Viens no izplatītākajiem simptomiem, zem kura var slēpties daudzi iemesli, ir galvassāpes. Kāpēc sāp galva? Kādi veselības traucējumi tās izraisa? Cik ilgi var lietot pretsāpju medikamentus, un kurā brīdī tomēr jāmeklē daktera palīdzība?
Atbildes uz šiem jautājumiem palīdz rast ģimenes ārste Karīna Vernere, kura savā praksē pārliecinājusies, ka galvassāpes mūsdienās ir aktuāla tēma.
Galvassāpes var būt iekaisīgu, katarālu jeb saaukstēšanās slimību izpausme. Tāpēc, ja cilvēkam sāp galva, ir svarīgi ieklausīties savā organismā un saprast, vai ir arī iesnas, klepus, paaugstināta temperatūra, vai ir drudzis, vai ir lauzoša sajūta ķermenī - tas vienmēr būs raksturīgi saaukstēšanās slimībām. Protams, vienam tā var būt tikai saaukstēšanās, citam - deguna blakusdobuma iekaisums. Tas var būt arī ausu vai kakla iekaisums. Lai cik savādi izklausītos, arī plaušu karsonis ir iekaisums. Un jebkura iekaisuma gadījumā viena no klīniskām izpausmēm var būt galvassāpes.
Otrs iemesls, kāpēc varētu sāpēt galva, ir paaugstināts asinsspiediens. Šajā gadījumā galva var arī reibt. Tāpēc, ja cilvēkam nav katarālu jeb saaukstēšanās simptomiem līdzīgu izpausmju, bet ir galvassāpes, derētu pamērīt arī asinsspiedienu. Ja cilvēks konstatē, ka asinsspiediens ir normāls, tad vismaz vienu slimību, kas var dot šādas sūdzības, esam izslēguši.
Ir cilvēki, kuri par galvassāpēm nesūdzas pat nopietna spiediena pacēluma gadījumā, un, manuprāt, tas ir sliktākais variants. Jo, ja cilvēkam galva sāp paaugstināta spiediena dēļ, viņš mēģina šo problēmu risināt - iet pie daktera, lūdz palīdzību farmaceitam, lieto medikamentus, lai spiedienu dabūtu normas robežās. Bet, ja cilvēks jau ir gados un viņš savu augsto spiedienu nejūt, tad - viss ir likteņa varā... Un to, kurā brīdī viss var beigties, neviens nezina. Zināmā mērā to var salīdzināt ar fizikas likumiem: ja trubiņās spiediens pieaug, bet trubiņas ir jaunas, tās šo spiedienu izturēs; ja trubiņas ir vecas, tās var plīst. Tāpēc galvassāpes paaugstināta asinsspiediena gadījumā ir indikators tam, ka ir jārīkojas. Cilvēki bieži saka: man bija paaugstināts spiediens, es zaudēju samaņu. Nē, ar paaugstinātu spiedienu samaņu nezaudē!
Arī pazemināta spiediena gadījumā var sāpēt galva, bet tikpat labi tā var arī reibt. Šeit ir paradokss: galva gan sāpēt, gan reibt var gan paaugstināta, gan pazemināta asinsspiediena gadījumā.
Diezgan bieži par pamatu galvassāpēm var būt arī migrēna. Tiesa gan, ne vienmēr, kad cilvēkam sāp galva un sāpes ir vienpusējas, tā ir migrēna. Jo migrēnai var būt ļoti daudzas sejas un ļoti dažādi klīniskie simptomi.
Sievietēm galva bieži vien var sāpēt pirms mēnešreizēm. Tāpēc, pirms noteikt sev diagnozi, pavērojiet, vai tiešām nav tā, ka galva regulāri sāp tieši pirms mēnešreizēm un pāriet, tiklīdz sākas menstruālā asiņošana. Jo varētu būt, ka tā ir menstruālā migrēna, kas saistīta ar hormonālām izmaiņām pirms mēnešreizēm.
Mēdz būt arī galvassāpes, ko pavada redzes traucējumi, runas un koncentrēšanās problēmas, tirpas, vājums rokās un kājās - šajā brīdī varam domāt par migrēnu ar auru. Aura parasti ir pirmais vēstnesis par migrēnas tuvošanos, un no tās cieš apmēram 20% no visiem migrēnas slimniekiem.
* Der zināt, ka sāpes migrēnas lēkmes laikā ir pietiekami ilgstošas - nav tā, ka pusstundu galva pasāp un pāriet, pēc pāris stundām atkal pasāp un atkal atlaiž. Ja tā ir migrēna, galvassāpes turpinās diezgan ilgi, un sāpes vēl vairāk pastiprina troksnis un spilgta gaisma.
Galvassāpes var izraisīt arī saspringums, sēžot pie datora, kas mūsdienu cilvēkiem ir ļoti raksturīgi. Bet tajā pašā laikā šādas sāpes var būt atbildes reakcija uz kādu stresa momentu, respektīvi - cilvēks panervozē, un viņam sāk sāpēt galva. Bet tā nav patoloģija galvas smadzenēs, tas saistīts ar stresa iedarbību. Lai cik banāli tas izklausītos, šajā gadījumā vislabāk palīdzēs kāda nomierinoša tabletīte, nomierinoša tēja vai baldriāns, bet nevis pretsāpju tablete. Jo galvassāpes, ko provocē stress, nekad nepāriet uz pretsāpju terapijas fona.
Galvassāpju cēlonis var būt arī mugurkaula vai spranda daļas problēmas. Protams, katram pašam ir svarīgi sevi novērot - cik ilgstošas ir sāpes, un, ja tās pāriet tikai pēc pretsāpju terapijas, bet šāda terapija nepieciešama katru dienu, no vizītes pie daktera nevajadzētu atteikties.
Ir arī atsevišķi medikamenti, kas var provocēt galvassāpes. Piemēram, hormonālie pretapaugļošanās līdzekļi, ko lieto sievietes. Turklāt tie var paaugstināt arī asinsspiedienu. Es nevaru teikt, ka tas novērojams ļoti bieži, bet arī nevarētu teikt, ka tādu pacientu nebūtu. Patiesībā daudziem medikamentiem iespējamā blakusparādība varētu būt galvassāpes.
Galvassāpes var izprovocēt arī dažas acu slimības, piemēram, glaukomas lēkmes. Tāpat kā muskulatūras spazmas spranda daļā dažreiz rada galvassāpes, tāpat tās var radīt arī muskulatūras sasprindzinājums redzes orgānā.
Lai cik savādi tas būtu, arī sūdzībām no vēdera dobuma var pievienoties galvassāpes - vai tā ir akūta apendicīta aina vai kuņģa čūla. Te nu uzdevums ir mums, ārstiem, kuriem jāmēģina saprast, vai tās ir divas dažādas lietas, vai tā ir viena slimība ar šādu pavadošu simptomu. Tā mēdz būt.
