Ģimene, kurā abi vecāki ir nodarbināti, ir ikdienišķa situācija. Bērni tādos gadījumos apmeklē bērnudārzu, skolu vai tiek atstāti pieaugušā uzraudzībā. Taču, sasniedzot 10 gadu vecumu, vairums bērni ir kļuvuši pietiekami patstāvīgi, lai būtu spējīgi dažādās ikdienas situācijās rīkoties paši.
Tas ir arī laiks, kad bērniem pieaug vēlme kļūt patstāvīgiem, pieņemt lēmumus pašiem un veidot savu personīgo pieredzi neatkarīgu no vecākiem. Šajā vecumā bērni pat drīkst palikt vieni mājās bez pieaugušo uzraudzības. Ne tikai bērniem, bet arī vecākiem tas var būt liels pārbaudījums, kad viņu atvase pirmo reizi tiek atstāta mājās viena pati. Gjensidige Latvija kopā ar bērnu neiroloģi un pediatri Vizmu Meikšāni stāsta par psiholoģiskajiem un praktiskajiem aspektiem, kam pievērst uzmanību, atstājot patstāvīgo bērnu vienu pašu mājās.
Mācīt pieņemt lēmumus
Pirms bērnu atstāt mājās vienu, vecākiem vajadzētu to sagatavot rīcībai ārkārtas situācijās. Jāizrunā vai pat jāizspēlē potenciāli bīstamās situācijas, kurās būtu jārīkojas zibenīgi, kā un kam ziņot, ja mājās kaut kas negaidīti noticis un pats netiek galā. "Nesagatavotam nobijušamies bērnam bailes, panika ņem virsroku, rodas milzīgs apjukums, kura rezultātā tas rīkojas neprognozējami un tā vietā, lai glābtu sevi un, iespējams, arī citus, var nodarīt gan sev, gan apkārtējiem ļaunumu," informē bērnu neiroloģe, pediatre Vizma meikšāne. Vecākiem būtu jāmāca bērniem pašiem pieņemt lēmumus, patstāvīgi domāt, lai viņi būtu spējīgi rīkoties. Bērniem būtu lietišķā formā jāpastāsta par dažādiem reāliem dzīves riskiem, taču nedrīkstētu viņus biedēt. To visu zinot, bērns un arī vecāki jutīsies drošāk, kad būs pienācis šis brīdis un mazais būs jāatstāj viens mājās.
