Augustā kartupeļi garšo tik lieliski, ka tiem var uzticēt galvenā ēdiena, nevis pieticīgas piedevas lomu. Dārzkopim pirmā jauno kartupeļu maltīte ir viens no vasaras atskaites punktiem ceļā uz rudeni. Pašaudzētajiem bumbuļiem, kuri nonākuši galdā pēc sīvas cīņas ar nezālēm, lakstu puvi un kaitēkļiem, savā ziņā ir uzvaras piegarša.
Ar jaunajiem kartupeļiem gribas pamieloties pat stingra uztura režīma piekritējiem, kuri citkārt tupeņus ignorē, jo uzskata tos par pārāk barojošiem, «pilniem ar stērķeli». Pirmkārt, jaunajos kartupeļos cietes saturs vēl nav tik liels, un, otrkārt, enerģētiskā vērtība kartupeļiem pašiem par sevi arī nemaz tik liela nav, bet kalorijas vairāk nāk no citiem produktiem, kurus tradicionāli ēd ar kartupeļiem kopā: no sviesta, krējuma, sacepta speķa un tamlīdzīgi. Kartupeļu negatīvo tēlu veido arī čipsu un frī kartupeļu - neveselīgā fāstfuda - kritika. Daži tic teorijai, kas sludina par kaitīgiem visus nakteņu dzimtas dārzeņus, ne tikai kartupeļus, bet arī tomātus, papriku, baklažānus. Citi mēģina izvairīties no jebkādiem ogļhidrātiem, vēl citi stāsta, ka viņu asinsgrupai kartupeļi neesot piemēroti. Katrs var uzskatīt, kā vēlas, un nav jau pirmā reize kartupeļu 7000 gadu ilgajā audzēšanas vēsturē, kad tiem jāsaskaras ar aizspriedumiem un aizdomām.
Ceļš uz Eiropu
Kad spāņu jūrasbraucēji senos laikos atveda kartupeļus no Jaunās Pasaules, daļai ļaužu šķita nelāgi, ka tie aug pavisam zem zemes - tātad no elles izlīduši. Kartupeļus nodēvēja par velna āboliem, ko godīgam kristīgam cilvēkam labāk neņemt mutē. Daži neaptvēra, ka ēdamas ir tikai saknes, un mēģināja ēst augļus vai lakstus, tāpēc saindējās. Šā iemesla dēļ vietumis tiesa aizliedza audzēt kartupeļus. Klīda runas, ka tie izraisa lepru, sifilisu, neauglību un citas briesmīgas kaites. Taču kartupeļi glāba cilvēkus no bada kara laikos, kad labību ienaidnieks nodedzināja un izbradāja, bet bumbuļi zemē palika neskarti.
Uz Latviju kartupeļus no Hamburgas pirmais esot atvedis Kurzemes hercogs Jēkabs 1673. gadā līdz ar visu nosaukumu kartoffel, kuru vācieši paņēmuši vai nu no itāļu tartufoli, vai arī no spāņu tartuffo. Abi šie vārdi nozīmē trifeles, jo cilvēki sākumā kartupeļus uzskatījuši par trifeļu paveidu. Ar laiku, iepazīstot un pieņemot kartupeļus, latvieši deva tiem savus vārdus: tupeņi, tupeši, pampāļi, bimbaži, zemes pupas.
Neprasa izsmalcinātas receptes
Jauno kartupeļu ēdienu trumpis ir vienkāršība. Smalkais franču gastronoms Žans Antelms Brijā Savarēns gan esot apgalvojis, ka nav nekā bezgaršīgāka par kartupeli, taču vairāk būs cilvēku, kuri teiks: nav nekā garšīgāka par svaigi pagatavotu, smaržīgu jauno kartupeli.
Gandrīz katrā ģimenē ir savas tradīcijas jauno kartupeļu maltītei. Bieži tos vāra ar visu miziņu. Stāv rakstīts, ka tieši zem mizas koncentrētas pašas vērtīgākās vielas, kas ir kartupeļos. Ja miziņa, izvārīto kartupeli nogaršojot, tomēr šķiet par biezu vai sīkstu, mizošanu vai nemizošanu atstājiet pašu ēdāju ziņā. Ļoti garšīgi ir ar mizu vārīti jaunie kartupeļi, kas pēc tam vēl izcepti cepeškrāsnī vai uz pannas, tad arī pasīksta miza pārvēršas par kraukšķīgu garoziņu. Tiesa gan, lieka termiskā apstrāde mazina vērtīgo uzturvielu daudzumu, pirmām kārtām jau vitamīnu saturu kartupeļos. Būtu žēl aizlaist postā tos 20 miligramus C vitamīna, kas ir 100 gramos jauno kartupeļu. Tie satur arī B grupas vitamīnus un daudz kālija. Par vislabāko apstrādes veidu no vitamīnu saglabāšanas viedokļa tiek atzīta nevārītu kartupeļu cepšana, jo tajā kartupeļi zaudē tikai 5% vitamīnu. Tvaikotos kartupeļos iet bojā jau 10%, ar mizu vārītos - 25%, bez mizas vārītos - 40%, bet vārītos un pēc tam izceptos - pat vairāk nekā 90% vitamīnu.
Klasiskās jauno kartupeļu piedevas: sviests, biezpiens, kapātas dilles un citi zaļumi, mazsālīti gurķi, ar kūpinātu speķi saceptas gailenes, mazsālīta siļķe ar sīpoliem.
Der zināt:
Lai jaunajiem kartupeļiem būtu vieglāk nokasīt miziņu, tos uz brīdi iemērc aukstā ūdenī.
Svaigi novāktus jaunos kartupeļus var labi notīrīt ar plastmasas beržamo vīkšķi vai sūklīti, kas domāts trauku mazgāšanai. Šur tur nopērkami arī speciāli cimdi jauno kartupeļu tīrīšanai.
Var izmēģināt šādu ātrās mizošanas metodi: kartupeļus nomazgā, nosusina un saliek plastmasas maisiņā, ieber rupjo sāli, maisiņu aizsien un kārtīgi sakrata. Sāls graudiņi darbojas līdzīgi smilšpapīram - noberž kartupeļu miziņu, un atliek tikai nomazgāt.
Kartupeļus mizo īsi pirms gatavošanas. Ja kāds brīdis jāuzgaida, tos patur ūdenī, lai nekļūst tumši, tomēr kartupeļus, jo īpaši - sagrieztus, nedrīkst atstāt ūdenī ilgi.
Ja jaunos kartupeļus liek zupā, kurai paredzēts pievienot arī skābētus gurķus, skābētus kāpostus, skābenes un tamlīdzīgus produktus, tad kartupeļi jāpievieno pirmie, citādi tie kļūs cieti un negaršīgi.
Vārot kartupeļus, sāli iesaka pievienot vārīšanas sākumā, bet cepot - īsi pirms cepšanas beigām.
***
Recepte
Jaunie kartupeļi citronu sviestā
Sastāvdaļas:
• 1 kg kartupeļu
• 150 g sviesta
• sula no 1/2 citrona
• sāls, pipari
Pagatavošana:
Nomazgātus kartupeļus izvāra sālītā ūdenī pusgatavus, notecina un nosusina. Pannā izkausē sviestu, uzkarsē, noputo, pievieno citrona sulu un piparus, noņem no uguns. Kartupeļus liek cepamajā veidnē vai plātī, apslacina ar sagatavoto sviestu, cep cepeškrāsnī 190 grādu temperatūrā, līdz gatavi un kraukšķīgi.
