Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Pasaulē

Tramps sola nest mieru Tuvajiem Austrumiem

PIRMĀ VIZĪTE. Telavivas lidostā ASV prezidentu Donaldu Trampu (centrā) sagaidīja Izraēlas līderi – prezidents Reuvens Rivlins (pa kreisi) un premjers Benjamins Netanjahu © Scanpix

ASV prezidents Donalds Tramps vakar ieradās divu dienu vizītē Izraēlā un palestīniešu teritorijās, neslēpjot, ka viņa galvenais mērķis ir atjaunot Tuvo Austrumu miera procesu, bet, plašāk runājot, nodrošināt stabilitāti visā reģionā.

Līdz šim gan radies iespaids, ka Izraēlas valdošās aprindas no viņa prezidentūras gaidījušas vairāk, turklāt ebreju valsts amatpersonas nav īsti apmierinātas arī ar D. Trampa vizītes Saūda Arābijā iznākumu. No vienas puses, tās ir gandarītas, ka Izraēlas niknāko ienaidnieku Irānu D. Tramps nodēvējis par terorisma atbalstītāju, bet, no otras puses, Izraēlu nevar nedarīt bažīgu solītās dāsnās ieroču piegādes Saūda Arābijai.

ASV prezidenta lidmašīna Telavivas Ben Guriona lidostā piezemējās vakar īsi pēc pusdienlaika, un, kā norāda Reuters, šī, šķiet, bijusi pirmā reize vēsturē, kad kāds lidaparāts veicis tiešo reisu no Saūda Arābijas galvaspilsētas Rijādas uz Telavivu. Sarunas ar Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu ASV prezidentam bija ieplānotas tikai pievakarē, taču gan Izraēlas valdības vadītājs, gan prezidents Reuvens Rivlins, gan parlamenta jeb Kneseta spīkers Jūlijs Edelšteins augsto viesi sagaidīja lidostā. Savās īsajās uzrunās gan D. Tramps, gan B. Netanjahu uzsvēruši ASV un Izraēlas ilgo partnerattiecību un ciešās sadarbības vēsturi un nozīmi, bet ASV prezidents piebildis: «Pašlaik mums ir reta iespēja garantēt drošību, stabilitāti un mieru šim reģionam un tajā dzīvojošajiem ļaudīm, sakaut terorismu un veidot harmonisku, pārticīgu un mierīgu nākotni. Taču to mēs varam panākt, vien strādājot kopā. Cita ceļa nav.»

«Lai gan Tramps jau kopš stāšanās amatā licis saprast, ka darīs visu iespējamo, lai palīdzētu Izraēlai un palestīniešiem vienoties par mieru, viņš pagaidām nav konkretizējis, kādā veidā gatavojas panākt, lai viņi atsāktu sen pārtrauktās miera sarunas,» raksta Reuters, atgādinot, ka šīs sarunas izjuka 2014. gadā. Nedz prezidents, nedz viņa administrācijas pārstāvji pirms vizītes Izraēlā nav vēlējušies atklāt, vai viņš grasās nākt klajā ar kādiem konkrētiem priekšlikumiem un ierosinājumiem. Taču interesanti, ka veikt sagatavošanās darbus Tuvo Austrumu miera sarunu atsākšanai viņš ir uzdevis savam znotam Džeredam Kušneram un advokātam Džeisonam Grīnblatam, nevis valsts departamentam, kas tradicionāli nodarbojas ar šādiem jautājumiem.

Vakar D. Trampam bija divpusējās tikšanās ar R. Rivlinu un B. Netanjahu, viņš arī apmeklējis Svētā kapa baznīcu un Raudu mūri jeb Tempļa Rietumu sienu. Savukārt šodien viņš dosies uz Izraēlas okupētā Jordānas rietumkrasta pilsētu Bētlemi, lai tiktos ar palestīniešu līderi Mahmūdu Abāsu. ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons vakar sarunā ar Reuters optimistiski sacījis, ka līderu trīspusējās sarunas ir vien «laika jautājums», un, ja tādas patiešām notiktu, jau būtu iespējams runāt par pirmo soli ceļā uz pilnvērtīgu miera sarunu atsākšanu.

Taču pagaidām, kā norāda France 24, ir jāsaprot, kāda ir D. Trampa un viņa administrācijas pozīcija attiecībā uz Izraēlai un palestīniešiem ļoti svarīgiem jautājumiem - beidzamo mēnešu laikā ASV prezidents, kā jau tas viņam ierasts, nācis klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem. Piemēram, vēl priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš solīja «nekavējoties» pārcelt ASV vēstniecību Izraēlā no Telavivas uz Jeruzalemi, taču pašlaik nesteidzas ar šī solījuma pildīšanu un, kā Reuters sacījis kāds administrācijas pārstāvis, «izskata dažādas iespējas». Jāatgādina, ka Jeruzalemes statuss ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem Izraēlas un palestīniešu attiecībās - Izraēla to uzskata par nedalāmu ebreju valsts galvaspilsētu, bet palestīnieši ir pārliecināti, ka Austrumjeruzalemei jābūt topošās Palestīnas valsts galvaspilsētai. Neskaidra ir arī D. Trampa attieksme pret izraēliešu apmetņu paplašināšanu okupētajā Rietumkrastā, turklāt ASV prezidents tā arī nav nepārprotami paziņojis, ka Vašingtona turpina atbalstīt tā dēvēto divu valstu risinājumu.

Lai gan D. Tramps jau ir uzņēmis gan B. Netanjahu, gan M. Abāsu Baltajā namā, vairums AP aptaujāto politologu uzskata, ka viņa viesošanās Izraēlā un palestīniešu teritorijās tomēr ir iepazīšanās vizīte, kuras laikā nekādi būtiski pavērsieni nav gaidāmi. Taču ASV prezidents jau paspējis apliecināt, ka var būt neprognozējams, tādēļ nav izslēgti arī dažādi pārsteigumi un sensacionāli izteikumi. France 24 norāda, ka ar lielāku entuziasmu vizīti gaida Izraēlā, jo D. Trampa iepriekšējie izteikumi liecina, ka viņa simpātijas ir šīs valsts pusē. Tikmēr palestīnieši šodien iecerējuši sarīkot Dusmu dienu un iziet demonstrācijās, lai protestētu pret to, ka ASV turpina atbalstīt Izraēlu.