«Sveiki! Es joprojām atrodos Ņujorkā, Metropolitēna pāraudzināšanas centrā. Tas nav kūrorts, bet gan stingra režīma cietums (..) Esmu ieslodzīts ļoti mazā cietuma kamerā ar vēl vienu ieslodzīto. Cietuma kamerā ir minimālas ērtības – tualete, izlietne un maziņš logs. Iziet svaigā gaisā tiek atļauts tikai vienu reizi trīs dienās uz ēkas jumta.»
Šis ir fragments no pēdējā ieraksta Imantas hakera Denisa Čalovska profilā sociālajā tīklā Facebook 30. jūlijā. Ierobežotā apjomā internetam viņš tiek pielaists, taču Latvijas ziņas lasīt nedrīkst. Atvēlētajā laikā cenšas pēc iespējas vairāk sarunāties ar vecākiem. To zina stāstīt advokāts Saulvedis Vārpiņš – Čalovska pārstāvis Latvijā. Savukārt Amerikā viņu pārstāv turienes vietējais jurists. Šobrīd viņi intensīvi gatavojoties procesa sākumam, un pieaicināts esot arī datoru eksperts. Acīmredzot lai spriestu, kā tad īsti Čalovskis nevarēja vai varēja piedalīties datorvīrusa Gozi programmatūras izstrādē. Aizstāvībai līdz 17. augustam ir jāiesniedz savi iebildumi attiecībā uz pierādījumu iesniegšanu. Līdz šim notikušas jau divas pirmstiesas noklausīšanās sēdes, bet pēc būtības lietas izskatīšana tiks sākta 26. oktobrī. Tādējādi Čalovska atrašanās ieslodzījumā bez tiesas jau atkal krietni ievelkas. Kopumā cietumā ar vairāku mēnešu pārtraukumu viņš atrodas jau gadu un piecus mēnešus. «Es cenšos turēties un izmantot laiku lietderīgi, pateicoties visiem, kas mani atceras, raksta, nodod sveicienus un cenšas uzmundrināt!» feisbukā vēsta D. Čalovskis.
Īpašu pateicību viņš izsaka Latvijas vēstniecībai ASV. Latvijas konsuls bija klāt pirmstiesas noklausīšanā, vienīgais ciemiņš šajā laikā. Palīdzējis tikt galā ar dažiem organizatoriskiem jautājumiem, piegādājis arī šādas tādas ziņas izprintētā veidā, tādējādi sniedzot iespēju uzzināt, kas jauns Latvijā notiek.
Jāatgādina, ka Denisu Čalovski specvienība aizturēja 2012. gada decembrī. Amerikas Savienotās Valstis viņu, kā arī vienu Krievijas un vienu Rumānijas pilsoni apsūdz vīrusa radīšanā un lietošanā, kas nodarīja kaitējumu «vairāk nekā miljonam datoru visā pasaulē». Krievs it kā atzinies nodarījumā, lai vienotos par maigāku sodu. Rumānis turpina tiesāties pret izdošanu ASV, tāpat kā to nesekmīgi darīja Čalovskis.
Ļaunatūra bijusi paredzēta naudas zagšanai, taču vismaz Latvijas pilsoņa aizstāvjiem līdz šim tā arī nav ticis uzrādīts neviens pierādījums par «miljoniem nozagtu dolāru». Un arī pats Čalovskis nedz pirms, nedz arī starp abiem apcietinājumiem nav uzrādījis greznas dzīves pazīmes. Maksimālais iespējamais sods Čalovska notiesāšanas gadījumā ir 67 gadi.
