Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Māja

Padomi, kā motivēt sevi vingrošanai

© F64/attēlam ir ilustratīva nozīme

Lai labā apņemšanās kļūt fiziski aktīvam neizčākstētu, izdomāts daudz dažādu motivēšanas veidu, bet ne visi ir iedarbīgi. Par to, kuri paņēmieni strādā vislabāk un kādas kļūdas cilvēki mēdz pieļaut, Greatest pastāstījis pieredzējušais amerikāņu treneris Adams Gilberts.

Viņš norāda, ka cilvēkam, kurš iepriekš nav vingrojis, nevajadzētu uzreiz mesties fiziskās aktivitātēs vairākas stundas dienā - tas var beigties vienīgi ar izdegšanu jau pēc dažām nedēļām. Vingrojumu programmai jābūt reāli izpildāmai, tad negribēsies iesākto mest pie malas. Visgrūtākais vingrošanā ir sākums.

Treneris iesaka izturēt pirmās desmit minūtes un tad skatīties pēc pašsajūtas - beigt vai turpināt. Jāapstājas brīdī, kad cilvēks jūtas labi un nav sevi nodzinis līdz spēku izsīkumam. Lai vingrošana nešķistu vienmuļa, to var apvienot ar mūzikas klausīšanos vai iemīļotā seriāla skatīšanos. Savukārt dušu var padarīt par tādu kā atalgojumu par fizisko aktivitāti un izvirzīt sev noteikumu: ja neesi vingrojis, duša tev nepienākas.

Tā kā dušā jāiet katru dienu, arī vingrot nākas katru dienu. Būtiski ir nemeklēt aizbildinājumus, lai izvairītos no vingrošanas pirmdienās - pirmdiena nosaka toni visai nedēļai. Izlaižot pirmdienu, nereti gribas atteikties no sportošanas arī otrdien, tad atlikt to līdz nākamajai pirmdienai un galu galā atmest pavisam. Lai apņemšanās neizčākstētu, vingrošana jāieplāno noteiktā, sev pieņemamā laikā. Nav obligāti celties ļoti agri un sākt dienu ar rīta rosmi, sportot var arī citās dienas daļās, galvenais - lai šis laiks konsekventi būtu atvēlēts fiziskajām aktivitātēm un netiktu pie pirmās izdevības izmantots citiem mērķiem. Lielākas izredzes padarīt vingrošanu par ilgtspējīgu paradumu ir tad, ja izvēlētais fiziskās nodarbes veids cilvēkam patīk. Lai atrastu īsto, var izmēģināt dažādus. Nav arī pareizi uztvert vingrošanu tikai kā līdzekli svara zaudēšanai, jo šajā ziņā panākumus par 80% nosaka uzturs. Sportošana vairāk palīdz atbrīvoties no stresa, sniedz enerģiju, ļauj cilvēkiem justies kustīgākiem un laimīgākiem, līdz ar to uzlabo veselību.