Latvijā gruntsūdeņu līmenis ir augsts – vidēji mazāk par 300 mm zem pamatu pēdas, un gruntsūdeņiem ir tendence paaugstināties gandrīz visā Latvijas teritorijā. Sertificēts būvinženieris Juris Biršs ir novērojis, ka gruntsūdens paaugstinājums pēdējo 20 gadu laikā ir palielinājies vismaz par 12 cm Latvijas jūras piekrastes zonā.
Tāpēc visbiežāk pamatus
nākas būvēt tuvu gruntsūdeņu līmenim vai dziļāk – gruntsūdeņos, un mitrumaizsardzības pasākumi ir vieni no svarīgākajiem, pasargājot ēkas cokolstāvu no mitruma un gruntsūdeņu postošās ietekmes. Ja grunts apņem ēkas konstrukciju no visām pusēm, tad problēmas nerodas, jo starp ēkas daļu un grunti iestājas mitruma līdzsvars. Ja ēkas konstrukcijas otrā pusē atrodas brīva telpa, piemēram, pagrabs, tad mitrums sāk sūkties cauri konstrukcijai, jo uz brīvās virsmas ūdens iztvaiko un pieplūst atkal jauns mitruma daudzums.
Kad mājas cokolstāvā (pagrabā, katlumājā, pirtī, garāžā, noliktavā u.c.) sajūtam mitruma vai pelējuma smaku, konstatējam mitrumu vai pelējuma plankumus, mitras sienas vai uz grīdas stāvošu ūdeni, tad vispirms ir jānoskaidro problēmas cēloņi. Pēc tam jāmeklē iespējamie risinājumi.
Cēloņu un seku noskaidrošana
Katrs konsultants, pie kura vērsīsimies, taujājot pēc padoma, visticamāk, sniegs savu ieteikumu, kas atšķirsies no kāda cita «receptes». Viens viedoklis varētu būt visiem kopīgs – problēmas cokolstāvā rada grunts virsūdeņi, gruntsūdeņi, nokrišņi vai mitrums gruntī, jo situācija parasti saasinās pēc stiprām lietavām vai pavasaros, kad, kūstot sniegam, ceļas grunts virsūdeņu un gruntsūdeņu līmenis.
Otrs secinājums arī nav grūti izdarāms – ja grunts virsūdeņi, nokrišņi, gruntsūdeņi vai grunts mitrums iekļūst pagrabā, tad vaina meklējama pamatu un grīdas hidroizolācijā.
Apkopojot viedokļus un pieredzi, ir iespējams formulēt vismaz divus visbiežāk sastopamos cēloņus, kādēļ mitrums vai pat ūdens paradās cokolstāvā:
1. Pamatu un grīdas hidroizolācija ir novecojusi, bojāta vai tās nav vispār.
2. Pamatu ārējā (horizontālā un vertikālā) un grīdas hidroizolācija ierīkota konstruktīvi nepareizi vai nekvalitatīvi. Tas nozīmē, ka izmantotie hidroizolācijas materiāli un darbs ir nekvalitatīvi.
Ūdeņu iekļūšanas ceļi cokolstāvā
Rūpīgi apsekojot problemātiskās vietas cokolstāva pamatos un grīdā, atradīsim ūdens iekļūšanas ceļus: starp grīdas un sienas savienojumu; caur plaisām grīdā; caur šuvēm pamatos; caur komunikāciju ievadiem (ūdensvads, kanalizācija, elektrokabeļi u.c.); starp pagraba loga rāmi un pamatu sienu; caur nekvalitatīvu betonu vai mūri. Kad tiks likvidētas ūdens iekļūšanas vietas cokolstāvā, nebūs problēmu. Tikai jāatceras, ka katra ūdens ceļa likvidācijai ir jāizvēlas atbilstoša hidroizolācijas tehnoloģija un attiecīgs produkts.
Piemēram, ūdens iekļūšanas ceļu likvidācijai caur cauruļvadu ievadiem vai pie loga rāmjiem jāizmanto vienkomponenta vai divkomponenta hermētiķi. Piemēram, KÖSTER KBFlex 200.
Ūdens iekļūšanas novēršanai grīdas un sienas savienojumu vietās vai caur grīdas plaisām, savienojumiem vai šuvēm jāizmanto hidroizolācija KÖSTER Waterstop vai injekcijas.
Dauzos gadījumos grīda ir jāpārbetonē, ierīkojot zem betona gumijas/bitumena hidroizolācijas membrānu KÖSTER KSK SY 15.
Pamatu ārējā hidroizolācija
Rīgā un citās lielajās pilsētās, jo īpaši galvaspilsētas centra namos, galvenā problēma ir kapilārais mitrums, kas kāpj pa pamatu un nonāk cokola mūros un apmetumā, kur izgaro un veido sāļus. Tie savukārt sabojā cokolu.
Tas notiek tāpēc, ka, paceļot ietves līmeni virs ēkā ierīkotās horizontālās hidroizolācijas barjeras, grunts saskaras ar neaizsargāto sienu un mitrums sūcas uz augšu. Rīgā šis process notiek smagāk, jo ietves tiek kaisītas ar sāli, kas ar nokrišņiem iesūcas mūros. Lai pasargātu īpašumu no šīs iedarbības, ir jāierīko pamatu hidroizolācija. Jāņem vērā, ka ēku pamati ir atšķirīgi. To nosaka gan ēkas būvēšanas laiks, gan būvniecības paņēmieni.
Pamatu hidroizolāciju ierīko, lai tos izolētu no kāpjoša mitruma vai ūdeņiem. Parasti hidroizolāciju ierīko no ārpuses, jo tad hidroizolāciju pie pamatiem piespiež grunts un ūdeņi. Tā kā nereti Latvijas reljefa īpatnību dēļ pamatus nākas būvēt gruntsūdeņos, šādos gadījumos uz pamatiem iedarbojas «gruntsūdeņi ar spiedienu». Tad ir jārīkojas saskaņā ar standartu, kurš nosaka, ka hidroizolācijas ierīkošanai jāizmanto bitumena uzsmērējami KMB tipa hidroizolācijas produkti vai, 1,5 mm KSK tipa membrānas, kas vienmērīgi (bez gaisa burbuļiem) jāpielīmē pie sagatavotas un nogruntētas pamatu virsmas. Ražotāji piedāvā KSK bitumena/gumijas pašlīmējošo plēvi (membrānu), piemēram, KÖSTER Bikuplan KSK SY 15.
Gadījumos, kad gruntsūdeņu līmenis atrodas zemāk par 300 mm zem pamatu pēdas (un uz pamatiem iedarbojas tikai grunts mitrums un neuzkrātie nokrišņi), standarts nosaka, ka hidroizolācijas ierīkošanai jāizmanto biezi, uzsmērējami (vai uzsmidzināmi) KMB tipa hidroizolācijas produkti, piemēram, KÖSTER Deuxan 2C Professional.
Ir svarīgi pārliecināties par produkta atbilstību ražošanas standartam!
Pamatu iekšējā vertikālā hidroizolācija
Ne vienmēr ir iespēja ierīkot vai remontēt hidroizolāciju no ārpuses. Piemēram, ja ir blīva apbūve, divas ēkas ir cieši blakus un nav iespējams atrakt pamatus.
Hidroizolāciju var ierīkot no iekšpuses gadījumos, kad gruntsūdeņi ar spiedienu cenšas atraut hidroizolāciju no pamatiem. Šādiem darbiem nepieciešami speciāli hidroizolācijas produkti. Pamati netiks izolēti no mitruma vai gruntsūdeņiem, bet to iekšējā virsma un grīda tiks padarīta sausa.
Ierīkojot pamatu iekšējo hidroizolāciju, tiks likvidēti ūdens iekļūšanas ceļi konstrukcijā, un cokolstāvā neradīsies problēmas. Arī šajā gadījumā katra ūdens iekļūšanas ceļa likvidācijai jāizvēlas attiecīga hidroizolācijas tehnoloģija un atbilstošs produkts, piemēram, KÖSTER NB1. Ja pamatu mitrums un sāļi cenšas iekļūt telpā, tad tos var apturēt, izmantojot speciālo sanācijas apmetumu, piemēram, KÖSTER Restoration Plaster White.
Jāatgādina, ka hidroizolācijas ierīkošana jāuztic kvalificētiem speciālistiem.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar CM Serviss
