Produkti, kas palīdzēs iegūt slaidas fomas

Antranias/pixabay.com
  • Antranias/pixabay.com
1 / 1

Mek­lē­jot vieg­lā­ku vei­du, kā tikt va­ļā no lie­kā sva­ra, dau­dzas lie­tas uz­tve­ram vien­kār­šo­ti: ja par kā­du pro­duk­tu tiek ap­gal­vots, ka tas liek viel­mai­ņas pro­ce­siem ri­tēt strau­jāk, tad – uz priekš­u, ēdam to, cik uz­iet, bet pa­ra­lē­li tur­pi­nām sa­vas līdz­ši­nē­jās uz­tu­ra tra­dī­ci­jas, kas mūs no­ve­du­šas pie lie­kā sva­ra. Tad nav brī­nums, ka iz­dau­dzi­nā­tie pro­duk­ti ne­līdz. Ti­kai ve­se­lī­gas, sa­ba­lan­sē­tas ēdien­kar­tes sa­stā­vā tie dos so­lī­to efek­tu. Da­ži no šiem pro­duk­tiem var šķist ek­so­tis­ki, bet ci­ti ir la­bi pa­zīs­ta­mi un pie­eja­mi. Lat¬vi¬jas ie¬dzī¬vo¬tā¬ji daž¬kārt do¬mā, ka la¬pu kā¬pos¬ti ir drī¬zāk de¬ko¬ra¬tī¬vi, ne¬vis pār¬ti¬kā iz¬man¬to¬ja¬mi dār¬ze¬ņi. Pa¬tie¬sī¬bā ta¬jos ir daudz vēr¬tī¬gu uz¬tur¬vie¬lu un arī augsts šķiedr-vie¬lu sa¬turs. Līdz¬īgi ci¬tiem kā¬pos¬tau¬giem la¬pu kā¬pos¬ti sa¬tur izo¬ti¬oci¬anā¬tus, kas vei-ci¬na or¬ga¬nis¬ma de¬tok¬si¬kā¬ci¬jas spē¬jas. La¬pu kā¬pos¬ti ir labs A vi¬ta¬mī¬na avots un sa¬tur daudz šķiedr¬vie¬lu. Tos iz¬man¬to sa¬lā¬tos, ko¬pā ar avo¬ka¬do, to¬mā¬tiem un pap¬ri¬ku. La-pas var arī cept ce¬peš¬krās¬nī, uz plāts, ie¬priekš at¬brī¬vo¬jot no cie¬ta¬jiem kā¬tiem un ap-sla¬ci¬not ar olīv¬eļ¬ļu. Ka¬fi¬ja Ka¬fi¬jas cie¬nī¬tā¬ju vi¬dū ir ne ma¬zums apa¬ļī¬gu cil¬vē¬ku – tas tā¬dēļ, ka vi¬ņiem no¬teik¬ti va¬jag kaut ko pie ka¬fi¬jas un vis¬bie¬žāk kaut kas ir salds – kū¬ka, smalk¬mai¬zī¬te, šo¬ko¬lā-de, sal¬dē¬jums. Ja no šā¬das kom¬bi¬nā¬ci¬jas at¬sa¬kās un lie¬to vie¬nī¬gi mel¬nu ka¬fi¬ju bez cu-ku¬ra, ka¬fi¬ja sek¬mē tau¬ku viel¬mai¬ņu, sti¬mu¬lē¬jot ad¬re¬na¬lī¬na iz¬da¬lī¬ša¬nos, kas sig¬na¬li¬zē or¬ga¬nis¬mam, ka laiks ak¬tī¬vāk de¬dzi¬nāt tau¬ku krā¬ju¬mus.

Ābo­li

Tie­vē­tā­jiem ābo­li ir ie­tei­ca­mi tā­pēc, ka tie ba­gā­ti ar ūde­nī šķīs­to­šām šķiedr­vie­lām - pek­tīn­vie­lām, ku­ras pa­līdz ra­dīt no­tu­rī­gu sā­ta sa­jū­tu un zi­nā­mā mē­rā blo­ķē tau­ku un arī da­žu ci­tu uz­tur­vie­lu uz­sūk­ša­nos, tā­pēc tiek uz­ņemts ma­zāks dau­dzums ka­lo­ri­ju. Iz­pē­tīts, ka pek­tīn­vie­las ne­zūd, arī ābo­lus uz­gla­bā­jot un žā­vē­jot, bet, pro­tams, priekš­ro­ka do­da­ma svai­giem ābo­liem, kas augu­ši Lat­vi­jā. Vē­lams tos ēst ar vi­su mi­zu, jo tie­ši pie mi­zas ir vai­rāk C vi­ta­mī­na (līdz 15 rei­zēm vai­rāk ne­kā pie ser­des). C vi­ta­mī­na sa­turs da­žā­du šķir­ņu ābo­los ir at­šķi­rīgs. ‘Antonovka’ ābo­lā, kas sver 100 g, ir ap 36 mg C vi­ta­mī­na, bet subp­tro­pu kli­ma­tā augu­ša­jos ābo­los C vi­ta­mī­na sa­turs ne­pār­sniedz 5 mg/100 g.

Ķir­bji

Sva­ra zau­dē­ša­nai iz­de­vīgs pro­dukts sa­va ne­lie­lā ka­lo­ri­ju dau­dzu­ma dēļ. Var iz­man­tot sa­lā­tos, sau­tē­ju­mos un arī zu­pās - pie­vie­no­jot zu­pai bie­ze­ni no ķir­bju mīk­stu­ma, var pa­ga­ta­vot krē­mī­gu bie­zeņ­zu­pu, ti­kai ne­daudz pa­aug­sti­not ener­ģē­tis­ko vēr­tī­bu. Ķir­bji ir ba­gā­ti ar al­fa un be­ta ka­ro­tī­nu, kas or­ga­nis­mā pār­vei­do­jas A vi­ta­mī­nā; ar C vi­ta­mī­nu, ta­jos ir arī kā­lijs, mag­nijs, dzelzs, fos­fors un si­lī­cijs.

Avo­ka­do

Šķiet, ka no avo­ka­do ir jā­iz­vai­rās, jo tas ir viens no re­ta­jiem aug­ļiem ar augs­tu tau­ku sa­tu­ru. Ta­ču iz­rā­dās, ka mo­no­ne­pie­sā­ti­nā­tās tauk­skā­bes, ko sa­tur avo­ka­do, ie­dar­bo­jas uz šū­nu ap­val­kiem, vei­ci­not la­bā­ku šū­nu «ko­mu­ni­kā­ci­ju» ar vie­lām, ku­ras at­bil­dī­gas par tau­ku sa­de­dzi­nā­ša­nu, vien­lai­kus tās arī brem­zē tau­ku uz­krā­ša­nos.

Bra­zī­li­jas riek­sti

Bra­zī­li­jas riek­stiem pie­mīt spē­ja pār­vērst ak­tī­vā for­mā no­teik­tus hor­mo­nus, kas ie­sais­tī­ti viel­mai­ņā, un tā no­tiek in­ten­sī­vāk. Tiek arī ap­gal­vots, ka vie­las, kas ir ša­jos riek­stos, pie­sais­ta un pa­līdz iz­va­dīt tok­sī­nus, kas ci­tā­di krā­jas tau­ku šū­nās, vei­ci­not ce­lu­lī­tu. Riek­sti ir ba­gā­ti ar ka­lo­ri­jām, tā­dēļ tie jā­iek­ļauj ēdien­kar­tē ar mē­ru.

Či­a sēk­las

Paš­laik Lat­vi­jā či­a jeb Spā­ni­jas sal­vi­jas sēk­las ie­gūst ar­vien lie­lā­ku po­pu­la­ri­tā­ti. Ta­jās ir augst­vēr­tī­gas amino­skā­bes, ome­ga tauk­skā­bes, vi­ta­mī­ni, mi­ne­rāl­vie­las - kal­cijs, mag­nijs, kā­lijs u.c. Pirms lie­to­ša­nas sēk­li­ņas uz­brie­di­na ap­tu­ve­ni 15 mi­nū­tes, tad tās ir mīk­stas un mai­gas, bez spe­ci­fi­kas garš­as. Sēk­li­ņas var pie­jaukt aug­ļu un dār­ze­ņu bie­ze­ņiem, jo­gur­tiem, biez­put­rām, arī ko­kos­riek­stu pie­nam.

La­pu kā­pos­ti

Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ji daž­kārt do­mā, ka la­pu kā­pos­ti ir drī­zāk de­ko­ra­tī­vi, ne­vis pār­ti­kā iz­man­to­ja­mi dār­ze­ņi. Pa­tie­sī­bā ta­jos ir daudz vēr­tī­gu uz­tur­vie­lu un arī augsts šķiedr­vie­lu sa­turs. Līdz­īgi ci­tiem kā­pos­tau­giem la­pu kā­pos­ti sa­tur izo­ti­oci­anā­tus, kas vei­ci­na or­ga­nis­ma de­tok­si­kā­ci­jas spē­jas. La­pu kā­pos­ti ir labs A vi­ta­mī­na avots un sa­tur daudz šķiedr­vie­lu. Tos iz­man­to sa­lā­tos, ko­pā ar avo­ka­do, to­mā­tiem un pap­ri­ku. La­pas var arī cept ce­peš­krās­nī, uz plāts, ie­priekš at­brī­vo­jot no cie­ta­jiem kā­tiem un ap­sla­ci­not ar olīv­eļ­ļu.

Ka­fi­ja

Ka­fi­jas cie­nī­tā­ju vi­dū ir ne ma­zums apa­ļī­gu cil­vē­ku - tas tā­dēļ, ka vi­ņiem no­teik­ti va­jag kaut ko pie ka­fi­jas un vis­bie­žāk kaut kas ir salds - kū­ka, smalk­mai­zī­te, šo­ko­lā­de, sal­dē­jums. Ja no šā­das kom­bi­nā­ci­jas at­sa­kās un lie­to vie­nī­gi mel­nu ka­fi­ju bez cu­ku­ra, ka­fi­ja sek­mē tau­ku viel­mai­ņu, sti­mu­lē­jot ad­re­na­lī­na iz­da­lī­ša­nos, kas sig­na­li­zē or­ga­nis­mam, ka laiks ak­tī­vāk de­dzi­nāt tau­ku krā­ju­mus.

Komentāri [1]

 
Nomināls
Taju?
2.oktobris, 20:40 Atbildēt

Māja Vairāk >

Kaut kas traks!