārāk daudz alkohola, zūd virkne hormonu un paātrinās menopauzes attīstība. To paātrina arī ovarektomija (olnīcu izgriešana) un mastektomija (visu piena dziedzera audu izņemšana).
Savukārt pseidoandropauzi, kas nav fizioloģiska novecošanās, paātrina aknu slimības, beta blokatoru un asinsspiedienu koriģējošo medikamentu lietošana (arteriālās hipertensijas gadījumā), cinka deficīts, magnija deficīts, vairogdziedzera disfunkcija, depresija, obstruktīva miega apnoja, pārmērīga alkohola, narkotisko un psihotropo vielu, kā arī sedatīvo preparātu lietošana. «Šīs problēmas identificējot, risinot un atrisinot, testosterona līmeni un reproduktīvo funkciju iespējams atjaunot normas robežās.»
Apstādināt laiku nav iespējams
Lai arī menopauze un andropauze ir fizioloģiski neizbēgams process, to radītos simptomus ir iespējams mazināt, tādējādi gan samazinot dažādu slimību risku, gan atvieglojot pašsajūtu, uzlabojot garastāvokli un reizē arī dzīves kvalitāti. «Visbiežāk tiek lietota hormonālā terapija, kas palīdz atgūt hormonu daudzumu organismā atbilstošā līmenī. Šajā gadījumā gan ir ļoti svarīgi pacientu novērot,» uzsver preventīvās medicīnas speciāliste, uzskaitot, ko sevī ietver hormonālā terapija: tie ir sintētiskie hormoni, bioidentiskie hormoni un medicīnas augu ģenēzes preparāti.
«Protams, ir svarīgi pieminēt arī riskus, kas saistīti ar hormonālās terapijas lietošanu sievietēm - var attīstīties mioma, dzemdes kakla vēzis, krūts vēzis, var būt asins recēšanas problēmas, pieaug trombozes risks, paaugstinās sirds un asinsvadu slimību risks, var attīstīties 2. tipa cukura diabēts (insulīna rezistences dēļ), nieru slimības, kāju un roku pietūkums,» stāsta Dr. Jana Janovska.
Viņa uzsver: «Protams, apstādināt laiku nav iespējams, bet - ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti, ļaut pacientam labi justies jebkurā vecumā un novecot skaisti. Ar to arī nodarbojas preventīvā medicīna, mēģinot atrast katram visatbilstošāko terapiju, lai kompensētu kādu nepietiekamību - vai tā ir hormonālā terapija, vai nutriģenētika [katram pacientam individuāli izstrādātas uztura rekomendācijas], vai epiģenētika [iedzimtības un vides mijiedarbība].»
Augšanas hormona injekcijas
Daktere norāda: vissensitīvākais parametrs, kā noteikt testosterona līmeņa samazināšanos organismā, ir asins bioķīmiskā analīze. Jo vairumam vīriešu testosterona līmenis asinīs var būt pazemināts bez jebkādu simptomu klātbūtnes. Turpretī citiem šī hormona deficīts var izraisīt izmaiņas seksuālajā dzīvē: erektilu disfunkciju, samazinātu seksuālo apetīti, spontānu erekciju, piemēram, miega laikā, arī neauglību. Dažkārt samazināts testosterona līmenis var izraisīt miega traucējumus: bezmiegu vai gluži pretēji - paaugstinātu miegainību. Tāpat tas mazina motivāciju, krītas pašvērtība, noskaņojums kļūst depresīvs, ir grūtības koncentrēties un atcerēties kādas sīkas nianses.
«Mūsdienās, lai palēninātu novecošanos, par modes lietu kļuvušas somatotropīna jeb augšanas hormona injekcijas, ko izmanto ļoti daudzi sportisti, atlēti. Augšanas hormons intensīvi palielina audu masu, atbild par kaulu augšanu garumā, samazina tauku akumulāciju organismā, paaugstina glikozes līmeni plazmā, un tā normālai darbībai nepieciešams insulīns, dzimumhormoni un vairogdziedzera hormoni,» stāsta Dr. Jana Janovska, norādot, ka 90. gados veiktajos pētījumos ar vecāka gadagājuma pacientiem secināts, ka augšanas hormona terapija uzlabo pacienta fizisko stāvokli un paildzina dzīvildzi. «Vēlāk pētījumi tika veikti ar pelēm, pierādot, ka pie samazināta augšanas hormona daudzuma vai receptoru jutības, kā arī insulīna augšanas faktora deficīta korekcija embrionālā periodā būtiski palielina dzīvildzi. Bet - viss nav tik vienkārši,» saka Dr. Jana Janovska, norādot, ka augšanas hormona injekciju lielākā bīstamība ir to nekontrolēta dozēšana, kas var novest līdz nopietniem simptomiem un dažādu slimību attīstībai. «Ir ļoti svarīgi, ka šādas injekcijas tiek veiktas pie ārsta, pie preventīvās medicīnas speciālista, kurš rūpīgi kontrolē un seko testosterona, estrogēna un augšanas hormona līmenim asinīs. Pretējā gadījumā, to injicējot pašrocīgi un nekontrolēti, var attīstīties perifērā tūska (īpaši rokās, kājās), artrīts, 2. tipa cukura diabēts, arteriālā hipertensija, ateroskleroze, kā arī var sākties anomāla, nekontrolējama iekšējo orgānu augšana.».
