Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Māja

Galvenie klupšanas akmeņi, kas liedz iegūt ideālo augumu

© depositphotos.com

Tu tie­cies pēc ve­se­lī­ga uz­tu­ra, iz­mē­ģi­ni da­žā­dus po­pu­lā­rus ie­tei­ku­mus un ce­ri, ka drīz vien ju­tī­sies la­bāk, iz­ska­tī­sies la­bāk un tev iz­do­sies arī nor­ma­li­zēt ķer­me­ņa ma­su. No­lem­jot sākt jaun­u, skais­tu dzī­vi, no le­dus­skap­ja iz­vāk­ti ne­vē­la­mie pro­duk­ti un pus­fab­ri­kā­ti, kon­ser­vi no­bāz­ti tā­lā­ka­jā stū­rī, bet bur­ge­ru ēs­tu­ves rek­lā­mas ku­po­ni – ma­ku­la­tū­rā, jo tu bei­dzot ga­ta­vo mal­tī­tes mā­jās un esi pat sā­cis no rī­tiem skriet, do­dies nū­jot, var­būt ap­mek­lē spor­ta klu­bu vai ba­sei­nu.

Tik bie­ži stās­tīts, ka pie­tiek vi­su to da­rīt - un pa­nā­ku­mi ne­iz­pa­liks. Drau­gi un ko­lē­ģi ap­brī­no ta­vu uz­ņē­mī­bu, to­mēr re­zul­tā­ta jo­pro­jām nav. Tas ir brī­dis, kad gri­bas vi­su mest pie ma­las. Ame­ri­kā­ņu uz­tu­ra spe­ci­ālis­ti no­vē­ro­ju­ši, kā­di klup­ša­nas ak­me­ņi un pār­pras­ti uz­ska­ti ne­ļauj sa­sniegt ce­rē­to ce­ļā uz ve­se­lī­gu uz­tu­ru.

«Sa­lā­tus es ēdu, cik uz­iet, jo tie ir ve­se­lī­gi, bet nav ba­ro­jo­ši.»

Ne vis­i sa­lā­ti ir ve­se­lī­gi, bet dau­dzi no tiem ir arī ba­ro­jo­ši. Ja tiek iz­man­to­ti svai­gi dār­ze­ņi un za­ļu­mi, tas ir la­bi, bet ļo­ti bie­ži gri­bas pa­da­rīt sa­lā­tus gar­šī­gā­kus, pie­vie­no­jot rī­vē­tu sie­ru, ma­jo­nē­zi, krē­ju­mu, kar­tu­pe­ļus, šķiņ­ķi, mai­zes grauz­di­ņus, de­su, tun­ča kon­ser­vus, sēk­li­ņas un riek­stus. Pat ja vis­i pro­duk­ti sa­lā­tos ir ve­se­lī­gi un tu it kā pie­liec no kat­ra ti­kai pa drus­ci­ņai, ir jā­se­ko por­ci­jas lie­lu­mam un ka­lo­ri­ju dau­dzu­mam. Pie­mē­ram, iz­rē­ķi­nāts, ka, pie­vie­no­jot sa­lā­tiem ap 30 g pus­cie­tā sie­ra, 30 g tun­ča kon­ser­vu, 15 g sau­les­pu­ķu sēk­li­ņu un di­vas ka­ro­tī­tes ma­jo­nē­zes, to ener­ģē­tis­kā vēr­tī­ba pie­aug ap­tu­ve­ni par 440 kkal.

«Ve­se­lī­gi ir ēst bie­ži, bet ma­zas por­ci­jas.»

Šis pa­doms vai­rāk ad­re­sēts tiem, ku­ri pēc ga­ras dar­bdie­nas ie­tur pa­ma­tī­gas pus­dien­va­ka­ri­ņas, vie­nā rei­zē no­tie­sā­jot mil­zī­gu ēdie­nu dau­dzu­mu un pār­ēdo­ties. Cen­šo­ties si­tu­āci­ju mai­nīt, cil­vē­ki krīt ot­rā ga­lē­jī­bā un vi­su die­nu ik pa brī­ti­ņam kaut ko uz­ēd, gri­bas vai ne­gri­bas. Vi­ņi jū­tas ne īs­ti ēdu­ši, ne ne­ēdu­ši, bet ka­lo­ri­jas bie­ži vien tiek uz­ņem­tas vai­rāk, ne­kā va­ja­dzē­tu. Lai tā ne­no­tik­tu, ie­tei­cams ie­vē­rot re­gu­lā­ras ēdien­rei­zes un arī kon­tro­lēt ka­lo­ri­ju pa­tē­ri­ņu.

«Ja reiz es vin­gro­ju, tad va­ru at­ļau­ties sal­du­mus, tie man ir pat ne­pie­cie­ša­mi, lai bū­tu spēks.»

Spe­ci­āli ēst sal­du­mus, lai bū­tu spēks vin­grot vai lai at­gū­tu zau­dē­tos spē­kus pēc vin­gro­ša­nas, pa­tie­šām ne­va­jag, jo se­viš­ķi tad, ja pa­tie­sī­bā ēst ne­maz ne­gri­bas. Ja cil­vēks pēc fi­zis­kas slo­dzes jū­tas iz­sal­cis, priekš­ro­ka do­da­ma lie­sai ga­ļai, riek­stiem, piln­grau­du mai­zei un dār­ze­ņiem, jo ir jā­rū­pē­jas, lai uz­ņem­tu ol­bal­tum­vie­las, mag­ni­ju, B gru­pas vi­ta­mī­nus, balast­vie­las.

«Jā­sāk uz­ņemt daudz vai­rāk šķiedr­vie­lu, tad lie­kais svars pa­zu­dīs.»

Šķiedr­vie­las ir ne­pie­cie­ša­mas, bet uz­tu­ra spe­ci­ālis­ti ie­sa­ka to uz­ņem­ša­nu pa­lie­li­nāt pa­ma­zām, tur­klāt, sā­kot lie­tot vai­rāk šķiedr­vie­lu, jā­sāk uz­ņemt arī vai­rāk ūdens. Tas pa­lī­dzēs ra­dīt il­gā­ku un no­tu­rī­gā­ku sā­ta sa­jū­tu. Ja šķiedr­vie­lu pa­tē­ri­ņu pa­lie­li­na pā­rāk strau­ji, re­zul­tāts var būt uz­pū­ties vē­ders un dis­kom­forts.

«Gal­ve­nās ka­lo­ri­jas ir tau­kos, tā­pēc jā­ēd ti­kai at­tau­ko­ti pro­duk­ti.»

Bai­les no tau­kiem bi­ja mo­dē pa­gā­ju­šā gad­sim­ta 90. ga­dos, kad pa­tē­rē­tā­ji sā­ka pie­pra­sīt un ra­žo­tā­ji pie­dā­vāt bez­tau­ku vai maz­tau­ku pro­duk­tus. Ja uz ie­pa­ko­ju­ma rak­stīts «bez­tau­ku» vai «ar ze­mu tau­ku sa­tu­ru», tas jo­pro­jām pie­sais­ta pir­cē­jus. Ta­ču ne­va­ja­dzē­tu au­to­mā­tis­ki pie­ņemt, ka «maz tau­ku» ir tas pats, kas «maz ka­lo­ri­ju». Jā­la­sa un jā­ņem vē­rā arī ci­ta in­for­mā­ci­ja, kas at­ro­da­ma uz ie­pa­ko­ju­ma.

«Es la­bāk at­teik­šos no ogļ­hid­rā­tiem.»

Uz ogļ­hid­rā­tu strik­tu ie­ro­be­žo­ša­nu uz­tu­rā ir bal­stī­ta, pie­mē­ram, At­kin­sa di­ēta vai tā dē­vē­tā alu cil­vē­ka di­ēta. Pē­tī­ju­mi lie­ci­na, ka sā­ku­mā šāds uz­turs pa­tie­šām pa­līdz no­tie­vēt, bet ilg­ter­mi­ņā la­bā­ku re­zul­tā­tu var sa­sniegt, lie­to­jot vis­pus­īgu, sa­ba­lan­sē­tu uz­tu­ru. Kā­das uz­tur­vie­lu gru­pas iz­slēg­ša­na no ēdien­kar­tes vai kra­sa ie­ro­be­žo­ša­na ar lai­ku mēdz no­vest pie ne­pār­va­ra­mas kā­res pēc tās un ir vieg­lāk zau­dēt kon­tro­li. No­teik­ti ir vērts at­tu­rē­ties no vien­kār­ša­jiem, ra­fi­nē­ta­jiem ogļ­hid­rā­tiem, kā­di ir bal­tmai­zē, kon­fek­tēs, kū­kās u. c., bet va­ja­dzē­tu no­dro­ši­nāt pie­tie­ka­mi daudz sa­lik­to ogļ­hid­rā­tu, ko sa­tur da­žā­das graud­au­gu put­ras, rupj­mai­ze u. c.