Dārza salāti: Dažus kilogramus vasarā derētu apēst ikvienam

depositphotos.com
  • depositphotos.com
1 / 1

Dārza salāti slapjā vasarā aug labi. Šobrīd tie ir lekni un vitamīniem bagāti, un cenas ziņā pieejami. Pasaulē gadā tiek izaudzēti 24,9 miljoni tonnu dārza salātu, visvairāk – Ķīnā, ASV, Indijā, Spānijā un Itālijā. Arī Latvijas dārzos par salātu trūkumu nevar sūdzēties un kaut vai dažus kilogramus derētu apēst ikvienam.

Aiz latīniskā nosaukuma Lactuca sativa slēpjas liela šķirņu dažādība, katra ar savām iezīmēm. Kultivēto salātu ciltstēvs Lactuca serriola jeb kompasa salāts, kā izrādās, joprojām aug kaut kur savvaļā Eiropā un Āzijā, reizēm manīts arī mūsu pašu zemē. Tas izskatās kā necila nezāle, toties dārza salāti var lepoties ar lielu formu un krāsu nianšu daudzveidību.

depositphotos.com

Senos laikos

Senajā Romā cilvēki ievērojuši, ka salāti veicina gan miegu, gan ēstgribu. Stāsta, ka salāti Romā bijuši ārkārtīgi populāri, ar to audzēšanu nodarbojušās veselas ģimenes. Šos audzētājus saukuši par laturīniem, un vēl šodien Itālijā dzīvojot ļaudis ar tādu uzvārdu. Slavenais ārsts Galēns pats ēdis salātus, lai veicinātu spirdzinošu miegu un pamostos ar skaidru galvu. Aptuveni gadsimtu pirms viņa Rufuss no Efesas gan paudis pretēju atziņu: ka salāti pasliktinot atmiņu un liekot zaudēt domas skaidrību. Šodien, šķiet, nejūtam ne vienu, ne otru iedarbību, pat ja ēdam salātus lielos daudzumos. Savukārt Senajā Ēģiptē salātiem piedēvēta spēja celt vīriešu potenci - uz tādām domām ēģiptiešus vedinājusi salātu baltā piensula un apstāklis, ka salātu stumbrs vienmēr turas taisns.

Kas salātos vērtīgs

Kā jau visi svaigi dārzeņi, salāti mūsu uzturā nodrošina zināmu daudzumu vitamīnu - karotinoīdus, B grupas vitamīnus, C, E un K vitamīnu, kā arī kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu, jodu, cinku, magniju. Augstā hlorofila satura dēļ par ļoti vērtīgiem tiek uzskatīti salāti ar tumši zaļām lapām. Rakstos minēts, ka hlorofils veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos un paaugstina hemoglobīna līmeni asinīs. Tiek apgalvots, ka regulāra salātu ēšana palīdz uzlabot gremošanu, veicina liekā šķidruma izvadīšanu no organisma un palīdz normalizēt holesterīna līmeni. Tautas medicīnā salātu sulu lieto sirds veselības stiprināšanai, bet ārīgi salātu lapas, kas noplaucētas karstā ūdenī un pieliktas ādai vēl siltas, izmanto, lai mazinātu saules apdegumu radītās sekas.

Salātu tipi

Botāniķiem ir viena salātu klasifikācija, audzētājiem otra, kulināriem trešā. Šķirņu nosaukumi, pārceļot no vienas valodas citā, izmainās līdz nepazīšanai, un visu vēl vairāk sarežģī tas, ka vienam salātu veidam var būt dažādi nosaukumi. Par «īstajiem» salātiem daudzi uzskata galviņsalātus, kuriem ir maiga, neitrāla garša, ļoti vispusīgs lietojums - dažādu salātu sastāvā, uz sviestmaizēm, pie karstiem un aukstiem ēdieniem, porciju rotāšanai. Ledus (aisberga) salāti ir vismaigākie un mazkaloriskākie. Pateicoties ļoti augstam ūdens saturam, tie nav rūgti. Galviņa stingra, blīvuma ziņā atgādina kāpostgalvu. Kruzuļaino lapu salāti ir smalki, smaržīgi un dekoratīvi. Tie ir arī ātraudzības rekordisti. Pasaulē lielākās salātu galvas nāk tieši no šīm šķirnēm, dažas pat pārsniegušas desmit kilogramu svaru. Romas salāti, saukti arī par Kosas salātiem, salīdzinājumā ar citiem ir pikantāki, labi sader ar gaļas un zivju ēdieniem, tiek izmantoti Cēzara salātiem. Lapas vidū ir izteikta dzīsla, kuru dažkārt iesaka nelietot, jo var būt rūgtena un pasīksta. Toties rūgteni salāti ir bagātāki ar antioksidantiem. Šos salātus atšķirībā no pārējiem pirms uzglabāšanas ledusskapī ieteicams nomazgāt un nosusināt. Batāvijas salāti ir vidēji blīvi, vidēji kraukšķīgi, universāli lietojami, samērā viegli audzējami un labi pacieš vasaras karstumu, nekļūdami rūgti.

Kārtīgi jāmazgā

Pat ja salāti nāk no pašu dārza, kur nav lietotas ķimikālijas augu aizsardzībai, augsnē mīt pietiekami daudz mikroorganismu, kas var izraisīt infekcijas, uz lapām var būt parazītu oliņas, nemaz nerunājot par kukainīšiem, gliemežiem utt. Daži kulināri iesaka salātus noskalot zem tekoša ūdens, tad uz vienu stundu iegremdēt vieglā sālsūdenī, pēc tam atkal skalot, notecināt un nosusināt, vai arī ūdenim pievienot nedaudz etiķa, lai efektīvāk iznīcinātu mikrobus. Citi to uzskata par pārmērību. Arī salātus, kas nopērkami veikalos fasētā veidā un ir mazgāti, labāk tomēr pārmazgāt.

Kā salātus apģērbt

Ir vienkārši sajaukt salātus ar krējumu vai rūgušpienu pēc vecmāmiņas modes. Šodien gan, bēgot no kalorijām, daudzi krējumu aizstāj ar kefīru vai jogurtu, pat paniņām. Daža kundzīte Ulmaņlaikos turējusi virtuvē nerūsošā tērauda šķēres īpaši salātiem un griezusi tos smalki, smalki, tā apliecinot savu čaklumu un rūpību. Šodien nostāja pret svaigu dārzeņu pārmērīgu graizīšanu ir negatīva.

Ja iznāk ilgāku laiku ēst viena un tā paša veida salātus, garšu var dažādot, ik reizi pievienojot citu mērci. Neliela taukvielas, piemēram, olīvu eļļas, piedeva ne vien uzlabo salātu garšu, bet arī padara organismam pieejamākas atsevišķas uzturvielas. Taču jāatrod saprātīgs kompromiss, lai salāti no veselīga un mazkaloriska ēdiena nepārtaptu kaloriju «bumbā». Piemēram, var gatavot mērci ar svaigu baziliku un balzametiķi, pievienojot olīvu eļļu, medu un garšvielas; mērci ar citronu sulu un ķiplokiem; ar zemenēm, laimu sulu; piparmētrām u. c.

***

Receptes

Tītaru gaļas uzkoda salātu lapās

Sastāvdaļas:

• 12-14 lielas salātu lapas

• 60 g rīsu nūdeļu

• 100 g sēņu

• 3 tējkarotes augu eļļas

• 5 jaunie sīpoli ar lokiem

• 500 g maltas tītaru gaļas

• 15 g svaiga ingvera

• 3 ķiploku daiviņas

• 3 ēdamkarotes sojas mērces

• 2 ēdamkarotes medus

• 1 ēdamkarote rīsu etiķa

• 1 tējkarote sezama eļļas

• 1 tējkarote smalki rīvētu apelsīna miziņu

• 1 rīvēts burkāns

• sauja lobītu sālītu zemesriekstu

• saldā čili mērce

Pagatavošana:

Katliņā uzvāra divas glāzes ūdens, ieliek rīsu nūdeles, izvāra gatavas, noskalo aukstā ūdenī, labi notecina un atliek malā. Pannā lej tējkaroti eļļas, uzkarsē, pievieno sagrieztas sēnes un izcep mīkstas, izņem no pannas, tajā lej atlikušo augu eļļu, maisot cep malto gaļu, līdz tā zaudē savu rozā krāsu, pievieno sīki sagrieztus sīpolus ar lokiem, sakapātu ingveru un sakapātus ķiplokus, maisot karsē vienu minūti, pēc tam pievieno sagatavotās sēnes, sojas mērci un medu, kārtīgi samaisa un vēl brīdi karsē. Noņem no uguns, pievieno rīsu etiķi, sezama eļļu un apelsīnu miziņas, vēlreiz samaisa. Lēzenos porciju šķīvīšos ieklāj salātlapas, uz tām kārtām liek pagatavoto tītaru gaļas masu, rīsu nūdeles, rīvētos burkānus, uzkaisa zemesriekstus. Atsevišķā traukā pasniedz čili mērci.



Komentāri [0]

 

Māja Vairāk >

Kaut kas traks!