Salāts salātam brālis, tomēr katra šķirne citādāka: atšķiras krāsa, lielums, lapu stingrums, garša un spēja paciest karsēšanu. Ja, katlam tuvojoties, lapu salāts no šausmām ģībst, tad Āzijas kāposts Pak choi vokpannā pārvēršas kraukšķīgā gardumā. Šoreiz Māja vērtē lielveikalos iegādātus no tuvām un tālām zemēm nākušus salātus.
LEDUSSALĀTI, audzētājs nav norādīts. 100 g salātu ir 3,2 g ogļhidrātu, 1 g olbaltumvielu un 0,1 g tauku.
Šiem salātiem nav izteiktas garšas, tāpēc ledussalāti draudzējas ar visdažādākajām, bet it sevišķi ar krējuma mērcēm. Pasniedz gan ar gaļas, gan zivju ēdieniem. Ja vēlas, ledus salātu blanšētās lapas, gatavojot maltās gaļas tīteņus, var izmantot kāpostlapu vietā. Piknikos un dārza svētkos izturīgās, stingrās salātlapas lieliski aizstās šķīvjus, kurus beigās var arī apēst.
• Vērtējums: saldi, kraukšķīgi. Minimāla rūgtuma piegarša, laba stingrība, neizjūk. (Daži degustētāji domāja, ka šie Amerikā vispopulārākie salāti ilgi ledusskapī nenodzīvos, bet, izrādās, tos var uzglabāt pat līdz trim nedēļām. Ja vēlas, lai salāti arī tad garšotu kā tikko no dobes, tie uz dažām minūtēm jāiemērc ledainā ūdenī.)
CIGORIŅU SALĀTI, audzētājs nav norādīts. 100 g salātu ir 4,7 g ogļhidrātu, 1,7 g olbaltumvielu un 0,3 g tauku.
Cigoriņi ar sevi ļauj darīt visu, gan cept un sautēt, gan likt salātos, gan svaigi pa lapai apēst. Cigoriņu salāti normalizē gremošanu, nieru, sirds un aknu darbību. Rūgtumu mazina sautēti dārzeņi kaimiņos.
Cigoriņi ir dažādi, uzturā plašāk lieto Vitlufa cigoriņus. Latvijā tos visbiežāk ēd svaigus, bet Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā cep un sautē siltajos ēdienos. Termiski apstrādājot, cigoriņi zaudē rūgtumu.
• Vērtējums: rūgti, nevar saprast, kā izmantot, ja nu vienīgi īpašos salātos. Varbūt vecmāmiņām kafijai der! Tomēr viena eksperte bija tik drosmīga, ka šos salātus atzina par visgaršīgākajiem.
LAPU SALĀTI PODIŅOS, audzēti slēgtās platībās Igaunijā. 100 g salātu ir 2,8 g ogļhidrātu, 1,4 g olbaltumvielu un 0,2 g tauku.
Dārza salātus iedala divās pamatšķirnēs – lapu salātos un galviņsalātos.
Visus salātus dēvē par universālajiem kareivjiem, jo tie spēj gan pabarot, gan ārstēt, gan parūpēties par skaistumu. Lai nostiprinātu veselību, zinātāji sulu iesaka spiest no tumši zaļajām lapām, jo tajās ir vairāk hlorofila, kas spēj pasargāt arī no onkoloģiskajām saslimšanām. Ja raizē ir izsitumi vai pinnes, līdzēs kressalāti.
• Vērtējums: eksperti apgalvo, ka lapu salāti ir pārbaudīta vērtība ar bērnības un pavasara garšu. Salāti gardi gan ar krējumu, gan eļļu. Ēstgribas uzlabošanai tos apslaka ar etiķi. Salātiem piestāv gurķis un tomāts, lociņš un dilles.
ROMIEŠU SALĀTI, audzēti Spānijā. Nosaukums gan liecina, ka šo salātu dzimtene ir Itālija. 100 g salātu ir 0,5 g olbaltumvielu, 3,5 g ogļhidrātu un 0,3 g tauku.
Uzskata, ka šie salāti nav nedz lapu, nedz galviņsalāti, bet gan kaut kas no abiem. Salāti ir nedaudz rūgteni un sīvi, to saldenā riekstu garša nepazudīs kombinācijās ar citiem lapu salātiem. Rūgtumu rada piensula, kas satur alkaloīdu laktucīnu. Bet, ja spēs ar šo nelielo rūgtumu samierināties, uzlabosies gremošana un samazināsies holesterīna līmenis asinīs. Cēzara salāti piecietīs arī citu šķirņu salātlapas, tomēr klasiskajā variantā tajos izmanto romiešu salātus. Biezzupās šie salāti var aizstāt sparģeļus.
• Vērtējums: salāti sulīgi un saldi, bet, jo tuvāk lapas pamatam, jo izteiktāk jūtams rūgtums, kas atgādina pienenes. Daudz mitruma, patīkami mīkstas lapas. Žēl, ka ledusskapī neuzglabājas ilgāk par dažām dienām.
ĀZIJAS KĀPOSTS PAK CHOI, audzēts Spānijā. 100 g salātu ir 1,5 g olbaltumvielu, 2 g ogļhidrātu un 0,2 g tauku.
Cepot kāposts kļūst kraukšķīgs. Zupās var likt kāpostu vietā. Lielisks vok ēdienos. Pasniedz pie zivīm un putnu gaļas. Ja vēlas baudīt īstus Āzijas kāpostus, jāraugās, lai lapas nebūtu garākas par 15 centimetriem.
• Vērtējums: Labi, sulīgi, var izmantot dažādos salātos. Ja vēlas, var cept omletē. Specifiska pēcgarša, rada sāta sajūtu. Atgādina Latvijas kāpostus. Visi eksperti piekrita, ka šis dārzenis gan svaigs, gan dažādi apstrādāts saderēs kopā ar jebko. Daži vērtētāji atzina par labāko no visa piedāvātā.
RUKOLA, audzēta Itālijā. 100 g salātu ir 3,7 g ogļhidrātu, 2,6 g olbaltumvielu un 0,7 g tauku.
Lai vai kādā veidā rukolu ēd, ar olīveļļu vai balzama etiķi, ar ķiršu tomātiņiem, mocarellu vai Parmas sieru, reizē tiek uzņemtas gan daudzas minerālvielas – kalcijs, kālijs, mangāns, magnijs, dzelzs u.c., gan vitamīni. Rukolai piestāv mērces un zupas, grūti aizmirst gaļas un zivju ēdienus ar šo salātu maigo piesitienu.
• Vērtējums: ar ko gan maigās, skaistās lapiņas uzvarēja konkurentus, apaļvēderu ledus salātu ieskaitot? Protams, ar izteikti pikanto garšu un dekorativitāti. Īsāk sakot: pavasara topa salāti.
Žurnāls Māja tiem, kam garšo rukola, iesaka pagaršot arī Japānā dzimušo mizunu, kas jebkurus salātus papildina ar piparu piesitienu.
LEDUS SALĀTU UN ROMIEŠU SALĀTU KRUSTOJUMS, audzēts Spānijā. 100 g salātu ir 0,8 g olbaltumvielu, 1,7 g ogļhidrātu un mazāk nekā 0,5 g tauku.
No romiešu salātiem atšķiras ar stingrākām, kraukšķīgākām lapām.
• Vērtējums: trūkst sulīguma, stingrs un kraukšķīgs. Patīkama, interesanta garša. Pie saknītes rūgtāks, augšdaļā maigs. Atgādina kāpostu, lapas smēriņa vietā var likt uz maizītēm par pamatu olīvām, tomātu vai siera šķēlītēm. Var pasniegt ar pikantu jogurta mērci.
SALĀTI LITTLE GEM (mazais dārgakmens – angļu val.), audzēts Spānijā. 100 g salātu ir 0,4 g ogļhidrātu, 0,5 g olbaltumvielu un 0,1 g tauku.
Romiešu salātu miniatūrs variants ar nedaudz stingrākām lapām. Gatavo un ēd tāpat kā romiešu un ledus salātus. Ideāli ēdienu rotāšanai un kā trauciņi uzkodu pasniegšanai.
• Vērtējums: kopā ar svaigumu jūtams pavisam neliels rūgtumiņš. Kraukšķīgi un nedaudz saldeni. Daži vērtētāji atzina, ka šos salātus labprāt ēstu diendienā. Labi garšo ar marinētiem šampinjoniem un rupjmaizes grauzdiņiem.
Ilze TĪLIKA, stādaudzētava Zaļā oāze:
– Salātu dēsti ir vieni no pirmajiem, pēc kuriem taujā pircēji. Katram ir savi, iecienītie tik dažādu šķirņu un garšu salāti. Ar katru sezonu vecu vecajām piepulcējas aizvien jaunas šķirnes. Esmu pamanījusi, ka pat viskonservatīvākajiem pircējiem pēdējos gados radusies vēlme pagaršot arī jaunumus.
Ja vēl nesen pircējs ar zināmu piesardzību uzlūkoja brūnlapainos salātus, tagad arī pēc tiem pieprasījums pieaug. Piemēram, galviņsalāti Amerikanisher brauner ir nedaudz stingrāki un mazliet rūgtāki par pierastajiem zaļsvārčiem, tomēr arī tos sāk audzēt aizvien vairāk. Galviņas no sarkanzaļām, lielām lapām veido sviesta salātu šķirne Marveille des Quatres Saisons. Šai šķirnei nav tieksme pāraugt, arī garša ir ļoti laba. Tas liecina, ka mēs aizvien vairāk sākam pieņemt citas ādas krāsas salātus.
No zaļajiem galviņsalātiem ļoti pieprasīti ir gan Karganer Sommer, gan All the Year Round salāti. Pirms dažiem gadiem vēlā rudenī Šveices dienvidos manu uzmanību piesaistīja vai katrā pagalmā lecektīs augoši mazi kruzulīši. Tās bija Lollo grupas lapu salātu šķirnes, kas veido kuplas lapu rozetes. Atkarībā no lapu krāsas – zaļas vai sarkanas – tos sauc bionda vai rossa. Salāti ir slimībizturīgi, ražīgi un noturīgi pret salnām. Pats jaukākais, ka nogriezti, tie ataug. Audzē agrai pavasara un vēlai rudens ražai. Latvijā vēl joprojām populārākā salātu šķirņu grupa ir lapu salāti, ko audzē pavasara, vasaras un rudens ražai. Piemēram, šķirne Grand Rapids ilgi nepāraug. Pieprasīti ir arī ledus salāti Iceberg, Maugli un Great Lakes. Šo šķirņu galviņas var būt pat kilogramu smagas, ļoti blīvas, labi saglabājas pārvadājot.
