Izlasi! Pie­cas stra­tē­ģi­jas veik­smī­gā­kai tie­vē­ša­nai

Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency
  • Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency
1 / 1

Sva­ra zau­dē­ša­nas for­mu­la, ja vien ru­na nav par no­piet­nām me­di­cī­nis­ki ri­si­nā­mām pro­blē­mām, ir ļo­ti vien­kār­ša: ēd ma­zāk un kus­ties vai­rāk! Vis­i to zi­na, un to­mēr dau­dziem ne­iz­do­das sa­sniegt ce­rē­to re­zul­tā­tu. Vai tie­šām at­kal ne­pie­pil­dī­sies ie­ce­re sa­gai­dīt va­sa­ru ja ne la­bā, tad vis­maz la­bā­kā for­mā ne­kā paš­laik?

Vien­mēr ir vērts mē­ģi­nāt vēl­reiz. Da­žas lie­tas va­ram mā­cī­ties no tiem, ku­riem iz­de­vies no­mest plā­no­tos ki­lo­gra­mus un šo re­zul­tā­tu arī no­tu­rēt. Pro­tams, ir sva­rī­gi, ko, cik un kad ēst vai ne­ēst, kā vin­grot, kā plā­not sa­vu die­nas re­žī­mu un tā jo­pro­jām, bet ne ma­zāk sva­rī­ga ir arī pa­ša cil­vē­ka at­tiek­sme pret tie­vē­ša­nas pro­ce­su, jo tie­ši tā bie­ži kļūst par klup­ša­nas ak­me­ni ce­ļā uz slai­dā­ku augu­mu.

Kon­krē­ti for­mu­lēt mēr­ķi

Pie­rā­dīts, ka la­bā­kus pa­nā­ku­mus gūst tie­vē­tā­ji, ku­ri iz­vir­za pil­nī­gi kon­krē­tu mēr­ķi, pie­mē­ram: es vē­los svērt 70 ki­lo­gra­mus, bet šo­brīd man ir 86 ki­lo­gra­mi, tā­tad jā­at­brī­vo­jas no 16 ki­lo­gra­miem. (Ne­vis - es vē­los no­tie­vēt.) Tas pa­līdz mo­bi­li­zēt re­sur­sus ie­ce­rē­tā mēr­ķa sa­snieg­ša­nai.

Iz­vēr­tēt pro­gre­su

Kad cil­vēks ir ti­cis skaid­rī­bā par eso­šo un vē­la­mo, vi­ņam ir vieg­lāk se­kot sa­va mēr­ķa sa­snieg­ša­nas gai­tai. Ie­tei­cams re­gu­lā­ri svēr­ties, at­zī­mēt ka­len­dā­rā vai spe­ci­āli ie­kār­to­tā die­nas­grā­ma­tā sa­vu ēdien­kar­ti un fi­zis­ko slo­dzi, vē­rot, kāds ir pro­gress. Tie, ku­riem sek­mī­gi iz­de­vies tikt va­ļā no lie­kā sva­ra, arī no­rā­da, ka ne­va­jag pā­rāk sa­prie­cā­ties par pir­ma­jiem pa­nā­ku­miem. Ja tavs mēr­ķis ir zau­dēt 16 ki­lo­gra­mus un tu esi zau­dē­jis se­šus, tas, pro­tams, ir la­bi, to­mēr ne­va­jag ie­slīgt paš­ap­mie­ri­nā­tī­bā un at­slābt, bet gan vai­rāk do­māt par tiem des­mit ki­lo­gra­miem, kas vēl jā­zau­dē, un kon­cen­trē­ties šim mēr­ķim.

Ap­zi­nā­ties, ka tas nav vieg­li

Mums bie­ži stās­ta, ka ne­va­jag se­vi no­ska­ņot ne­ga­tī­vi, bet būt op­ti­mis­tiem, ti­cēt, ka viss iz­do­sies - un tad tie­vēt bū­šot vieg­li un te­ju vai jaut­ri. Pro­tams, va­jag ti­cēt sev, ta­ču arī pār­lieks op­ti­misms ir ne­vie­tā, jo tas ra­da ne­adek­vā­tas gai­das un no­ved pie drī­zas vil­ša­nās. Vis­la­bā­kos pa­nā­ku­mus gūst tie, ku­ri uz si­tu­āci­ju rau­gās re­ālis­tis­ki un ap­zi­nās: jā, man ne­būs vieg­li, nāk­sies mai­nīt pa­ra­du­mus, tas pra­sīs zi­nā­mu pie­spie­ša­nos un no kaut kā būs jā­at­sa­kās. Vi­ņi iz­vei­do kon­krē­tu rī­cī­bas plā­nu un jau ie­priekš arī ap­do­mā, kā­das pro­blē­mas, kā­di kār­di­nā­ju­mi va­rē­tu ras­ties un kā tiem pre­to­ties.

Ra­dīt plā­nus vi­sā­dam ga­dī­ju­mam

Stās­ti par to, kā­pēc iz­gā­zies kār­tē­jais tie­vē­ša­nas mē­ģi­nā­jums, mēdz būt ļo­ti lī­dzī­gi: «Pār­is ne­dē­ļas iz­tu­rē­ju, bet tad aiz­gā­ju pie drau­dze­nes uz dzim­ša­nas die­nu un tur bi­ja vi­ņas su­per­īgā kū­ka - nu kā es va­rē­ju at­tu­rē­ties? Pēc tam gri­bē­jās vēl kaut ko sal­du. Pēc da­žām die­nām arī dar­bā bi­ja ban­kets, un tā ma­ni plā­ni iz­ju­ka.» Vai arī: «Vie­nu lai­ku es čak­li gā­ju nū­jot, bet tad li­kās, ka būs lie­tus, un dar­bā arī sa­nā­ca lie­lā­ka slo­dze, un tā es vairs ne­eju.» Pa­zīs­tot se­vi, šā­dus kri­tis­kos brī­žus var pa­re­dzēt un lai­kus iz­vei­dot kon­krē­tu rī­cī­bas mo­de­li. Pie­mē­ram, ju­bi­le­jā, kad ci­ti ēd kū­ku, tu vien­kār­ši dzer ka­fi­ju. Ja ju­bi­lā­re pa­tie­šām ir tev īs­ta drau­dze­ne, tad vi­ņa ne­ap­vai­no­sies, ja ne­pa­gar­šo­si kū­ku. Ja ap­vai­no­sies - var­būt nav vērts iet uz ju­bi­le­ju. Sa­vu­kārt fi­zis­kās ak­ti­vi­tā­tes ir no­piet­ni jā­plā­no un jā­ie­kļauj da­rā­mo dar­bu ka­len­dā­rā no­teik­tā lai­kā. Vis­la­bāk, ja var at­rast tā­du fi­zis­ku no­dar­bi, kas pa­tīk, bet ja tas ne­iz­do­das - jā­iz­tu­ras pret tām kā pret sva­rī­gu pie­nā­ku­mu, kaut arī ne­pa­tīk.

Tre­nēt gri­bas­spē­ku

Gri­bas­spēks nav maz­sva­rīgs kom­po­nents sva­ra zau­dē­ša­nā, lai gan ir liels kār­di­nā­jums no­ti­cēt te­ori­jām, ku­ras ap­gal­vo, ka pa­nā­ku­mi at­ka­rī­gi ti­kai no vi­sā­diem ci­tiem fak­to­riem un gri­bas­spēks ir ne­uz­ti­cams sa­bied­ro­tais. Lai uz gri­bas­spē­ku va­rē­tu pa­ļau­ties, tas jā­tre­nē lī­dzī­gi kā mus­ku­ļi. Ie­sā­ku­mam va­rē­tu, pie­mē­ram, at­teik­ties no sa­vas ik­va­ka­ra čip­su pa­ci­ņas un to vie­tā, sē­žot pie tele­vi­zo­ra, ap­ēst kā­du ābo­lu. Vai arī pār­va­rēt im­pul­su ie­lēkt tro­lej­bu­sā, lai no­brauk­tu vie­nu pie­tu­ru, un do­ties ce­ļā kā­jām.

Komentāri [9]

 
tīru cukuru rij
aitas
7.aprīlis, 16:13 Atbildēt
Mr.Susurs
Es reali nirdzu par visu to svara nomeshanu. Man piemeram ir 105 kilogrami un mani vini pilniba apmierina. Atkarigs no tava visuala izskata un fiziskas formas. Paprovejiet ritu sakt nevis ar chipshu rishanu, bet ar rita skrejienu. Pilniba pietiks ar 5 kilometriem un pec tam minutes 15 pacilat svarus. Pec tam remdena dusha sviedrus noskalot. Un ak brinums, 90 minushu laika busiet nometushi no 3 - 5 kilogramiem. Pec tam var uzzest rita brokastis. Galvenais nemokiet organismu ar visadam dietam. Ediet to, ko organisms prasa. Un pat ja vakara tev ir tieshi tads pats svars, ka no rita, tas nozime tikai to, ka tev klat ir pieaugusi muskulu masa. Cita lieta, ja "trenne" uz pakalas tauku slani. Cauram dienam nelien nost no datora un rij visu suragat partiku pec kartas. Tur nekadas dietas nepalidzes, ja nu vienigi visu kreditkarshu noblokeshana.
7.aprīlis, 6:56 Atbildēt
Mr.Susurs
Cilveka svars dienas laika mainas vairakas reizes. Katra fiziska aktivitate samazina tavu svaru. Nosveries pirms miskastes izneshanas no majas un pec. Savus 50 gramus busi pazaudejis. Visi tie dirseji par svara samazinashanu aizmirst jums pastastit, ka cilveka organisms par 50 % sastav no udens. Paprovejiet dienas divas nepadzert udeni un Jus svariem neticesiet, cik atri vinu zaudejat. Bet tiklidz vinu iedzersiet svars bus atpakal. Cilveka liekais svars ir liekais udens daudzums organisma un izdzen vinu no organisma visparastaka svishana.
7.aprīlis, 7:04 Atbildēt
ak vai
Jau tā reti lasu nra, bet visu ko lasu, visur tu esi aizd!rsis visas komentāru sadaļas. Ej tak ko lietderīgu padari. Un ūdens nav viņš, tas ir tas, visu zinošais profesor!
7.aprīlis, 8:33 Atbildēt
D.
Gluži otrādi - jādzer vismaz 1,5 l ūdens dienā (protams, arī saprātīgi jāēd) un svars aiziet žļurkstēdams!
9.aprīlis, 16:24 Atbildēt
xhars
105 kg nav normāli,ja vienīgi neest virs 2m garuma.Svars nav jāsver ar viltībām,trenniņi,vai nedzert ūdeni,pēc dušas,utt.Jāsveras no rīta,kad pamodies,un pēc wc.Pārējais ir demagoģija kārtējā,kas LV pēdējos gados ir kļuvis populārs.Varu no savas pieredzes Tev teikt,105 kg ir tavs ceļš uz 120,tici man,un pēc 3 gadiem tev tie būs.Vari mētāties ar gudrībām,bet tā būs,ja nemainīsi ēšanas paradumus.
8.aprīlis, 11:30 Atbildēt
Laba Tēja
Par vienu spaini mazāk rīt.
7.aprīlis, 5:25 Atbildēt
Jānis
Ja tev ir tik daudz naudas,lai sapirktu visu bildē redzamo,esi drošs,nekad nenotievēsi
8.aprīlis, 8:37 Atbildēt
Pūce
Kaut arī varu nopirkt visu redzamo, no katra pa niekam pagaršošu. Nav obligāti viss jāapēd.
8.aprīlis, 10:16 Atbildēt

Māja Vairāk >

Kaut kas traks!