Sā­pī­gās as­tes kau­la pro­blē­mas. Ko darīt, kā ārstēt?

F64
  • F64
1 / 1

Kurš gan sa­vu rei­zi nav sa­si­tis as­tes kau­la ap­vi­du, pa­krī­tot uz pēc­pu­ses? Šķiet, ka gan jau sā­pes pēc kā­da lai­ka pār­ies pa­šas no se­vis. Bet ja ne – jā­ie­dzer kā­das tab­le­tes. Tā sprie­žam mēs pa­ši, un ga­dās, ka tā spriež arī ģi­me­nes ār­sti. «Ja sā­pes as­tes kau­la ap­vi­dū tur­pi­nās di­vas ne­dē­ļas un il­gāk, ir jā­mek­lē ci­ti ce­ļi, kā šo pro­blē­mu ri­si­nāt,» sa­ka mu­gur­kau­la ķi­rurgs Ar­tis Gul­bis. «Reizēm, īpa­ši jau­niem cil­vē­kiem, ir ļo­ti grū­ti ap­tvert, ka arī vien­kāršs kri­tiens uz di­be­na spēj ra­dīt hro­nis­kas un ilg­sto­šas sā­pes, kas ar lai­ku var pat mai­nīt cil­vē­ka rak­stu­ru; viņš kļūst ner­vozs, vieg­li aiz­ska­rams, pa­rā­dās nei­ro­zes pa­zī­mes un ģi­me­nes ārsts pa­pil­dus ci­tiem me­di­ka­men­tiem no­zī­mē arī an­ti­dep­re­san­tus. Ne­kā­dā ga­dī­ju­mā šīs sā­pes ne­va­ja­dzē­tu ie­laist ilg­sto­ši.»

Ana­to­mis­kā uz­bū­ve

«Astes kauls sa­stāv no 3-5 at­se­viš­ķiem kau­li­ņiem, kas sa­vie­no­ti ar skrim­slī­šiem,» stās­ta A. Gul­bis. «Bēr­niem ap­tu­ve­ni līdz des­mit ga­du ve­cu­mam tā ir ļo­ti elas­tī­ga skrim­šļo­ta struk­tū­ra, tā­pēc vi­ņiem šā­di kri­tie­ni pa­iet bez pa­lie­ko­šām se­kām. Bet, sā­kot ap­tu­ve­ni no 18-20 ga­du ve­cu­ma, tas jau var at­stāt sma­gā­kas se­kas. Pats kau­liņš ir kā trīs­stū­rī­tis, ku­ram vir­sot­ne vēr­sta uz le­ju un pa­mat­ne - uz aug­šu. Šī at­bal­sta vir­sma, kas sa­gla­bā­ju­sies kā ru­di­ments no dzīv­nie­ku pa­sau­les, ir tik lie­la, ka skrim­šļa bo­jā­ju­ma ga­dī­ju­mā nav sa­ķe­res vie­tas ar krus­ta kau­lu, kur iz­vei­dot til­ti­ņus un sa­dzie­dēt vi­su at­kal ko­pā, tā­pēc tas diem­žēl ne­sa­aug pats no se­vis.

At­ska­to­ties vēs­tu­rē, re­dzam, ka as­tes kau­la pro­blē­mas, sāp­ju iz­cel­ša­nās ie­mes­lus un ie­spē­ja­mos ār­stē­ša­nas vei­dus me­di­cī­na sā­ka pē­tīt un ap­rak­stīt 17. gad­sim­tā, bet ti­kai 19. gad­sim­ta vi­dū tam sā­ka no­piet­nāk pie­vērst uz­ma­nī­bu.»

Sie­vie­tēm - piec­reiz bie­žāk

Po­pu­lā­ci­jā ko­pu­mā no šīs pro­blē­mas cieš 1% ie­dzī­vo­tā­ju, sie­vie­tēm tā sa­sto­pa­ma pie­cas rei­zes bie­žāk ne­kā vī­rie­šiem. Tas sais­tīts ar ana­to­mis­kām īpat­nī­bām. Sie­vie­tēm ie­gur­nis ir ne­daudz pla­tāks un īsāks, līdz ar to as­tes kauls ir kā pē­dē­jais ga­la­punkts mu­gur­kau­la struk­tū­rai, tā­pēc tas bie­žāk cieš, pa­krī­tot uz di­be­na vai sa­ņe­mot trie­cie­nu. Vī­rie­tim ie­gur­nis ir šau­rāks un ga­rāks, as­tes kauls no­vie­tots tā kā co­ko­lā, un, lai to sa­vai­no­tu, jā­būt ļo­ti spe­ci­fis­kai tie­šai trau­mai, pie­mē­ram, brau­cot ar spor­ta ve­lo­si­pē­du, avā­ri­jās, kri­tie­nos no aug­stu­ma, kad tiek sa­ņemts trie­ciens tie­ši pa as­tes kau­lu.

Trīs gal­ve­nie cē­lo­ņi, kas iz­rai­sa sā­pes un ci­tas pro­blē­mas as­tes kau­la ap­vi­dū, pa­ma­tā at­tie­cas uz sie­vie­tēm. Pir­mais ir tie­ša trau­ma, vis­bie­žāk tā ir pa­slī­dē­ša­na, ejot le­jup pa kāp­nēm, slē­po­jot u. c. Bie­ži vien trau­ma ir bi­ju­si sa­mē­rā sen, bet ar lai­ku sā­pes sāk pa­kā­pe­nis­ki iz­pla­tī­ties uz ie­gur­ni vai jos­tas da­ļu.

As­tes kauls tiek bo­jāts arī dzem­dī­bās. Ir zi­nāms, ka dzem­dī­bu pro­ce­sā sie­vie­tēm bie­ži no­tiek da­žā­di mīk­sto au­du bo­jā­ju­mi, plī­su­mi; mēdz ciest viss sai­šu apa­rāts, kas ir ie­gur­nī, un pro­blē­mas var skart arī as­tes kau­lu. Vis­bie­žāk ša­jos ga­dī­ju­mos ne­no­tiek lū­zums, bet tā sau­ca­mā sub­luk­sā­ci­ja - pa­mež­ģī­jums vai mež­ģī­jums, skrim­šļa bo­jā­jums, kas arī pēc tam ra­da sā­pes.

Tre­šais cē­lo­nis ir tā dē­vē­tās idi­o­pā­tis­kās sā­pes jeb ne­skaid­ras iz­cel­smes sā­pes, kas ir sais­tī­tas ar da­žā­dām mus­ku­ļu un sai­šu īpat­nī­bām. Acīm­re­dzot to ie­tek­mē arī dzī­ves­veids, pie­mē­ram, sē­došs darbs, kad ie­gur­nim nav pie­tie­ka­mi daudz kus­tī­bu, tā­pēc sai­šu apa­rāts ie­kaist un pa­rā­dās arī sā­pes as­tes kau­la ra­jo­nā.

Pa­ma­tā - ie­kai­sums

«Hroniskām sā­pēm pa­ma­tā ir ie­kai­sums,» skaid­ro A. Gul­bis. «Krusta kauls un as­tes kauls nav īpa­ši no­segts ar mus­ku­ļiem un sai­šu struk­tū­rām, va­rē­tu pat teikt - šie kau­li at­ro­das tie­ši zem ādas. Krus­ta kauls ir ļo­ti stiprs ele­ments, bet as­tes kauls - vieg­li bo­jā­jams, ta­ču bo­jā­jums ne­ra­da ne­kā­das vi­zu­ā­las iz­mai­ņas. Pro­tams, brī­dī, kad tur ir asins­iz­plū­dums vai no­brā­zums, tas ir re­dzams, bet lie­lā­ko­ties šīs vi­sas pro­blē­mas iz­pau­žas uz iekš­pu­si. Ir ga­dī­jies sa­stapt pa­cien­tus, kam jau vei­do­jas ie­kai­su­mi ap tais­no zar­nu, arī gi­ne­ko­lo­ģis­ki ie­kai­su­mi. Iz­pla­tī­tā­kās sū­dzī­bas ir sais­tī­tas ar sē­dē­ša­nu, kas ra­da sā­pes un dis­kom­for­tu; ir grū­ti no­sē­dēt vie­nā po­zā, jā­gā­ze­lē­jas no vie­nas pu­ses uz ot­ru, nā­kot­nē var ras­ties sā­pes arī jos­tas da­ļā. Sie­vie­tēm pa­rā­dās sā­pes dzi­mum­at­tie­cī­bu lai­kā, un tā ir ļo­ti lie­la pro­blē­ma, ir sā­pes arī vē­de­ra iz­e­jas vai uri­nā­ci­jas lai­kā. Tas tā­pēc, ka vei­do­jas ie­kai­sums ap tais­no zar­nu, tur­pat ir arī urī­niz­vad­ka­nāls, tas tiek kai­ri­nāts un ra­da iz­teik­tas sā­pes. Bie­ži šie pa­cien­ti tiek sū­tī­ti gan pie prok­to­lo­ga, gan pie uro­lo­ga vai gi­ne­ko­lo­ga, lai at­ras­tu sāp­ju ie­mes­lu, bet bei­gās tiek kon­sta­tēts, ka vi­si šie or­gā­ni ir ve­se­li, sā­pes ir ģe­ne­rē­ju­šās il­gā­kā pe­ri­o­dā pēc kā­das trau­mas, ku­rai pa­ma­tā ir bi­ju­šas as­tes kau­la pro­blē­mas. Ja arī pa­cien­ti mē­ģi­na dak­te­rē­ties pa­ši, iz­man­to­jot da­žā­da vei­da sil­dī­ša­nas, pi­pa­ru vai si­nep­ju plāk­ste­rus vai kar­sē­ša­nos pir­tī, tad vi­ņi to ļo­ti āt­ri at­met, jo hro­nis­ka ie­kai­su­ma ga­dī­ju­mā pēc šā­dām ma­ni­pu­lā­ci­jām vi­sas sā­pes ti­kai pa­stip­ri­nās.»

Ār­stē­ša­na

«Manā ska­tī­ju­mā pir­mais la­bā­kais va­ri­ants, lai pa­lī­dzē­tu pa­cien­tam ar sā­pēm as­tes kau­la ap­vi­dū, ir sve­cī­tes, ko ie­va­da tais­na­jā zar­nā,» stās­ta ārsts. «Taisnās zar­nas ap­asi­ņo­ša­na ir spe­ci­fis­ka; ir ie­spē­jams efek­tī­vi ie­dar­bo­ties uz ner­vu ga­liem, kas at­ro­das ša­jā zo­nā, un ļo­ti bie­ži no­vē­ro­ja­ma diez­gan āt­ra uz­la­bo­ša­nās. Ja sā­pes sa­gla­bā­jas il­gāk par di­vām ne­dē­ļām, ne­maz ne­ru­nā­jot par pā­ris mē­ne­šiem, tad va­ja­dzīgs cits ri­si­nā­jums. Vēl pirms 10-15 ga­diem trau­mē­to as­tes kau­lu mē­ģi­nā­ja ma­nu­ā­li caur tais­no zar­nu re­po­nēt - no­likt vie­tā. Vei­ca arī da­žā­das blo­kā­des, to­mēr jā­teic, ka ne­vie­na no šīm me­to­dēm ilg­ter­mi­ņā nav at­tais­no­ju­sies. Ir arī mē­ģi­nā­ju­mi ci­tās bla­kus­e­so­ša­jās lo­cī­ta­vās ar ada­tām iz­da­rīt dū­rie­nus, pro­vo­cē­jot sā­pes, lai or­ga­nisms mē­ģi­nā­tu sa­ņem­ties un cen­stos pats sa­dzie­dēt vi­su ie­gur­ņa zo­nu ko­pu­mā. Rei­zēm ir zi­ņots, ka tas dod arī kā­du efek­tu. To­mēr jā­teic, ka mēs Lat­vi­jā pē­dē­jā lai­kā bū­tī­bā iz­man­to­jam di­vas me­to­des: vis­pirms mē­ģi­nām ār­stēt ar sve­cī­tēm, bet, ja 2-3 ne­dē­ļu lai­kā nav uz­la­bo­ju­ma, tad mēs pie­dā­vā­jam ope­rā­ci­ju, ku­ras gai­tā as­tes kauls tiek no­da­līts un iz­ņemts. Pa­cien­ti bie­ži uz­ska­ta, ka as­tes kauls esot ļo­ti sva­rīgs līdz­sva­ram, tur it kā sa­ko­po­jo­ties ļo­ti daudz ner­vu ga­lu utt. Ne­ap­gal­vo­šu, ka as­tes kauls simt­pro­cen­tī­gi ir lieks. Cil­vē­ka evo­lū­ci­jas gai­tā tam ir bi­ju­si sa­va no­zī­me, bet jā­teic, ka ne­kā­dā ga­dī­ju­mā pēc ope­rā­ci­jas tas ne­ie­tek­mē ne cil­vē­ka gai­tu, ne ko­or­di­nā­ci­ju. Ope­rā­ci­ja ne­ie­tek­mē ne mu­gu­ras sma­dze­nes, ne tu­vu­mā eso­šos ner­vus, jo as­tes kau­la ra­jo­nā mu­gu­ras sma­dze­ņu struk­tūr­ele­men­tu vairs nav. Ir ti­kai 3-5 ma­zi, ar skrim­slī­šiem sa­vie­no­ti kau­li­ņi. Nor­mā­li tie ir kā krus­ta kau­la tur­pi­nā­jums, bet bo­jā­ju­ma ga­dī­ju­mā, pa­to­lo­ģis­ki kus­to­ties, vei­do 90 grā­du leņ­ķi ar krus­ta kau­lu, asi ie­spie­žas mīk­sta­jos au­dos, ra­dot jau mi­nē­to ie­kai­su­mu.

Iz­mek­lē­ša­nas me­to­des sa­lī­dzi­no­ši ir vien­kār­šas; vis­bie­žāk pie­tiek ar as­tes kau­la rent­ge­nu sā­nu pro­jek­ci­jā. Rei­zēm, ja ro­das aiz­do­mas, ka trau­ma bi­ju­si spē­cī­gā­ka un va­rē­tu skart arī krus­ta kau­lu, mēs pa­pil­dus no­zī­mē­jam da­tor­to­mo­grā­fi­ju, ļo­ti re­ti - mag­nē­tis­ko re­zo­nan­si.»

Ope­rā­ci­ja

«Mēs vei­cam ne­lie­lu kos­mē­tis­ku grie­zie­nu 3-4 cen­ti­met­ru ga­ru­mā, un pa­ras­ti nav va­ja­dzī­bas pēc dre­nām,» stās­ta ķi­rurgs. «98-99 pro­cen­tos ga­dī­ju­mu rē­ta pil­nī­gi sa­dzīst di­vās ne­dē­ļās, re­tos ga­dī­ju­mos var­būt da­žus mi­li­met­rus ga­ra brū­ces da­ļa dzīst il­gāk. No mu­gur­kau­la ķi­rur­ga vie­dok­ļa tā ir sa­lī­dzi­no­ši vieg­la ope­rā­ci­ja, kas ilgst līdz stun­dai, bet arī jā­būt pie­tie­ka­mi lie­lai pie­re­dzei, lai zi­nā­tu, kā­das struk­tū­ras ir tur­pat bla­kus un ne­ras­tos ne­kā­du sa­rež­ģī­ju­mu, ta­ču efek­ti­vi­tā­te un pēc­ope­rā­ci­jas ga­ran­ti­ja ir ļo­ti aug­sta. Čet­ras ne­dē­ļas pēc ope­rā­ci­jas nav at­ļauts sē­dēt, vie­nī­gi tu­a­le­tē var uz­ma­nī­gi pie­sēst.

Ja sā­pes tur­pi­nā­ju­šās mē­ne­šiem, tad tās tū­līt pēc ope­rā­ci­jas ne­pa­zu­dīs, tas no­tiks pa­ma­zām, pie­mē­ram, ja cil­vēks ir cie­tis trīs mē­ne­šus, tad at­ve­se­ļo­ša­nās ilgs de­vi­ņus.»

Ja plā­no grūt­nie­cī­bu

Gul­bis teic, ka pē­dē­jā lai­kā sa­mē­rā bie­ži ga­dī­jies kon­sul­tēt to­po­šās mā­mi­ņas, ku­rām sā­pes un dis­kom­forts as­tes kau­la ap­vi­dū grūt­nie­cī­bas lai­kā iz­teik­ti sa­asi­nās. Grūt­nie­cei gan ir sa­vi da­bis­kie aiz­sarg­me­hā­nis­mi: or­ga­nis­mā iz­da­lās en­dor­fī­ni un en­ke­fa­lī­ni - vie­las, kas ir kā da­bī­gi anes­tē­ti­ķi, un pa­tei­co­ties tam, sie­vie­te var pār­ciest iz­mai­ņas, kas nor­mā­los ap­stāk­ļos bū­tu iz­teik­ti sā­pī­gas. As­tes kau­la ap­vi­dus ir tā­da ķer­me­ņa da­ļa, kur de­for­mā­ci­ja, ie­kai­sums un ilg­sto­šas hro­nis­kas sā­pes ir ļo­ti grū­ti pa­cie­ša­mas, bet ope­rā­ci­ja grūt­nie­cī­bas lai­kā nav vē­la­ma. Tā­dēļ sie­vie­tēm, ku­rām bi­ju­šas as­tes kau­la trau­mas, no­teik­ti va­ja­dzē­tu kon­sul­tē­ties ar ķi­rur­gu, pirms vi­ņas plā­no ģi­me­nes pie­au­gu­mu.

Komentāri [0]

 

Māja Vairāk >

Kaut kas traks!