2.lapa
Ēšanas paradumi veidojas mājās
«Mūsu biedrības organizētais pasākums ir kā aicinājums visai sabiedrībai mainīt domāšanas veidu un sākt apzināties, ko mēs paši ēdam un ko ēst dodam saviem bērniem,» uzsver Anna Rozīte. Viņa aicina restorānus pielāgot savas ēdienkartes bērnu interesēm un veselīgam dzīvesveidam un, ja tāda jau ir, - publicēt informāciju mājaslapā babyroom.lv un aicināt ģimenes ar bērniem šos ēdienus nobaudīt.
«Šīs nedēļas laikā visiem Latvijas ģimenēm draudzīgiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem tiks nosūtīts aicinājums padomāt par savu uzņēmumu ēdienkaršu saturu, piemēram, bērnu ēdienkaršu esamību un to atbilstību veselīga uztura kritērijiem,» saka Anna Rozīte. Viņa, protams, saprot, ka ēdināšanas uzņēmumu galvenais mērķis ir peļņa, viņa negrib nevienu kritizēt, jo tic, ka neviens uzņēmums apzināti negrib nodarīt pāri mūsu bērniem, bet - viņa vēlas aicināt padomāt, ka varbūt ir vērts ēdienkarti paplašināt un ieviest veselīgākas alternatīvas.
«Skaidrs, ka nekad nav vainīga viena puse. Ja vecāki ies uz restorāniem un pieprasīs bērniem veselīgu ēdienu, būs arī piedāvājums,» uzskata mūziķis Kaspars Zlidnis. Viņš situāciju sabiedriskās ēdināšanas nozarē nevērtē kritiski, jo uzskata, ka galvenais ir tas, kādu ēdienu bērnam pasniedz vecāki, jo - ēšanas paradumi veidojas tieši mājās.
***
Jānis VĪKSNA, biedrības Babyroom publicitātes foto
Pieraduši pie lielas ēdienu dažādības
Katrīna PURIŅA-LIBERTE, dūla un topošā ārste, divu meitu - Beatrises (10) un Šarlotes (7) - mamma:
Īstenībā, manas meitas ēd praktiski visu, ja nu vienīgi lielā ir izvēlīgāka, un viņai patīk tīri ēdieni - kur var saprast, kas ir kas. Mazā, man par pārsteigumu, ēd gan olīvas, gan visādus marinējumus, gan siļķi kažokā, ko bērni lielākoties neēd. Tā kā bieži ēdam ārpus mājas, viņas ir pieradušas pie ļoti dažādiem ēdieniem, un mūsu ēdienkartes robežas tādējādi ir ārkārtīgi plašas. Beatrise, piemēram, var apēst arī desmit austeres, kas ir interesanti, jo bērni austeres parasti neēd.
Protams, meitas grib arī frī kartupeļus, un es neesmu kategoriska mamma un šad tad arī atļauju. Jo uzskatu: ja bērnam kaut kas tiks pilnībā aizliegts, viņš to gribēs vēl vairāk. Bet, apmeklējot restorānu kopā ar meitām, es viņām mācu uz ēdienu raudzīties plašāk - ka tas ir kaut kas vairāk par frī kartupeļiem un hamburgeriem.
Viņām garšo arī želejkonfektes, ko gan es negribētu, ka viņas ēd, jo tās man vienmēr asociējušās ar daudz krāsvielām, E vielām un visu ko neveselīgu. Es būtu priecīgāka, ja, izvēloties saldumus, viņas dotu priekšroku vai nu šokolādei, vai zefīram, vai halvai.
*
Jānis VĪKSNA, biedrības Babyroom publicitātes foto
Stipri ierobežo saldumu devas
Diāna URTĀNE, modes dizainere, zīmola Silk&Milk radītāja, trīs meitu - Hēras (11), Luīzes (5) un Laimas Rozes (9 mēneši) - mamma:
Vecākā meita dzīvo vairāk ar tēti, par viņu man grūtāk komentēt, kas viņai negaršo, jaunākā vēl ēd tikai mammu, bet Luīze neēd to, kas viņai nepatīk, kā izskatās. Viņai nepatīk arī salātu lapas, bet, ja tās ieliekam, piemēram, brokastu kokteilī, viņai garšo. Mēs mājās esam gatavojuši veselīgos burgerīšus, kur bija arī salātlapas. Tāpat arī pilngraudu tortiljas bija ar salātlapām, un tās viņa ēda labprāt.
Mēs ļoti stipri ierobežojam saldumu devas, arī frī kartupeļi un čipsi mums nav populāri, bet, ja kādā bērnu ballītē citi bērni ēd, es neliedzu, jo saprotu, ka tas būtu ļoti nežēlīgi. Lai pagaršo, bet - mājās tādu nav.
Nav jau tā, ka dzīvojam un ēdam ļoti pareizi. Mēs esam iecienījuši biezpiena plācenīšus, kas Kasparam sanāk vienkārši dievīgi. Un plānās pankūkas. Tur ir olas, milti, nu nevarētu teikt, ka ļoti veselīgi. Bet mums garšo un kādreiz to atļaujamies.
Kopš Lieldienām paši cepam maizi parastajā cepeškrāsnī. Kaspara krustmāte iedeva dabisko ieraugu, un tad nu reizi vai divas nedēļā cepam. Liekam klāt ķirbju, saulespuķu un linsēklas, auzu, zirņu, griķu miltus, un maizīte sanāk tik garšīga, vienkārši dievīga! Un Luīze to labprāt ēd vienu pašu.
*
Jānis VĪKSNA, biedrības Babyroom publicitātes foto
Ir jāievēro mērenība
Dagmāra LEGANTE, Šarlotes (6) un Odrijas (3) mamma, ģimenē ir arī divi puikas Alberts (15) un Edvards (19):
Mazajai meitai, piemēram, ļoti garšo avokado, lielajai negaršo, puikām arī ne. Puikām negaršo salāti. Tomātus un gurķus ar krējumu viņi ēd, bet salātu lapas - ne par ko. Protams, bērni grib un dažreiz arī ēd kartupeļus frī, bet tā nav ikdiena. Ja kādreiz grib arī kādu burgerīti, saku, ka varbūt neejam uz makdonaldu, bet paņemam tos tur, kur varētu būt laba gaļa un laba maizīte. Vienmēr cenšos piedāvāt veselīgākas alternatīvas.
Skaidrs, ka bērni končas varētu ēst no rīta līdz vakaram, ja vien mājās tādas būtu. Jo bērns ir bērns. Šad tad jau nopērkam vai - es pati uzcepu cepumus, bet mūsu mājās tie nekad uz galda ilgi nestāv. Kādreiz apēdam arī picu, un es tur nesaskatu nekā ļauna, jo uzskatu, ka visu laiku tikai salātu lapas jau arī nevar ēst - tā tikai var sabojāt organismu. Protams, it visā ir jāievēro mērenība, un, ja kādreiz pa retam arī apēdam ko neveselīgu, nekas traks tas nav.
*
Jānis VĪKSNA, biedrības Babyroom publicitātes foto
Kā pasakā par trim sivēntiņiem
Anna ROZĪTE, Emīlijas (6) mamma:
Protams, man kā mammai, kura interesējas par veselīgu dzīvesveidu, gribētos, lai meita ēd vairāk dārzeņu. Ar augļiem mums problēmu nav, bet ar dārzeņiem vēl ir, kur augt. Viņa ēd ziedkāpostus, viņai garšo gurķi, kukurūza, kādreiz apēd arī kādu brokoli, bet - man jau gribētos savā ģimenē īstenot programmu «maksimums». Jo, tā kā esmu veģetāriete un dārzeņi ir mans pamatuzturs, man liekas, ka būtu forši, ja viņa ēstu tā kā es.
Kas attiecas uz kādām bērnu ballītēm, neesmu redzējusi, ka viņai interesētu saldinātie dzērieni, jo mājās, protams, tādu nav. Arī čipsus un kartupeļus frī tad viņai neliedzu. Tāpat arī kādreiz kinoteātrī nopērkam popkornu. Jo kādreiz jau var, bet tas nav mūsu ikdienas uzturs.
Es pati izdomāju stāstu par ēdienu, ko izstāstīju meitai, salīdzinot ar pasaku par trim sivēntiņiem. Ja pieņemam, ka ēdiens ir būvmateriāli, no kā sivēntiņi sev būvēja māju, bet māja ir tavs ķermenis, tad, ēdot tikai ātrās uzkodas un dzerot saldinātus dzērienus, tu savu mājiņu būvē no trausliem zariņiem. Un, ja atnāk kāda slimība vai kāds vīruss, pasakā - vilks, kurš uzpūš mājiņai, un tā sabrūk, tu saslimsti. Bet, ja par pamatu savai mājiņai/ķermenim liec ķieģelīšus/dārzeņus, augļus un visus veselīgos produktus, neviens vējš/vīruss tevi nespēj ietekmēt. Un, ja starp ķieģelīšiem kādreiz arī gadās kāds zariņš vai salmiņš, tas nekas. Nezinu, kā Emīlija to uztvēra, bet, to noklausījusies, viņa neko neatbildēja. Ceru, ka tā viņai bija viela pārdomām. Katrā ziņā, man ir svarīgi bērnam nevis tikai teikt, ka nedrīkst, bet izskaidrot, kāpēc, jo bērns jau pats nesaprot, ar ko atšķiras burkāns no frī kartupeļa.
Bet saldumi - cepumi un konfektes - mums mājās nestāv. Tikai, ja kāds uzdāvina. Nestāv ne tikai bērna dēļ, arī es pati esmu kārumniece un tādējādi cenšos sevi pasargāt no tā lāsta. Bet, lai dabūtu salduma sajūtu, mums mājās vienmēr ir svaigi vai žāvēti augļi un rieksti. Jo ogļhidrātus jau arī vajag, un tā ir katra paša izvēle - cik daudz un kādā formā.
*
Gvakamole
Piedāvā Katrīna PURIŅA-LIBERTE:
Vajadzēs: 2 avokado, 1 tomātu, kinzu, laimu un citronu, ķiploka daiviņu, sāli, piparus, svaigu baziliku, čilli
• Avokado nomizo, samīca, pievieno smalki sagrieztu tomātu, baziliku, kinzu, ķiploka daiviņu, čilli, pielej laima un citrona sulu, pievieno sāli un piparus; visu sajauc
• Ēdams pie tradicionālajiem meksikāņu kukurūzas čipsiem, dažādu veidu pildītajām pankūkām, kā mērci pie svaigiem vai grilētiem dārzeņiem vai dārzeņu čipsiem
• Garšo arī bērniem, piemēram Dagmāras Legantes meitiņa Odrija tādu var ēst karotēm.
