Pe­lē­ju­ms uz sie­nām. Ko iesākt?

Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency
  • Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency
1 / 1

Dau­dzi cil­vē­ki sa­vā mā­jok­lī sa­ska­ras ar ne­pa­tī­ka­mu pro­blē­mu – pe­lē­ju­mu uz sie­nām. Pir­ma­jā mir­klī var šķist, ka tas nav ne­kas no­pietns, ta­ču ie­dzi­ļi­no­ties kļūst skaidrs, ka māj­vie­tas saim­nie­kiem tas var sa­gā­dāt ne­pa­tik­ša­nas nā­kot­nē.

Pe­lē­jums ir da­žā­du vei­du mik­ro­sko­pis­kas sē­nī­tes, kas iz­pla­tās ar spo­rām, tik­līdz tām ro­das lab­vē­lī­gi ap­stāk­ļi - mit­rums, sil­tums un slik­ta ven­ti­lā­ci­ja tel­pā. Tās pār­vie­to­jas pa gai­su tā plūs­mas ie­tek­mē. Tel­pās spo­ras var ie­nest vien­kār­ši - gan ar ap­aviem, gan ar ap­ģēr­bu, kam ir bi­ju­si sa­skar­sme ar pe­lē­ju­ma sē­nī­tēm, ta­ču tām ne­lab­vē­lī­gos ap­stāk­ļos pe­lē­ju­ma spo­ras ne­at­tīs­tī­sies. Pirms uz­sāk cī­ņu ar pe­lē­ju­mu, sva­rī­gi no­skaid­rot tā ie­mes­lus, lai tad ķer­tos pie ap­ka­ro­ša­nas ar pre­tpe­lē­ju­ma lī­dzek­ļiem, jo, cī­no­ties ti­kai ar se­kām, ne­vis cē­lo­ņiem, pe­lē­jums uz sie­nām pēc kā­da lai­ka ra­dī­sies no jaun­a.

Pa­lie­li­nāts mit­rums gai­sā

Vis­bie­žāk pe­lē­jums uz sie­nām ro­das tad, ja va­sa­rā bie­ži līst, arī ru­de­nī, kad ir drēgns un mitrs laiks. Tas iz­skaid­ro­jams ar pa­ze­mi­nā­tu tem­pe­ra­tū­ru un pa­lie­li­nā­tu gai­sa mit­ru­mu, ku­ra ie­tek­mē bie­ži ro­das kon­den­sāts uz iekš­sie­nām. Bie­žāk pe­lē­jums ro­das is­ta­bās, kas at­ro­das mā­jas ār­ējos stū­ros, jo ār­ējie stū­ri ir se­viš­ķi pa­kļau­ti pa­ze­mi­nā­tas tem­pe­ra­tū­ras ie­tek­mei. Arī van­nas is­ta­bās var no­vē­rot šo ne­pa­tī­ka­mo pa­rā­dī­bu, ta­ču tas jau ir vai­rāk sais­tīts ar pa­aug­sti­nā­tu mit­ru­mu, kad kar­stais tvaiks maz­gā­ša­nās lai­kā kon­den­sē­jas uz auk­stas sie­nas. Se­viš­ķi pro­ble­mā­tis­ki tas ir, ja van­nas­is­ta­bai ir ne­sil­ti­nā­ta ār­sie­na. Tā­pat pe­lē­jums mēdz bie­ži vei­do­ties flī­žu šu­vēs. Ša­jā ga­dī­ju­mā vē­lams flī­žu šu­ves ap­strā­dāt ar pe­lē­ju­ma no­ņem­ša­nas lī­dzek­ļiem, pie­mē­ram, Düfa Schim­me­len­tfer­ner. Pe­lē­ju­mu var iz­rai­sīt arī pā­rāk blī­va lo­gu kon­struk­ci­ja. Plast­ma­sas lo­gus ie­spē­jams blī­vi no­slēgt, tā­pēc līdz mi­ni­mu­mam caur tiem tiek sa­ma­zi­nā­ta gais­ma plūs­ma, bet tel­pā pa­aug­sti­nās tem­pe­ra­tū­ra un mit­rums. Daž­kārt iekš­tel­pās ir slik­ta gai­sa cir­ku­lā­ci­ja, tel­pas ne­tiek vē­di­nā­tas - tas arī vei­ci­na pe­lē­ju­ma ra­ša­nos uz sie­nām. Diem­žēl ne­pre­ci­zi­tā­tes būv­nie­cī­bas teh­no­lo­ģi­ju ie­vē­ro­ša­nā var sek­mēt šīs pro­blē­mas at­tīs­tī­bu. Bie­ži pe­lē­jums ro­das ve­cās ēkās, jo ta­jās ir slik­ta hid­ro­izo­lā­ci­ja, se­viš­ķi ja ir no pa­ma­tiem kāp­jošs mit­rums, ku­ra ie­tek­mē uz sie­nām vei­do­jas sā­ļi. Ie­spē­ja­ma sā­ļu un pe­lē­ju­ma kom­bi­nā­ci­ja. Ša­jā ga­dī­ju­mā cī­nī­ties ar pe­lē­ju­mu ir ilg­stošs, darb­ie­til­pīgs un dārgs pro­cess.

Sē­nī­tes ap­draud ve­se­lī­bu

Lai tel­pās no­dro­ši­nā­tu at­bil­sto­šu mit­ru­ma lī­me­ni, sva­rī­ga ir gai­sa tem­pe­ra­tū­ra - tai jā­būt ap­mē­ram 18 līdz 20 grā­di. Nor­māls mit­rums tel­pās ir 45 līdz 60 pro­cen­ti. Ja tas ir lie­lāks, tiek no­dro­ši­nā­ti lab­vē­lī­gi ap­stāk­ļi, lai mit­rums kon­den­sē­tos uz auk­stām virs­mām. Pe­lē­jums, kas vei­do­jas uz mit­rām sie­nām, ne ti­kai bo­jā ēkas vi­zu­ālo iz­ska­tu un kon­struk­ci­ju iz­tu­rī­bu, bet arī ne­ga­tī­vi ie­tek­mē cil­vē­ka ve­se­lī­bu - iz­rai­sa da­žā­das sa­slim­ša­nas, aler­ģi­ju. Ja tas ilg­sto­ši ne­tiek no­vērsts, ve­se­lī­bas pro­blē­mas var būt ļo­ti no­piet­nas. Sē­nī­tēm mēdz būt tok­sis­ka, aler­ģis­ka un pat kan­ce­ro­gē­na ie­tek­me. Pe­lē­ju­ma sē­ņu ie­dar­bī­bas re­zul­tā­tā var ras­ties as­tma, aug­šē­jo el­po­ša­nas ce­ļu sa­slim­ša­nas, sauss kle­pus, gal­vas­sā­pes. Ir pe­lē­ju­mu vei­di, kas iz­da­la kan­ce­ro­gē­nas vie­las, iz­rai­sot ak­nu un plau­šu vē­zi. Īpa­ši kai­tīgs pe­lē­jums ir bēr­niem, ve­ciem cil­vē­kiem, grūt­nie­cēm un tiem, kam ir pa­ze­mi­nā­ta imu­ni­tā­te.

Caur­vējš pa­līdz pret pe­lē­ju­mu

Lai no­vēr­stu sie­nu pe­lē­ša­nu, jā­veic vir­kne pa­sā­ku­mu. Vis­pirms sva­rī­gi veikt ār­sie­nu sil­ti­nā­ša­nu, ja tas ir ie­spē­jams, sie­nas jā­at­brī­vo no pe­lē­ju­ma, tās no­maz­gā­jot un iz­žā­vē­jot. Sie­nas var iz­žā­vēt, iz­man­to­jot kar­stā gai­sa ģe­ne­ra­to­ru (pū­tē­ju), bet vis­la­bāk kvar­ca lam­pu, kas iz­nī­ci­nās sē­nī­šu spo­ras ap­me­tu­ma slā­ņos, ne ti­kai virs­kār­tā, bet arī gai­sā. Kad sie­na ir iz­žā­vē­ta, tā jā­aps­trā­dā ar fun­gi­cī­da šķī­du­mu, pie­mē­ram, Düfa Sanierlösung. Ne­drīkst aiz­mirst, ka tel­pas ir jā­vē­di­na. Ja tel­pas ir la­bi ap­ku­ri­nā­mas un re­gu­lā­ri tiek vē­di­nā­tas, tad pe­lē­ša­nas ie­spē­jas tiek ie­ro­be­žo­tas. Vā­cu zi­nāt­nie­ki ir se­ci­nā­ju­ši, ka pa­rei­zi ir vē­di­nāt, ne­vis past­āvī­gi tu­rēt at­vēr­tas ven­ti­lā­ci­jas šah­tas, caur ku­rām iz­iet gai­sā sil­tums, - trīs līdz četr­as rei­zes die­nā uz piec­ām līdz piec­pa­dsmit mi­nū­tēm, ra­dot caur­vē­ju tel­pās. Tā­dā vei­dā no­tiek strau­ja gai­sa ap­mai­ņa, sa­vu­kārt sil­tu­mi­ner­tās tel­pu sie­nas ne­pa­spēj at­dzist. Svai­gais gaiss sa­vu­kārt pēc lo­gu aiz­vēr­ša­nas uz­silst sa­mē­rā ātr­i. Tā­dē­jā­di tiek ie­tau­pī­ta sa­mē­rā dār­gā sil­tum­ener­ģi­ja. Ide­āli, ja var at­ļau­ties mā­jās ie­bū­vēt gai­sa re­ku­pe­rā­ci­jas ie­kār­tas, kas sa­ma­zi­na sil­tu­ma zu­du­mus, past­āvī­gi vē­di­not tel­pas. Pe­lē­ju­ma pro­fi­lak­sei ir no­de­rī­gi arī pe­lē­ju­mu ka­vē­jo­ši ap­da­res ma­te­ri­āli, pie­mē­ram, spe­ci­ālas krā­sas mit­rām tel­pām, ku­ru sa­stā­vā eso­šie fun­gi­cī­di ka­vē pe­lē­ju­ma vei­do­ša­nos uz virs­mas, pie­mē­ram, Düfa Schim­mels­chut­zfar­be. Tā­pat ir ie­spē­jams pie­vie­not jeb­ku­rām dis­per­si­jas krā­sām pie­de­vas, kas ka­vē pe­lē­ju­ma vei­do­ša­nos - Düfa Schim­mel­stop.

Arī uz ēku ār­ējām sie­nām var vei­do­ties pe­lē­jums, ta­ču bie­žāk tās ir sū­nas un aļ­ģes. Li­kum­sa­ka­rī­gi, ka tās vei­do­jas ēkas zie­me­ļu pus­ē vai vie­tās, ko pil­nī­bā aizē­no lie­li ko­ki vai ci­tas ēkas. Ak­tu­āla ir kļu­vu­si ēku sil­ti­nā­ša­na un ar to sais­tī­tās pro­blē­mas. Sil­ti­nā­tu ēku sil­tu­ma at­de­ve ir ļo­ti zem­a, ār­sie­nu virs­ma ne­uz­silst. Ja mū­su vē­sa­jām nak­tīm se­ko sau­lai­na die­na, zie­me­ļu pus­ē vai ēnā eso­šā ār­sie­na pa­liek auk­sta. Sil­tais un mit­rais gaiss kon­den­sē­jas uz auk­stās virs­mas, pa­da­rot to mit­ru un garš­īgu gan pe­lē­ju­ma sē­nī­tei, gan sū­nām un aļ­ģēm. Ša­jos ga­dī­ju­mos var lī­dzēt ti­kai virs­mas ap­strā­de ar fun­gi­cī­du šķī­du­mu, pie­mē­ram, Düfa Sanierlösung un tam se­ko­jo­ša krā­so­ša­na ar fun­gi­cī­dus un al­gi­cī­dus sa­tu­ro­šām fa­sā­des krā­sām.

In­te­re­san­ti zi­nāt

* Ma­ķe­do­ni­jas Alek­sandrs, zi­not par pe­lē­ju­ma strau­jo iz­pla­tī­bu, pa­vē­lē­ja ie­smē­rēt ku­ģu mas­tu ko­ka pā­ļus un ap­šu­vu­mu ar olīv­eļ­ļu.

* Pirm­ās zi­ņas par pe­lē­ju­mu pa­rā­dī­ju­šās jau Bī­be­lē. Glāb­jo­ties no pe­lē­ju­ma se­kām, šķirsts ie­dar­vots.

* Pēt­nie­ki, kas 20. gad­sim­ta 20. ga­dos no­kļu­va ne­skar­ta­jās Se­nās Ēģip­tes fa­ra­ona Tu­tan­ha­mo­na ka­pe­nēs, no­mi­ra cits pēc ci­ta. Vi­ņu nā­ve ti­ka sais­tī­ta ar lās­tu se­na­jam fa­ra­onam. Vē­lāk no­skaid­ro­jās, ka at­ras­tās mū­mi­jas drē­bēs dzī­vo­ja pe­lē­ju­ma sē­nī­tes viens no paš­iem bīs­ta­mā­ka­jiem tās vei­diem.

Sa­ga­ta­vots sa­dar­bī­bā ar Mef­fert Bal­ti­ca UAB

Komentāri [7]

 
debilitis- mek mek
A mozsh - taas pelejuma senites varetu marinet tapat lidzigi kaa shampinjonus un citas senes kuras ari svaigas nevar lietot - un sanaktu vel viens riktigs labums
13.jūlijs, 20:35 Atbildēt
nezinatajs
Pelejums rodas no mitruma - un taalaak atliek secinat- no kaa mitrums rodas -bet bloka maajaas taa laikam ir diezgan reta paradiba( ja vien netur aarpusee spraugas nesacementeetas ) bet talakais jau laikam passaprotami
13.jūlijs, 20:09 Atbildēt
Aija
Ir skaidrs, ka strādājot 9-18 algotu darbu neko nenopelnīsi, knapi sanāks dzīvošanai - samaksāsi par īri, nopirksi pārtiku un atkal gaidi algu, varbūt starplaikā atļaujoties kādu mazu prieciņu. Ne visi var atļauties, maksājot uzreiz, nopirkt salonā jaunu telefonu, datoru, auto, uzturēt sev krāšņu sievieti. Pievienojies cilvēkiem, kas pārvalda savu veiksmi! goo.gl/MsyJs7
13.jūlijs, 8:22 Atbildēt
Skatīt visus 7 komentārus >

Māja Vairāk >

Kaut kas traks!