Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Māja

Uzzini, kāpēc me­no­pau­zes laikā svarīgi uzņemt magniju

© Publicitātes foto

Pa­cien­tes bie­ži vē­las pār­ru­nāt ar gi­ne­ko­lo­gu jau­tā­ju­mu par pie­mē­ro­tu bez­re­cep­šu me­di­ka­men­tu un uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ju iz­vē­li – kā­di vi­ta­mī­ni un mi­ne­rāl­vie­las va­ja­dzī­gi sie­vie­tes ve­se­lī­bai. Sie­vie­te gi­ne­ko­lo­ga ska­tī­ju­mā ir viens ve­sels, tā­pēc, vēr­tē­jot vi­ņas ve­se­lī­bu, uz­ma­nī­ba tiek pie­vēr­sta ne ti­kai «ma­zam lo­dzi­ņam apakš­stā­vā», bet gan vis­am or­ga­nis­mam ko­pu­mā – teic gi­ne­ko­lo­ģe Da­ce Ma­tu­le. Ir sva­rī­gi ne­ap­jukt pla­ši rek­la­mē­to pre­pa­rā­tu klās­tā, at­ce­rē­ties, ka šeit ne­der prin­cips «jo vai­rāk – jo la­bāk», un iz­vē­lē­ties to, kas pa­tie­šām uz­la­bos paš­sa­jū­tu un dzī­ves kva­li­tā­ti.

Savs uz­de­vums mū­su or­ga­nis­mā ir kat­ram vi­ta­mī­nam, mik­ro­ele­men­tam vai amino­skā­bei, un kat­rā dzī­ves pos­mā va­ja­dzī­ba pēc tiem ir ne­daudz at­šķi­rī­ga. Vie­na no mi­ne­rāl­vie­lām, kam ir bū­tis­ka no­zī­me sie­vie­tes ve­se­lī­bā vis­a mū­ža ga­ru­mā, ir mag­nijs. Tas ne­pie­cie­šams gan augo­šam or­ga­nis­mam, gan bēr­ni­ņu gai­dot, gan arī - pie­nā­kot me­no­pau­zei.

Me­no­pau­zes lai­kā

«Ša­jā dzī­ves pe­ri­odā sie­vie­tes ķer­me­nis pie­dzī­vo daudz pār­mai­ņu, kam bie­ži pie­vie­no­jas arī ga­ra­stā­vok­ļa svār­stī­bas, tūs­ka un lie­kais svars, lo­cī­ta­vu un mus­ku­ļu pro­blē­mas, maksts sau­sums, bez­miegs. Iz­mai­ņas sie­vie­tes or­ga­nis­mā sais­tī­tas ar ol­nī­cu fun­kci­ju iz­sīk­ša­nu - sa­ma­zi­nās da­bis­kā es­tro­gē­na lī­me­nis,» skaid­ro D. Ma­tu­le. Pa­ze­mi­nā­tais sie­viš­ķo dzi­mum­hor­mo­nu - es­tro­gē­nu lī­me­nis un ap­tau­ko­ša­nās pa­aug­sti­na sirds un asins­va­du sli­mī­bu, kā arī ot­rā ti­pa cu­ku­ra di­abē­ta ris­ku. Tā­dēļ, lai sa­gla­bā­tu sirds un asins­va­du ve­se­lī­bu, nor­ma­li­zē­tu gli­ko­zes viel­mai­ņu, stip­ri­nā­tu kau­lu sis­tē­mu, sie­vie­tēm me­no­pau­zē ir liet­de­rī­gi uz­ņemt mag­ni­ja pre­pa­rā­tus, pro­tams, ne­pie­šķi­rot tiem pa­na­ce­jas lo­mu. Bie­ži vien ner­vo­zi­tā­ti, aiz­kai­ti­nā­mī­bu un pat his­tē­ri­ju var iz­skaid­rot ar B6 vi­ta­mī­na un mag­ni­ja trū­ku­mu. Me­no­pau­zes sim­pto­mu pro­fi­lak­sei ār­sti ie­sa­ka lie­tot pre­pa­rā­tus, kas sa­tur gur­ķe­nes eks­trak­tu, mag­ni­ju, so­jas iz­of­la­vo­nus, za­ļās tē­jas eks­trak­tu, B gru­pas vi­ta­mī­nus, be­ta­ka­ro­tī­nu u. c. Ga­dos ve­cā­kām sie­vie­tēm ne­pie­cie­ša­mi mul­ti­vi­ta­mī­nu pre­pa­rā­ti ar sa­ba­lan­sē­tu mik­ro­ele­men­tu un vi­ta­mī­nu sa­stā­vu, jo or­ga­nisms ne vien­mēr spēj piln­vēr­tī­gi uz­ņemt ne­pie­cie­ša­mās vie­las no uz­tu­ra. No­teik­ti ne­drīkst aiz­mirst ne­pie­sā­ti­nā­tās tauk­skā­bes un D vi­ta­mī­nu.

Lai mag­nijs la­bāk ie­dar­bo­tos

Mag­ni­ja efek­tī­vā­kie sa­bied­ro­tie ir B gru­pas vi­ta­mī­ni un kal­cijs. Dar­bo­jo­ties ko­pā, pa­pla­ši­nās mag­ni­ja dar­bī­bas spektrs. Mag­nijs un kal­cijs no­der kau­lu, zo­bu un ma­tu ve­se­lī­bai. Sa­vu­kārt ko­pā ar B gru­pas vi­ta­mī­niem mag­nijs rū­pē­jas par gal­vas­sāp­ju un tūs­ku sa­ma­zi­nā­ša­nu. Ta­ču jeb­ku­ru pa­līg­vie­lu lie­to­ša­nai jā­būt sa­mē­rī­gai un har­mo­nis­kai: vie­nā ne­dē­ļā ne­var lik­vi­dēt de­fi­cī­tu, kas ra­dies vai­rā­ku ga­du lai­kā. Ne­va­ja­dzē­tu ņemt pie­mē­ru no ASV ie­dzī­vo­tā­jiem, ku­ri jau ga­diem lie­to ne­skai­tā­mus vi­ta­mī­nus un uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jus, vien­mēr pa ro­kai tu­rot tab­le­šu kār­bi­ņu, ku­rā kat­rai die­nai pa­re­dzē­ta sa­va ie­da­ļa ar trim ma­zā­kiem no­da­lī­ju­miem. Pa­rei­zas un ve­se­lī­gas ēša­nas kul­tū­ru ne­var aiz­stāt ar tab­le­tēm, bet jeb­kurš bez­re­cep­šu me­di­ka­ments vai uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tājs lie­to­jams ar kon­krē­tu mēr­ķi un tad, kad tas pa­tie­šām va­ja­dzīgs.

No­de­rī­gi!

Pro­duk­ti, ku­ri sa­tur mag­ni­ju (pie­au­gu­šam cil­vē­kam die­nā vi­dē­ji jā­uz­ņem 300-400 mg mag­ni­ja)

Pro­duk­ta no­sau­kums Vi­dē­jais mag­ni­ja sa­turs (mg) 100 g pro­duk­ta

Mai­ze 85-90

Graud­au­gi un grau­du pro­duk­ti 60-240

Auzu pār­slas, mie­žu put­rai­mi ap 100

Pākš­au­gi 100-250

Riek­sti 170-230

Šo­ko­lā­de 100-300

Vēž­vei­dī­gie 30-400

Zi­vis ap 30

Ga­ļa ap 70

Žā­vē­ti aug­ļi 60-100

Tumš­za­ļo la­pu sa­lā­ti 50-60

Vai­rums dār­ze­ņu 10-40

Ogas, aug­ļi ap 15

Piens ap 15

Biez­piens ap 20