Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Māja

IZLASI: Ēdieni, kas nedara resnu

© depositphotos.com

Ja nepieciešams samazināt vai noturēt zināmās robežās savu ķermeņa masu, parasti nākas īpaši sekot līdzi tam, ko ēdam, pētīt produktu sastāvu un enerģētisko vērtību, kontrolēt porciju lielumu. Par laimi, ir produkti, kurus var atļauties ēst pēc sirds patikas, jo kaloriju tajos nav daudz, toties ir augsts ūdens saturs, organismam vajadzīgie vitamīni un minerālvielas. Un ja vēl produktā ir daudz šķiedrvielu, tas palīdz justies paēdušam, negrēkojot ar pārmērīgu kaloriju patēriņu.

* Zemenes. Lielisks C vitamīna un mangāna avots, ļoti labs šķiedrvielu un joda avots, kā arī labs kālija, B grupas vitamīnu, folskābes, magnija un vara avots. Pateicoties savdabīgajam ogļhidrātu un organisko skābju kompleksam, zemenēm tiek piedēvēta spēja aktivizēt vielmaiņas procesus un līdz ar to atjaunināt organismu. Antioksidanti - polifenoli, kas ir zemenēs, palīdz aizsargāt sirdi un asinsvadus, acis, elpceļus, locītavas no dažādu kaitīgu faktoru ietekmes. 100 gramos zemeņu ir tikai nedaudz vairāk par 30 kcal.

* Gurķi. Plaši pazīstami ar savu lielo ūdens saturu, spēj remdēt slāpes. 100 gramos ir tikai 16 kcal. Dažreiz pret gurķiem ir nicinoša attieksme - tur jau tikai ūdens vien. Tomēr ir arī 3% šķiedrvielu, bet sēkliņās un mizā atrodams betakarotīns, tādēļ labāk gurķus ēst nemizotus.

* Tomāti. Pēdējā laikā vērojama vislielākā interese par tomātos atrodamo spēcīgo antioksidantu likopēnu. Tie ir bagāti ar A vitamīnu, satur arī C un B2 vitamīnu, folskābi, hromu, kāliju. 100 gramos tomātu ir aptuveni 25 kcal.

* Brokoļi. Satur samērā daudz šķiedrvielu, A, C, E un K vitamīnu, kā arī sēra savienojumu sulforafānu, kas izraisījis pētnieku interesi kā varbūtējs vēža profilakses līdzeklis. 100 gramos brokoļu ir aptuveni 33 kcal. Visieteicamākais sagatavošanas veids ir tvaikošana.

* Ziedkāposti. Tāpat kā brokoļi, ir labs šķiedrvielu avots, satur folskābi, C un K vitamīnu, kāliju u.c. Kaloriju pat mazāk nekā brokoļos - 25 kcal 100 gramos.

* Kātu selerijas. Ūdens saturs tajās sasniedz 95%, bet selerijās ir arī kālijs, folskābe, šķiedrvielas, K vitamīns. 100 gramos ir 17 kcal. Selerijas ir viens no tiem produktiem, kuriem mēdz piedēvēt «negatīvu kaloritāti» - tas nozīmē, ka organismam, lai pārstrādātu apēsto produktu, jāpatērē vairāk kaloriju, nekā šajā produktā ir. Vislabāk seleriju kātus ēst svaigus.

* Mellenes. Izdaudzinātas ar savu augsto antioksidantu saturu, no kuriem labi pazīstami un acu veselībai ieteicami ir luteīns un zeaksantīns. Reizēm tiek apgalvots, ka mellenēs antioksidantu ir vairāk nekā jebkuros citos augļos. Tās bagātas ar cinku, satur arī kāliju, mangānu, K, C, A, B un E vitamīnu. 100 grami melleņu dod aptuveni 44 kcal.

* Greipfrūti. 100 gramos greipfrūtu ir aptuveni 42 kcal, organismam tiek gan zināma deva C vitamīna, gan folskābe un dzelzs, turklāt greipfrūtu sastāvā ir vielas, kuras veicina gremošanu un sekmē holesterīna līmeņa pazemināšanos asinīs.

* Salāti. Lapu salāti vai galviņsalāti, tāda vai citāda šķirne - kaloriju ļoti maz, 100 gramos 10-20 kcal. Organismam tiek arī nedaudz folskābes, dzelzs un karotinoīdu.

* Lapu kāposti. 100 gramos ir aptuveni 50 kcal, zināms daudzums šķiedrvielu, kālijs, magnijs, dzelzs, folskābe. Lietojami salātos, iecienīti zaļajos kokteiļos.

* Kazenes. Satur gan C vitamīnu, gan K vitamīnu, gan luteīnu un zeaksantīnu, labvēlīgi ietekmē gremošanu. 100 gramos kazeņu ir aptuveni 45 kcal.