Šķiet, šobrīd Latvijā nebūs cilvēka, kurš nesteidz uz mežu sēņot. Daudzi suņu saimnieki savus mīluļus ņem līdzi, un daļai rējēji tad nu mežā pazūd. Sunim pastaiga mežā saistās ar aktivitātēm, kamēr saimnieks sēņojot nereti ilgi mīcās uz vietas, skatu nodūris zemē. Tikmēr suns, ieraudzījis kādas stirnas balto pakaļgalu, metas tai pakaļ un...
Tāpēc - galvenie ieteikumi, lai sēņošana kopā ar suni nepārvēršas skumjā pasākumā.
Pirms došanās uz mežu aprīkojiet suņa kaklasiksnu ar piekariņu, kurā ir saimnieka telefona numurs - ja nu tomēr pazudīs, ļaudīm atrodot mirklī būs iespēja ar saimnieku sazināties. Čipa esamība paildzinās pazušanas laiku, jo dzīvnieks jānogādā veterinārajā klīnikā vai patversmē, kur varēs čipu nolasīt un reģistrā atrast saimnieka datus.
Ieejot mežā ar suni, jo īpaši ar tādu, kurš ikdienā mīt dzīvoklī, vispirms aktīvi pastaigājiet kādu aplīti, lai rējējs kājas izloka, izspriņģojas, un tikai tad pievērsieties sēņu meklēšanai.
Anita Vaivode, F64 Photo Agency
Ja zināt, ka jūsu sunim piemīt tāds izteiktāks medību instinkts, bet paši neesat mednieki un neesat suni izskolojuši paklausībā, tad mežā nezaudējiet modrību - zaķis, putns, potenciālā medījuma smarža - un jūsu rējējs būs projām, turklāt, pēdas dzenot, arvien dziļāk un dziļāk mežā iekšā, pēcāk atpakaļceļu nespējot atrast.
