NOSKAIDRO, kad vislabāk stādīt zemenes un kā to pareizi darīt

f64
  • f64
1 / 1

«Zemenes ir augs, ko var stā­dīt vi­su se­zo­nu, ta­ču jā­ska­tās, kad ir pie­e­ja­mi stā­di. Nav ie­tei­cams dēs­tīt ļo­ti ag­ri pa­va­sa­rī un pā­rāk vē­lu ru­de­nī,» sa­ka Pū­res dārz­ko­pī­bas pē­tī­ju­mu cen­tra pēt­nie­ce Val­da Lau­ga­le. Ze­me­nes var dro­ši stā­dīt au­gus­tā. Ja nā­ka­ma­jā ga­dā vē­las la­bu kop­ie­vā­ku­mu, bet vis­la­bāk bū­tu bi­jis šo dar­bu pa­veikt jau jū­li­jā. Pa­ras­ti ša­jā mē­ne­sī jau­nie stā­di­ņi nav pa­gu­vu­ši ap­sak­ņo­ties. Lai sak­nī­tes ie­gū­tu, ze­me­nes jā­au­dzē spe­ci­ā­li seg­ta­jās pla­tī­bās tie­ši šim no­lū­kam, jā­pi­ķē po­di­ņos, lai ap­sak­ņo­tos. Ie­stā­dot vē­lāk – sep­tem­brī, ne­būs tik ba­gā­ta ra­ža, tur­klāt var ga­dī­ties, ka ze­me­nes slik­tāk pār­zie­mos, ja ne­pa­gūs ie­sak­ņo­ties.

Dau­dzi dārz­kop­ji pēc ogu no­la­sī­ša­nas no­griež ze­me­nēm vi­sas la­pas. Tā ir gan ēr­tāk iz­ra­vēt, gan pie rei­zes var iz­nī­dēt kai­tēk­ļus. Tas jā­da­ra lai­kus, lai līdz ru­de­nim dēs­ti pa­gū­tu iz­dzīt jau­nās la­pi­ņas. Šā­du me­to­di - vi­su la­pu no­pļau­ša­nu - prak­ti­zē arī liel­ra­žo­ša­nā.

Da­žā­dos no­va­dos

«Zemenēm vis­pie­mē­ro­tā­kā ir smilš­mā­la vai māl­smilts aug­sne, lai nav vieg­la smilts un tīrs māls. Prin­ci­pā jeb­ku­rā Lat­vi­jas no­va­dā var at­rast šai kul­tū­rai pie­mē­ro­tu ze­mi. Pro­tams, daudz at­ka­rīgs no kop­ša­nas - no mēs­lo­ša­nas, lais­tī­ša­nas, au­gu aiz­sar­dzī­bas lī­dzek­ļu lie­to­ša­nas. Pirms stā­dī­ša­nas jā­no­vēr­tē, cik aug­lī­ga ir aug­sne, vai lauks nav pā­rāk no­pli­ci­nāts. Bū­tu la­bi ie­strā­dāt kā­du no or­ga­nis­ka­jiem mēs­lo­ju­miem: zaļ­mēs­lo­ju­mu vai arī kūts­mēs­lus. Ja var da­būt kūts­mēs­lus, la­bāk der no­stā­vē­ju­šies, ne­vis svai­gi. Tā­dus var ie­strā­dāt aug­snē, ja stā­dī­ju­mus ie­rī­kos nā­ka­ma­jā ga­dā. Ie­strā­dā­jot zaļ­mēs­lo­ju­mu, va­ja­dzēs no­gai­dīt kā­das trīs ne­dē­ļas, ka­mēr tas ze­mē pa­gūst sa­da­lī­ties,» ie­sa­ka Val­da Lau­ga­le.

Tie saim­nie­ki, ku­ri ne­var da­būt nedz kūts­mēs­lus, nedz arī zaļ­mēs­lo­ju­mu, var iz­man­tot kom­plek­so mēs­lo­ju­mu. To ie­tei­cams iz­man­tot na­ba­dzī­gām aug­snēm, der tā­di, kas pa­re­dzē­ti spe­ci­ā­li ze­me­nēm vai dārz­ko­pī­bas kul­tū­rām.

Pret kai­tēk­ļiem un sli­mī­bām

Vēl liet­de­rī­gi jau ta­gad at­ce­rē­ties, ka, lai iz­vai­rī­tos no pe­lē­kās pu­ves, ze­me­ņu stā­dī­ju­mi jā­mig­lo zie­dē­ša­nas sā­ku­mā. Kad aiz­me­tī­sies pir­mās ogas, būs daudz par vē­lu.

Lat­vi­jā re­ģis­trē­tie pre­pa­rā­ti ir sig­nums, svičs un su­mi­leks. Maz­dār­zi­ņu īpaš­nie­ki brī­vi var ie­gā­dā­ties vie­nī­gi su­mi­le­ku. Su­mi­lek­su smi­dzi­na zie­dē­ša­nas sā­ku­mā, kad at­vē­ru­šies 20 pro­cen­ti zie­du, un pro­ce­dū­ru at­kār­to pēc 7-14 die­nām.

Ze­me­ņu zie­dus ap­draud arī sme­cer­nie­ki. Tie no­kož zie­dus, aiz­ko­žot kā­ti­ņus, un tad zie­di no­lūst. Lat­vi­jā re­ģis­trē­ti in­sek­ti­cī­di de­cis, kes­taks, fas­taks, su­mi-al­fa, kas no­der ne ti­kai pret sme­cer­nie­kiem, bet arī gan­drīz pret vi­siem kai­tēk­ļiem, kas ie­kā­ro iz­sūkt vai ap­grauzt ze­me­ņu stā­dus un to zie­dus.

Sme­cer­nie­kiem ļo­ti ne­pa­tīk sku­ju smar­ža, tā­pēc no­de­rī­gi būs sku­ju mil­ti, ko iz­kai­sa do­bēs. Ne­daudz pa­līdz skuj­ko­ku zāģ­skai­das. Ze­me­ņu stā­dī­ju­mus pos­tīt kā­ro arī ze­me­ņu ēr­ce un tīk­lēr­ce. Pret tām ir grū­ti cī­nī­ties. Maz­dār­zi­ņu īpaš­nie­kiem vie­nī­gie iz­man­to­ja­mie lī­dzek­ļi ir sē­ra pre­pa­rā­ti, ta­ču tie vai­rāk ie­dar­bo­jas uz tīk­lēr­ci. Pret ēr­cēm da­ļē­ji pa­līdz la­pu ap­pļau­ša­na, ku­ras gan tū­līt jā­aiz­vāc no lau­ka.

LAI BŪTU LABAS ZEMENES

* Ze­me­nes var stā­dīt vi­su se­zo­nu, bet pie­mē­ro­tā­kais laiks - jū­li­ja bei­gas, au­gusts.

* At­ka­rī­bā no šķir­nes mū­su ap­stāk­ļos pir­mās ogas ie­nā­kas jū­ni­ja bei­gās (pē­dē­jos ga­dos jau jū­ni­ja vi­dū), bet lie­lais ra­žas laiks ie­stā­jas jū­li­jā.

* Tū­līt pēc ra­žas no­vāk­ša­nas maz­dār­zi­ņos ie­sa­ka no­pļaut la­pas, lai tik­tu va­ļā no tīk­lēr­ces, sli­mī­bām.

* Pret pe­lē­ko pu­vi ze­me­nes zie­dē­ša­nas sā­ku­mā jā­ap­smi­dzi­na. Maz­dār­zi­ņu īpaš­nie­ki var šim no­lū­kam iz­man­tot

Komentāri [0]

 

Māja Vairāk >

Kaut kas traks!