Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Māja \ Sarunas

Marcipāna rokdarbnieces

© F64

Cēsnieces Vineta Žamoidika un Alla OldermaneVadzinska ir draudzenes ar stāžu. Viņas ne vien kopā svin svētkus un dodas ceļojumos, bet pašā krīzes plaukumā uzdrošinājās spert pirmo soļus biznesā.

Jau trīs ar pusi gadus abas saimnieko savā Vinetas un Allas kārumlādē, kas atrodas uz vecišķā šarma apvītās Rīgas ielas pašā Cēsu centrā, radot ne vien gardas kūkas, bet izsmalcinātus mākslas šedevrus no marcipāna.

Draudzenes pazīstamas jau apmēram 16 gadu – viņas satikušās iepriekšējā darbavietā un soli pa solim kļuvušas tik tuvas kā māsas. Abas nāk no Cēsu puses un jau skolas laikā ar interesi apguvušas kulinārijas un pavārmākslas apvāršņus. «Tolaik bija moderni apgūt mājturības prasmes un kļūt par labām saimniecēm,» viņas pamato.

Sāk ar mazumiņu

Kulinārijas biznesā Vineta un Alla pazīstamas jau vismaz trīs gadus, taču, kā abas atzīst, ideja dzimusi vēl agrāk. «Mūs vienmēr kāds atrunāja, sakot, ka nav īstais laiks. Kamēr prātojām par savu kafejnīcu, sākām cept kūkas mājās – ģimenei, draugiem. Beigās tomēr nolēmām, ka ir jārada kas nopietnāks. Tas bija 2010. gadā, kad krīze sita augstu vilni. Apkārtējie teica, ka esam trakas, bet, protams, arī mums pašām bija bail. Sākām ar mazumiņu, pirmā Kārumlāde bija daudz mazāka un citā vietā,» viņas atceras biznesa aizsākumu un stāstot papildina viena otru.

«Lai gan abas pēc profesijas esam pavāres, konditoreja vienmēr bijusi līdzās un attīstījusies pašu gribēšanas pēc. Vienmēr gribējies pamēģināt ko jaunu, aizrauties, nekad neesam sēdējušas dīkā,» Vineta stāsta un piebilst, ka pašlaik aizraušanās pārtapusi par stabilu nodarbošanos. Iedvesma profesijai aizgūta arī no mammām un vecmāmiņām, kuras allaž šiverējušās pa virtuvi un gādājušas par pavarda siltumu.

Pozitīvi noskaņotas

Tā kā darba apjomi ir lieli, drīz vien nācies meklēt konditoru, kam uzticēt virtuves darbus. «Ir grūti uzticēties citiem un atrast īsto cilvēku, bet, tā kā gardumu cepšana ir mūsu sirdslieta, katru dienu šeit esam arī pašas,» saka Alla. Abas kafejnīcas saimnieces novērtē un izpušķo katru kūku un torti, ko atdod klientam, bet īpaša viņu aizraušanās ir marcipāna figūriņu un dekorāciju darināšana. «Arī šī māksla laika gaitā ir attīstījusies. Pašmācības ceļā esam mācījušās un pētījušas grāmatas,» viņas saka. Par firmas zīmi Vineta un Alla sauc Kārumlādes kārtaino kūku, kas apmeklētāju iecienīta sava trausluma dēļ. Viesi labprāt nobaudot arī bezē kūkas ar svaigām ogām.

Draudzenes atzīst, ka sadzīvojot labi un lielu domstarpību kopīgajā biznesā neesot. «Parasti mums domas sakrīt, bet, ja tomēr kaut kas atšķiras, mums ir iespēja radīt divas dažādas lietas un izvērtēt, kas ir labāk vai sliktāk,» viņas atklāj sadarbības stūrakmeņus. «Esam pozitīvi noskaņotas jaunām idejām un garšu eksperimentiem.»

Receptes no pūra lādes

Receptes abas kafejnīcas saimnieces smeļas mammu un vecmāmiņu pūra lādēs, daudz ko jaunu atrod grāmatās un kulinārijas žurnālos, bet tikpat labi izvērtē un papildina garšas pēc savas izjūtas, radot vēl nebijušus produktu salikumus.

Abu saldākās bērnības atmiņas saistās ar īrisu un kukurūzas saldo desu, kas bijusi iecienīta gan Vinetas, gan Allas mājās. «Tas vēl joprojām ir mājas našķis, ko gatavojam saviem mīļajiem,» viņas vienbalsīgi nosaka. Vinetai mīļas bijušas arī vecmammas malkas krāsnī ceptās kūkas un tortes, bet Allai siltas atmiņas palikušas par krāsnī ceptu maizi uz kļavu lapām. «Saviem klientiem, kas vēlas pasūtīt lauku torti, sakām, ka pēc tādas jābrauc uz īstiem laukiem,» viņas smaidot atzīst. Tāpat draudzenes neslēpj, ka mēdz saldumus iegādāties arī veikalā, jo neuzskata par labu tikai pašu gatavoto. «Mums patīk nogaršot, ko rada citi. Tā varam saprast, ko vērts pamainīt vai uzlabot pašām,» Vineta spriež.

Cieņā crepes

Brīžos, kad Vineta un Alla nav Kārumlādē, viņas ir sirsnīgas meitas, mīlošas sievas un gādīgas mammas. «Es teiktu, ka Vineta brīvajā laikā aizraujas arī ar šūšanu,» piebilst Alla, ko draudzene arī apstiprina, bilstot, ka arī Kārumlādē ir dažas pašas rokām darinātas lietas, piemēram, aizkari. «Es pati labprāt fotografēju. Jāatzīst, ka tam atliek maz laika, bet fotoaparāts vienmēr ir līdzi,» Alla atklāj savu hobiju. Abas kopā viņas labprāt dodas tuvākos un tālākos ceļojumus, no kuriem līdzi paņem saujām iedvesmas: «Pagājušajā gadā devāmies uz konditorejas izstādi Vācijā. Bijām prom vismaz 10 dienu, tāpēc bija jocīga sajūta atstāt uz tik ilgu laiku savu lolojumu. Bet viss noritēja labi!» Viņas atzīst, ka allaž, kaut kur aizbraucot, mēģina izzināt vietējās kafejnīcas, nobaudīt ko gardu un iegādāties interesantas garšvielas. Allas mīļākā vieta esot Bavārija – tā saista ar fascinējošo dabu un cilvēkiem. Draudzenes labprāt dodas gastronomijas izbraukumos arī tepat Latvijā.

Maltītes gatavošana neizpaliekot arī ikdienā. «Protams, gatavojam arī mājās, bet, kā jau visās ģimenēs, tie lielākoties ir vienkārši ēdieni. Manās mājās visi gaida medus kūku, ar to palutinu ģimeni svētkos,» Vineta teic. Savukārt Allas ģimenē īpaši iecienīts esot suši – to gaidot visi. «Mūsu abu ģimenēs aktuālas ir crepes, kuru ideju atvedu no Vācijas. Tas ir tāds ģimenes pasākums, kad nevis mamma viena cep pankūkas, bet visi kopā sēž ap galdu un īpašā pannā cep un miksē sastāvdaļas.

Radniecīgas dvēseles

Vinetas un Allas dzīves tik ļoti savijušās, ka nav iespējams nošķirt – kopā vai atsevišķi, darbā vai mājās. «Nedomājam kategorijās «gribas vai negribas», tā vienkārši ir laba sajūta būt līdzās. Bieži esam kopā arī ārpus darba, mūsu bērni ir pazīstami, un mēs mēdzam svinēt kopā dažādus svētkus.» Vineta draudzenē novērtē romantiskumu un mākslinieciskumu, taču Alla uzslavē to, ka uz Vinetu vienmēr var paļauties. «Var iet kopā un skatīties vienā virzienā, bet ar Vinetu ir tāda sajūta, ka uz mirkli var novērsties no ceļa, bet tik un tā būt drošs par otru,» Alla atzīst.

Pateicoties lieliskajai dvēseļu saskaņai, viņām neesot bažu par to, ka kopīgais bizness var neizdoties. Gluži otrādi – veiksmīgākai darbībai jau no sākta gala viss esot izrunāts un nolemts, kā rīkoties neizdošanās gadījumā.

Pašu krāsots

«Viens no grandiozākajiem projektiem līdz šim bijusi kūka kā grāmata. Ar mums sadarbojas Gundega Skudriņa, kura radījusi Lielo iedvesmas grāmatu,» viņas neslēpj gandarījumu par sadarbību.

Tiem, kuri vēl tikai taustās savu kluso ideju īstenošanai, Vineta un Alla iesaka sākt darīt. «Sākumā varbūt ir vērtīgi atrast vismaz vienu cilvēku, kurš labprāt dalītos ar padomu, lai risinātu neskaidrības. Mēs sākumā nezinājām pat to, kā jādibina uzņēmums. Mums daudz palīdzēja Biznesa inkubatora Cēsis mentors Agris Lapiņš – konsultēja par dažādām finanšu lietām un iedrošināja. Daudz palīdzējuši arī mājinieki – viss ir pašu špaktelēts un krāsots,» atzīst saimnieces.

IECIENĪTĀKĀ RECEPTE

Trauslās zemeņu kūciņas

Sastāvdaļas: 3 olu baltumi, 175 g pūdercukura, 1 tējkarote kukurūzas miltu, 25 g rīvētas šokolādes

Pildījumam: 175 g šokolādes, 200 g svaigā siera, 250 putukrējuma, 20 g cukura, 1 tējkarote vaniļas cukura, 300 g svaigu zemeņu

Pagatavošana: sāk ar cepumu gatavošanu. Uz cepamā papīra uzvelk taisnstūri 10x25cm izmērā – tādi nepieciešami trīs. Olu baltumus puto, kad tie jau viegli uzputojušies, tiem pakāpeniski pievieno pūdercukuru, puto, līdz masa kļūst spīdīga un bieza. Pašās beigās pievieno kukurūzas miltus un sarīvētu tumšo šokolādi. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 140 grādiem. Sagatavoto masu liek konditorejas maisā un caur apaļu uzgali uz zīmētajiem taisnstūriem velk taisnus stienīšus (kā dāmu pirkstiņus). Tad sagatavotās pannas liek cepeškrāsnī un cep, līdz gatavs – cepšanas laiks var ilgt no 45 minūtēm līdz pat pusotrai stundai. Cepumiem jāsanāk sausiem un trausliem, kad tie gatavi, atdzesē. Pa to laiku gatavo krēmu pildījumam. Saldo krējumu saputo ar cukuru, pievieno svaigo sieru un vaniļas cukuru. Izkausē šokolādi, to pārlej pār diviem izceptajiem taisnstūriem, nedaudz atstājot beigu dekorēšanai. Kad šokolāde sastingusi, uz tās kārto krēmu un svaigas ogas. To pašu atkārto ar otru kārtu. Pēdējo kārtu liek bez šokolādes, noklāj ar krēmu, ogām un pārlej ar šauru šokolādes strūkliņu.