Daļai cilvēku pavasara vēstneši ir nevis putniņi, tauriņi un plaukstošās lapas, bet acu asarošana, iesnas, kņudināšana rīklē un citas alerģijas izpausmes, ko izraisa ziedputekšņi. Apkārtējiem reizēm šķiet, ka alerģiskās iesnas ir nieks, taču dažkārt spiedošā sajūta galvā, galvassāpes un deguna tecēšana var tik ļoti apgrūtināt dzīvi, ka ir jāņem slimības lapa.
Pavasarī un vasarā mūsu klimata joslai raksturīgi trīs ziedputekšņu alerģijas periodi: aprīlis un maijs saistīts ar alkšņu, bērzu, lazdu, papeļu, gobu, ošu, skābaržu, egļu, kastaņu, ozolu un pieneņu ziedēšanu, jūnijā zied priedes un sākas pļavu zāļu ziedēšanas sezona. Nereti cilvēki domā, ka viņiem ir alerģija pret papeļu pūkām, taču papeļu pūkas ir pārziedēšanas produkts, tāpēc drīzāk vainīgi pļavu ziedu putekšņi, kas veidojas pirms pūkām. Augustā un septembrī zied ceļtekas, nātres, balandas, skābenes, vībotnes un vērmeles.
Tipiskais un netipiskais
Tipiskie ziedputekšņu alerģijas simptomi, kas parādās, ieelpojot alergēnu, ir visiem labi pazīstami: šķaudīšana, deguna tecēšana, deguna aizlikums, nieze degunā, atsevišķos gadījumos nieze parādās arī dziļāk rīklē; tūskaina gļotāda, acu apsārtums, nieze un asarošana. Aptuveni pusei pacientu ziedputekšņu alerģija kombinējas ar tā dēvēto mutes alerģijas sindromu, kad pēc kādu produktu nonākšanas mutē uz 10-15 minūtēm parādās kairinājums, nieze un tūskas sajūta mutes gļotādā, uz mēles, uz mīkstajām aukslējām un rīklē. Vainojami var būt āboli, rieksti, burkāni, persiki, aprikozes, bumbieri, ķirši, zaļi kartupeļi - produkti, kuri satur alergēnu, kas līdzīgs bērzu ziedputekšņu alergēnam. Cilvēks to var arī neuztvert kā alerģijas izpausmi, bet vienkārši uzskatīt, ka šie produkti viņiem negaršo.
Reizēm alerģiskās iesnas cilvēks notur par parastu pavasara saaukstēšanos, tomēr atšķirības var ievērot: alerģiskas iesnas parasti nebeidzas tradicionālajās septiņās dienās un atkārtojas tajā pašā sezonā gadu no gada.
Kā kļūstam alerģiski
Alerģijas var būt gan iedzimtas, gan iegūtas dzīves laikā. Lielāks risks saslimt ar alerģiskām slimībām ir tad, ja alerģijas izpausmes ir bijušas kādam no vecākiem.
Otrs alerģiju attīstības cēlonis saistīts ar apkārtējo vidi un uzturu. Par to, kāpēc vispār attīstās alerģijas, zinātnieki joprojām nopietni lauza šķēpus. Ir daļa mehānismu, kas jau atklāti, un par vaininiekiem tiek uzskatīti apkārtējās vides piesārņojums, jaunu materiālu un vielu ieviešana, piemēram, tapešu, mēbeļu, grīdas segumu un tamlīdzīgu lietu ražošanā. Tāpat arī pārtika, ko ēdam, satur dažādas krāsvielas, biezinātājus, stabilizētājus un citas E vielas, kuru ietekme uz cilvēku vēl tiek pētīta, daļa cilvēku cieš arī no pārtikas alerģijas.
Paciest vai ārstēties
Alerģija ir jāārstē, ne tikai rūpējoties par traucējošo simptomu novēršanu, bet arī par astmas riska mazināšanu un polisensibilizācijas profilaksi, uzsver alergologi. Polisensibilizācija izpaužas tā, ka cilvēkam, kuram sākotnēji ir alerģija pret vienu alergēnu, ar laiku attīstās alerģija pret jauniem alergēniem. Statistika liecina, ka tikai aptuveni piektdaļai no šādiem pacientiem ir tikai viena alerģija.
Alerģijas ārstēšana
Viens no virzieniem ir kontakta novēršana ar alergēnu. Ziedputekšņu alerģijas gadījumā tas ir problemātiski. Teorētiski varētu neiziet no mājas un nevērt vaļā logus, neiet ārā no telpām, tomēr parasti tas nav pieņemams risinājums. Pastāv arī tāds jēdziens kā alerģijas tūrisms - kad attiecīgo augu ziedēšanas laikā cilvēks pārceļas uz citu klimatisko zonu.
Iespējama arī medikamentu lietošana. Vieglākos gadījumos var iztikt ar antihistamīna tabletēm un deguna aerosoliem, kas nopērkami bez ārsta receptes. Otrās paaudzes antihistamīna preparāti neizraisa miegainību, nespēku un nogurumu. Ja simptomi ir smagāki, tad ārsts var nozīmēt kortikosteroīdu deguna aerosolus, kuru iedarbība ir lēnāka, taču spēcīgāka nekā tabletēm.
Alergēnu imūnterapija dod iespēju ietekmēt slimības gaitu, nevis tikai kontrolēt simptomus. Ziedputekšņu alergēnu injekcijas zem ādas ar mērķi padarīt pacientu nejutīgu - pieradināt pie šī alergēna, pirmoreiz veica 1911. gadā. Šodien alergēnu imūnterapija ļauj pacientiem ar vidēju un smagu alerģiju pēc ārstēšanas kursa uz ilgu laiku pilnīgi atbrīvoties no slimības simptomiem vai arī tos krietni mazināt. Imūnterapiju sāk vasarā vai rudenī, un, ja tā darbojas, tad jau nākamajā sezonā pacients var konstatēt, ka alerģiju izraisošo augu ziedēšanas laikā vairs nejūtas slikti. Jo smagāki simptomi, jo salīdzinoši lielāks ir uzlabojums, ko dod terapija. Alergēnu imūnterapijas efekts spēj saglabāties vairākus gadus pēc kursa pabeigšanas. Šo terapiju realizē, veicot ilgstošu zemādas injekciju kursu vai arī zem mēles ievadot alergēnu pilienu, aerosolu vai tablešu veidā pēc noteiktas shēmas. Ir arī metode, kur injekcijas veic cirkšņu limfmezglos.
Padomi alerģijas sezonā:
* Valkājiet galvassegu, pat ja laiks nav auksts, - ziedputekšņi mazāk ieķersies matos un būs mazāka iespēja tos ienest telpās.
* Pārnākot mājās, vēlams izskalot ziedputekšņus no matiem.
* Nēsājiet saulesbrilles - tās kalpos ne tikai acu aizsardzībai no saules ultravioletajiem stariem, bet zināmā mērā arī aizturēs ziedputekšņus.
* Virsdrēbes labāk turēt skapī priekšnamā, nenesot tālāk iekšā dzīvojamās telpās.
* Telpas centieties vēdināt pēc lietus, jo tad no āra iekļūs mazāk putekšņu.
* Braucot mašīnā, neturiet vaļā logus.
* Atpūtai pie dabas vislabāk izvēlēties kādu vietu pie jūras, jo tur putekšņu koncentrācija ir mazāka.
Papildu ieteikumi no alerģijas cietēju pieredzes:
* Izmaiņas ēdienkartē. Ēst treknās zivis (tunci, lasi, sardīnes, skumbrijas, siļķes u.c.). Omega-3 taukskābes, kas ir šajās zivīs, saskaņā ar atsevišķu pētījumu datiem mazina ziedputekšņu alerģiju risku. Pipari, sīpoli, brokoļi un ziedkāposti satur kvercetīnu, kas var mazināt histamīna reakcijas (deguna tecēšanu, acu asarošanu, niezi); ogas, citrusaugļi, āboli, kivi - C vitamīna avots, kas organismā veicina fermenta diamīna oksidāzes sintēzi, kurš iesaistīts histamīna līmeņa regulācijā; daudzās ogās ir arī kvercetīns; olu dzeltenumi ir D vitamīna avots, bet D vitamīna trūkums cita starpā tiek saistīts arī ar elpošanas funkciju uzlabošanu; kefīrs, jogurts, skābēti kāposti - probiotiski produkti, kuru lietošana var palīdzēt normalizēt imūnsistēmas reakcijas, kas alerģijas gadījumā ir pārmērīgas; zaļie lapu dārzeņi bagāti ar magniju, kura trūkums veicina ļoti dažādas problēmas, tostarp elpceļu mazspēju; kurkuma šai garšvielai piedēvē spēju kavēt alerģiska iekaisuma procesus, mazinot histamīna izdalīšanos.
* Nātru lapas. Pievieno salātiem, vāra tējas, gatavo uzlējumus, var arī sažāvēt un nākamajā sezonā lietot kaltētu nātru lapu pulveri. Tiek uzskatīts, ka nātrēm piemīt dabiskas prethistamīna īpašības.
* Vietējais medus. Par vislabāko alerģijas simptomu atvieglotāju uzskata to medu, kas ievākts maksimāli tuvu lietotāja dzīvesvietai, jo tas pakāpeniski palīdz organismam arvien labāk panest vietējos ziedputekšņus. Daudzumu nevajag pārspīlēt - var ēst pa tējkarotītei dienā un uzsākt to aptuveni mēnesi pirms paredzamās alerģijas sezonas. Citi iesaka medum pievienot sasmalcinātus ķiplokus.
* Deguna skalošana. Noder deguna dobuma attīrīšanai no gļotām un putekšņiem, neļaujot tiem nonākt tālāk elpceļos. Procedūra jāveic uzmanīgi, vislabāk lietot aptiekās nopērkamas ierīces deguna skalošanai mājas apstākļos, izmantojot vieglu vārāmā sāls šķīdumu.
* Ābolu sidra etiķis. Tējkaroti etiķa var iejaukt kādā skābpiena produktā ar labajām baktērijām vai atšķaidīt ar ūdeni un katru dienu izdzert. Lietotāji atzīst, ka tas palīdzot atvieglot akūtas alerģijas izpausmes. Ja var prognozēt paredzamo alerģijas sākumu, viņi sāk to lietot dažas dienas iepriekš.
* Karsta duša. Ieteicama pēc atgriešanās mājās no āra. Palīdz kaut vai uz laiku «attaisīt degunu», ļaujot brīvāk elpot, kā arī nomazgāt matos un uz ādas nonākušos putekšņus.
* Asas garšvielas. Nav zināms, vai tas dod kādu labumu alerģiju ārstēšanā, bet cilvēki, kurus nomoka alerģisko iesnu dēļ aizlikts deguns, ir ievērojuši, ka, ieēdot čili piparus, mārrutkus, asas sinepes un tamlīdzīgus produktus, deguna ejas vismaz uz kādu laiku atbrīvojas, jo gļotādas pietūkums nokrītas.
* Eikaliptu eļļa. Lai atvieglotu elpošanu, to var uzpilināt uz drāniņas vai neliela trauciņa un turēt savā tuvumā uz galda vai citur, pievienot vannai, izmantot aromlampā u.c. Eļļai obligāti jābūt simtprocentīgi dabiskai.
