\\Māja
Kā savu mājokli pasargāt no zagļiem?
 
©Ilustratīvs attēls

Tu­vo­jo­ties sil­ta­jiem ga­da mē­ne­šiem un at­va­ļi­nā­ju­mu lai­kam, jā­at­ce­ras, ka arī zag­ļi kļūst ak­tī­vā­ki. Sta­tis­ti­kas da­ti lie­ci­na, ka tas ir laiks, kad dzī­vok­ļu un pri­vāt­mā­ju īpaš­nie­ki zau­dē mod­rī­bu, at­stā­jot mā­jok­ļus ne­pie­ska­tī­tus. Dau­dzi ir pār­lie­ci­nā­ti, ka ar vi­ņu īpa­šu­miem ne­kas ne­var no­tikt.

Dro­šī­bas ri­si­nā­ju­mu eks­per­ti ap­gal­vo, ka cil­vē­ki ne­pie­tie­ka­mi ie­dzi­ļi­nās jau­tā­ju­mos par īpa­šu­mu aiz­sar­dzī­bu. To bie­ži vien no­vēr­tē no­vē­lo­ti - ti­kai pēc tam, kad ne­lai­me jau no­ti­ku­si. Pir­mais no­tei­kums, kas jā­at­ce­ras, - lai ma­zi­nā­tu ris­kus un pa­sar­gā­tu sa­vu īpa­šu­mu, par dro­šī­bu jā­do­mā lai­kus. Iz­vē­lo­ties uz­ņē­mu­mu, kas no­dro­ši­nās ap­sar­dzes pa­kal­po­ju­mus, sva­rī­gi sa­dar­bo­ties ar pie­re­dzē­ju­šām un pro­fe­si­onā­lām fir­mām, ku­ru rī­cī­bā ir pie­tie­kams dar­bi­nie­ku un eki­pā­žu skaits, kā arī mūs­die­nīgs teh­nis­kais ap­rī­ko­jums.

Lie­lā­kie ris­ka fak­to­ri

Lai­kā, kad zag­ļi kļūst ak­tī­vā­ki, ap­drau­dē­tas ir ne ti­kai mā­jas un dzī­vok­ļi, bet arī va­sar­nī­cas un dār­za mā­jas. Svēt­ku un brīv­die­nu lai­kā zā­dzī­bu skaits strau­ji pa­lie­li­nās. Viens no ie­mes­liem - dau­dzi do­das cie­mos vai tā­lā­kos ce­ļo­ju­mos, un to iz­man­to zag­ļi, ku­ri ātr­i vien pa­ma­na, ka īpa­šums ir ne­pie­ska­tīts, stās­ta dro­šī­bas spe­ci­ālists Vi­go Val­davs. Viņš at­zīst, ka ti­kai 4% no vi­sām māj­saim­nie­cī­bām Lat­vi­jā ir dro­šī­bas ri­si­nā­ju­mi, kas, zi­not paš­rei­zē­jo kri­mi­nā­lo sta­tis­ti­ku, ir maz.

Vis­lie­lā­kais ris­ka fak­tors - ne­dro­šās dur­vis, ku­ras pie­re­dzē­jis kram­plau­zis bez grū­tī­bām var uz­lauzt da­žās mi­nū­tēs. Īpa­ši ap­drau­dēts ir pir­mais stāvs. Zag­ļi veik­li tiek ga­lā, ja at­stāj at­slē­gu dur­vju iekš­pu­sē - iz­man­to­jot spē­cī­gu mag­nē­tu ie­spē­jams pa­griezt slē­dze­ni ar at­slē­gu ta­jā no ot­ras pus­es.

Ap­sar­dzes ri­si­nā­ju­mi ir ne­pie­cie­ša­mi, ja no­tiek būv­nie­cī­ba, re­kon­struk­ci­ja vai vē­rie­nī­gi re­mont­dar­bi. Bie­ži vien šā­dos ob­jek­tos pa­zūd ma­te­ri­ālās vēr­tī­bas, pie­mē­ram, lo­gi, dur­vis, ra­di­ato­ri, pat ap­ku­res kat­li.

Ris­ka fak­tors ir skaid­ra nau­da, ko gla­bā mā­jās. Tā­pēc ie­tei­cams nau­du gla­bāt sei­fā. Dār­gus un sa­rež­ģī­tus sei­fus va­jag ie­gā­dā­ties, ja mā­jās gla­bā vai­rā­kus tūk­sto­šus la­tu. Ie­tei­cams sei­fu pie­stip­ri­nāt pie sie­nas un grī­das, lai to ne­bū­tu ie­spē­jams vieg­li aiz­nest, kā arī no­vie­tot slēp­tā vie­tā. Ja to­mēr nav vēl­mes ie­gā­dā­ties sei­fu, tad nau­du va­jag gla­bāt vis­maz slē­dza­mā me­tā­la kas­tē, kur var īs­lai­cī­gi pa­sar­gāt nau­du, pie­mē­ram, uguns­grē­ka lai­kā, kā arī no ziņ­kā­rī­giem cie­mi­ņiem vai bēr­niem. Ie­tei­cams nau­du tu­rēt slēp­tā vie­tā vai arī spe­ci­āli ie­rī­ko­tā slēp­tu­vē.

Aiz­sar­dzī­ba pret zag­ļiem un uguns­ne­lai­mi

Eks­perts skaid­ro, ka sig­na­li­zā­ci­jas si­rē­na at­bai­da zag­ļus un pa­ras­ti vi­ņi tā­lāk par pir­ma­jām dur­vīm ne­tiek. Pie­mē­ram, ap­sar­dzes pie­dā­vā­ju­mā ir arī teh­nis­kā ap­sar­dze, ko mēdz saukt par sig­na­li­zā­ci­ju, kā arī kus­tī­bu, dū­mu un mit­ru­ma de­tek­to­ri. Iz­pla­tī­ti ri­si­nā­ju­mi ir arī video­ap­sar­dze, trauk­smes po­ga un SMS ap­sar­dze. Vis­pa­zīs­ta­mā­kā ir sig­na­li­zā­ci­jas ie­rī­ko­ša­na pie dur­vīm, bet ir arī ci­ti dro­šī­bas va­ri­an­ti.

Dzī­vok­ļa vai mā­jas ap­sar­dze kļu­vu­si tik­pat paš­sap­ro­ta­ma kā in­ter­ne­ta pie­ejas ie­rī­ko­ša­na vai tele­fon­sa­ka­ru ne­pie­cie­ša­mī­ba. Sig­na­li­zā­ci­jas sis­tē­ma un ap­sar­dzes pa­kal­po­ju­mi pa­sar­gās ne vien no ie­spē­ja­mām zā­dzī­bām, tie arī no­dro­ši­nās uguns­dro­šī­bu. Jaun­ākā ap­sar­dzes sis­tē­ma ir gan aiz­sar­dzī­bai pret ie­lau­ša­nos, gan pret uguns­grē­ku vien­lai­kus. Sig­nāls par aiz­deg­ša­nos vai dū­miem dzī­vok­lī acu­mir­klī tiek no­dots uz ap­sar­dzes pul­ti. Da­žās mi­nū­tēs ap­sar­dzes uz­ņē­mums pār­bau­da sig­nā­lu, ie­ro­do­ties kon­krē­ta­jā ob­jek­tā, un ne­pie­cie­ša­mī­bas ga­dī­ju­mā iz­sauc glāb­ša­nas die­nes­tus.

Val­davs uz­ska­ta, ka mi­ni­mā­lā prog­ram­ma ik­vie­nam dzī­vok­lim vai pri­vāt­mā­jai bū­tu at­vēr­ša­nas sen­so­ru uz­stā­dī­ša­na uz dur­vīm un lo­giem.

Ne­re­ti tie­ši svēt­ku lai­kā dro­šī­bas nor­mu ne­ie­vē­ro­ša­na var iz­rai­sīt uguns­ne­lai­mi. Bie­ži vien uguns­grē­ka ie­mesls ir bo­jā­tas elek­tro­ins­ta­lā­ci­jas. Eks­perts ir pār­lie­ci­nāts, ka dū­mu un mit­ru­ma de­tek­to­riem jā­būt kat­rā dzī­vok­lī. Da­žā­di sig­na­li­zā­ci­jas de­tek­to­ri re­aģē arī dū­mu vai at­klā­tas uguns lies­mas ra­ša­nās ga­dī­ju­mā, plū­du un gā­zes no­plū­des ga­dī­ju­mā, tā­dē­jā­di pa­glābj no no­smak­ša­nas. Viņš at­gā­di­na, ka labs ri­si­nā­jums ir trauk­smes po­ga, ku­ra īpa­ši no­de­rī­ga tiem, kas dzī­vo no­ma­ļās vie­tās. Ie­rau­got aiz­do­mī­gu kus­tī­bu, cil­vēks var ie­dar­bi­nāt trauk­smes po­gu, uz ku­ru re­aģē ap­sar­dzes fir­mas dar­bi­nie­ki. Sa­vu­kārt SMS ap­sar­dze no­zī­mē, ka no­vē­ro­ša­nu veic tā, ka cil­vēks sa­ņem zi­ņo­ju­mu par to, kas no­tiek vi­ņa īpa­šu­mā.

Da­ži mī­ti par dro­šī­bu

Viens no iz­pla­tī­tiem mī­tiem par dro­šī­bu - māj­dzīv­nie­ki pa­sar­gā mā­jok­li no zā­dzī­bu ris­ka. Nikns sar­gsuns, pro­tams, var ra­dīt res­pek­tu da­žiem li­kum­pār­kā­pē­jiem, to­mēr, ja ie­lau­ša­nos rū­pī­gi plā­no jau ie­priekš, vis­ti­ca­māk, no­ziedz­nie­ki būs pa­do­mā­ju­ši, kā su­ni ie­mi­dzi­nāt vai ci­tā­di nei­tra­li­zēt. Tur­klāt jā­ņem vē­rā arī ra­ci­onā­li ap­svē­ru­mi - ja sar­gsuns nav pro­fe­si­onā­li dre­sēts un ap­mā­cīts, zag­lis to var ap­mā­nīt ar kā­du naš­ķi. Daudz lie­lā­kas gal­vas sā­pes gar­na­džiem sa­gā­dās sig­na­li­zā­ci­jas sis­tē­mas, ko bez spe­ci­fis­kām zi­nā­ša­nām un in­stru­men­tiem nav ie­spē­jams ātr­i un ne­uz­krī­to­ši nei­tra­li­zēt. Ru­nā­jot par mā­jok­ļa dro­šī­bu un māj­dzīv­nie­kiem - su­ņiem un ka­ķiem, jā­teic, ka ir pie­eja­mi dzīv­nie­ku kus­tī­bu de­tek­to­ri, kas mā­jok­lī ļauj uz­stā­dīt sig­na­li­zā­ci­ju, pat ja tur dien die­nā mīt māj­dzīv­nieks.

Vēl ir uz­skats - ja kāds at­ro­das mā­jās, zag­lis ne­uz­dro­ši­nā­sies ie­lauz­ties.

Ir ga­dī­ju­mi, ka zag­lis uz­dar­bo­jas nak­tīs, ka­mēr cil­vē­ki guļ. It īpa­ši ak­tu­āli tas ir va­sa­rā, kad guļ pie at­vēr­tiem lo­giem. Spe­ci­ālis­ti at­gā­di­na, ka sig­na­li­zā­ci­jai var uz­stā­dīt re­žī­mu «mā­jās», kas ļauj ak­ti­vi­zēt sig­na­li­zā­ci­ju ti­kai ie­ejas dur­vīm, lo­giem vai, pie­mē­ram, pir­ma­jam stā­vam, cil­vē­kiem esot sa­vā īpa­šu­mā. Tā­pat ie­spē­jams sig­na­li­zā­ci­jas sis­tē­mas ri­si­nā­jums, kas ļauj at­stāt lo­gus vē­di­nā­ša­nas re­žī­mā, ne­sa­ma­zi­not ob­jek­ta dro­šī­bas lī­me­ni.

Ne­re­ti cil­vē­ki pā­rāk pa­ļau­jas uz kai­mi­ņiem, jo ir pār­lie­ci­nā­ti, ka tie mā­jās at­ro­das vi­su die­nu un zi­ņos, ja pa­ma­nīs aiz­do­mī­gas dar­bī­bas.

Diez vai būs daudz tā­du kai­mi­ņu, kas bū­tu ga­ta­vi ie­jauk­ties, ne­bai­do­ties par sa­vu ve­se­lī­bu un dzī­vī­bu, ja kaut kas no­tiek. La­bā­ka­jā ga­dī­ju­mā vi­ņi pie­zva­nīs po­li­ci­jai un gai­dīs tās at­brauk­ša­nu. Tā­pat nav re­tums, kad kai­mi­ņi pa­ši veic ne­li­ku­mī­gas dar­bī­bas saim­nie­ka prom­būt­nes lai­kā. Jā­ņem vē­rā, ka var būt arī si­tu­āci­jas, ka kai­mi­ņi vien­kār­ši ne­sa­dzird ne­ko aiz­do­mī­gu ap­kār­tē­jo ska­ņu jūk­lī un ne­pa­ma­na gar­na­džu ro­sī­bu.

Tas no­zī­mē, ka vi­sop­ti­mā­lā­kais dro­šī­bas ri­si­nā­jums ir sa­dar­bī­ba ar ap­sar­dzes uz­ņē­mu­mu.

Ie­tei­ku­mi, ja brīv­die­nās, svēt­kos vai at­va­ļi­nā­ju­mā do­da­mies ce­ļo­ju­mā:

  • jā­pār­lie­ci­nās, ka ār­dur­vis, bal­ko­nu un te­ra­šu dur­vis ir aiz­slēg­tas un lo­gi - kār­tī­gi aiz­vēr­ti;
  • jā­pār­bau­da, vai vi­sas elek­tro­ie­rī­ces, gā­zes un ūdens pie­va­des ie­rī­ces ir iz­slēg­tas;
  • jā­pa­rū­pē­jas, lai lie­tas, ku­ras zag­ļi var ie­kā­rot (da­tors, mū­zi­kas centrs, pulk­ste­nis, tele­vi­zors u.c.), ne­at­ras­tos re­dza­mās vie­tās;
  • jā­in­for­mē par sa­vu prom­būt­ni kai­mi­ņi un savs ap­sar­dzes uz­ņē­mums.